Kambrijas mīkstķermeņu lagerštāte Hubejā — 20 000 fosiliju atklājums
Cjiņdzjanas biota Hubejā: Kambrijas brīnums — 20 000 fosiliju atklājums ar mīkstķermeņiem, daudzām jaunām sugām un 518 miljoniem gadu vecām saglabātām struktūrām.
Cjiņdzjanas biota ir nesen atklāta fosiliju krātuve — izcils Kambrija laikmeta saglabāšanās piemērs, kas sniedz jaunu ieskatu agrīnajās dzīvības formās un to ekosistēmās.
Kur atrasta
Šī Kambrija perioda fosiliju lagerštate atrodas Ķīnā, precīzāk Hubejas provincē pie Danshui upes. Atradne tika izpētīta un paraugi savākti 2019. gadā.
Ko atrada
Izrakumos kopumā tika savākti vairāk nekā 20 000 fosiliju paraugu. Starp atradumiem ir lielisks mīkstķermeņu pārstāvu daudzums, kas parasti fosilizējas retos apstākļos. Konkrētie grupu piemēri ietver:
- medūzas
- jūras anemones
- sūkļi
- posmkāji
- aļģes
- dažāda veida ūdens tārpi un citi bezmugurkaulnieki
Dažiem eksemplāriem ir saglabājušās arī iekšējās ķermeņa struktūras ar fosilizētiem mīkstajiem audiem — piemēram, mute, zarnas un acis — kas ļauj detalizētāk pētīt anatomiju un barošanās stratēģijas.
Datēšana un taksonomisks piemeklējums
Atliekas datētas ar laiku pirms aptuveni 518 miljoniem gadu. Datējums balstīts uz stratigrāfiskām un radiometriskām metodēm, kas saistītas ar apkārtējā slāņu analīzi un, kur iespējams, vulkānisko pelnu slāņu datēšanu. Aptuveni puse no atrastajām sugām iepriekš nebija zināmas, kas nozīmē, ka atradne būtiski paplašina zināšanas par faunas daudzveidību Kambrijā.
Kā fosilijas saglabājušās
Šādas izcilas mīksto audu saglabāšanās parasti rodas īpašos apstākļos: ātra nogruvuma pārklāšana ar smalkgraudainu nogulsni, zems skābekļa līmenis (anoksija) dzelmē un mikrobu aktivitāte, kas veicina organisko vielu konservāciju. Rezultātā tiek fiksētas arī smalkas anatomiskas detaļas, ko citādi neatrastu parastajos fosiliju ierakstos.
Nozīme zinātnei
Šis atklājums papildina citus slavenu Kambrijas lagerštātu, piemēram, Chengjiang (Junnanā) un Burgess Shale, nodrošinot plašāku priekšstatu par agrīnajām dzīvības kopienām, evolūcijas ātrumu un jaunu ķermeņu plānu rašanos. Saglabātā anatomiskā informācija palīdz rekonstruēt barošanās tīklus, īpaši attiecībā uz plēsējiem un to upuriem, kā arī sekmē sistemātisku aprakstu un jaunu sugu noteikšanu.
Nākamie soļi un pētījumi
Atrādne turpina piesaistīt paleontologu uzmanību — notiek detalizētas taksonomiskas aprakstīšanas, morfoloģiskie pētījumi un salīdzinājumi ar citām Kambrijas faunām. Jaunie atradumi var mainīt izpratni par dzīvības agrīnajiem evolūcijas posmiem un parādīt, cik daudzveidīga un kompleksa bija okeāna dzīve pirms pusmiljarda gadu.
Meklēt