Rase bioloģijā — definīcija, veidi un taksonomija
Rase bioloģijā: definīcija, veidi un taksonomija — uzzini par ekoloģiskajām un ģeogrāfiskajām rasēm, pasugu robežām un taksonomiskiem kritērijiem.
Bioloģijā rases ir vienas sugas atsevišķas populācijas ar salīdzinoši nelielām morfoloģiskām un ģenētiskām atšķirībām.
Populācijas ir ekoloģiskās rases, ja tās radušās, pielāgojoties dažādiem vietējiem biotopiem, vai ģeogrāfiskās rases, ja tās ir ģeogrāfiski izolētas.
Ja tās ir pietiekami atšķirīgas, divas vai vairākas rases var identificēt kā pasugas, kas ir oficiāla bioloģiskās taksonomijas vienība, kas ir zemāka par "sugu".
Ja tā nav, tās sauc par rasēm, kas nozīmē, ka grupai nav jāpiešķir formāls rangs, vai arī taksonomisti nav pārliecināti, vai formāls rangs būtu jāpiešķir, vai ne.
Saskaņā ar Ernsta Maira teikto "pasugas ir ģeogrāfiska rase, kas taksonomiski ir pietiekami atšķirīga, lai tai būtu vērts piešķirt atsevišķu nosaukumu".
Veidi un cēloņi
Rases var iedalīt pēc to izcelsmes un saistības ar vidi vai izolāciju:
- Ģeogrāfiskās rases — radušās, jo populācijas ir ilgstoši izolētas (piem., kalnu ielejas, salas, attālas teritorijas), kas ļauj uzkrāt atšķirības morfoloģijā un genofondā.
- Ekoloģiskās rases — veidojušās kā adaptācija atšķirīgiem vietējiem biotopiem vai resursu izmantošanas veidiem (piem., dažādu barības avotu izmantošana, atšķirīgas attīstības stratēģijas).
- Mākslīgās rases (šķirnes) — ciltskopa vai selekcijas rezultātā radītas cilvēka iejaukšanās dēļ (piem., lauksaimniecības un mājdzīvnieku šķirnes). Šīs bieži tiek sauktas par "šķirnēm" (breed), nevis dabiskajām rasēm.
Kritēriji un identificēšana
Rases atšķiras no sugām galvenokārt ar to, ka starp rasēm parasti pastāv gēnu apmaiņa (ģenētiska plūsma) un nav pilnīgas reproducēšanas izolācijas. Lai noteiktu un raksturotu rasi, izmanto vairākus pieejas:
- Morfoloģiskā analīze — ķermeņa izmēri, krāsojums, anatomiskas iezīmes.
- Ģenētiskie marķieri — allozīmi, mikro satelīti, SNP, mtDNS un citi molekulārie dati, kas rāda ģenētiskās atšķirības un to lielumu.
- Ekoloģiskā un uzvedības informācija — vai populācijas izmanto dažādus resursus, vai tām ir atšķirīgas vairošanās stratēģijas u. c.
- Fēnotipa un genotipa sadalījuma raksturs — vai atšķirības ir diskretas vai klines (pakāpeniskas) pa ģeogrāfisku gradientu.
Taksonomija un nosaukšana
Kad atšķirības ir pietiekami stabilas un konsekventas, taksonomi var piešķirt formālu ranga līmeni — pasuga. Pasugas nosaukums parasti tiek dotais ar trīnominālo (trinominālo) nomenklatūru (piem., Canis lupus arctos). Tomēr ne visos gadījumos ir skaidrs slieksnis, kad rase kļūst par pasugu; tas bieži ir zinātnisku diskusiju un autoru viedokļu objekts.
Jāņem vērā arī: daudzas populācijas veido klines — pakāpeniskas izmaiņas pa ģeogrāfisku spektru — kas apgrūtina skaidru robežu noteikšanu. Ir arī parādības kā gredzenveida sugas (ring species), kas demonstrē, ka variācija var būt nepārtraukta, bet pie tālākām populācijām reproducēšanās var būt ierobežota.
Praktiskas un ētiskas piezīmes
Bioloģiskā rases jēdzienam ir svarīgas implikācijas aizsardzībā, lauksaimniecībā un pētniecībā: noteiktas pasugas vai lokālas rases var būt unikāli genofonda avoti, kas prasa īpašu aizsardzību. Tajā pašā laikā cilvēku populāciju gadījumā jāuzmanās — mūsdienu bioloģija un ģenētika rāda, ka cilvēka variācijas ir gradētas un sociāli kultūras jēdzieni par "rasi" nav atbilstoši bioloģiskajam taksonomijas izmantojumam; cilvēku «rases» lielākoties ir sociāli konstruētas kategorijas, nevis skaidri bioloģiski atdalāmas vienības.
Piemēri
- Vilka (Canis lupus) pasugas dažādās reģionos — adaptācijas pie atšķirīgiem klimatiem un barības avotiem.
- Ensatina salamandras un ring species piemēri demonstrē, kā variācija var veidoties pakāpeniski, radot izaicinājumus sadalē starp rasēm un sugām.
- Mājdzīvnieku šķirnes (suņi, truši, liellopi) parāda, kā selekcija var radīt izteiktas morfoloģiskas atšķirības ļoti īsā laika posmā; šīs bieži tiek sauktas par šķirnēm, nevis pasugām.
Kopsavilkumā: rase bioloģijā ir atsevišķa populācija vienā sugā, kas atšķiras morfoloģiski un/vai ģenētiski, taču tās robežas un taksonomisks statuss var būt mainīgs un diskusijām pakļauts. Ja atšķirības ir pietiekami lielas un pastāvīgas, rase var tikt atzīta par pasugu, bet bieži tiek izmantots neformāls termins rase, lai aprakstītu lokālu variāciju.
Piemērs
Galvenā liepa ir krūms, kas izaug līdz aptuveni 5 metru augstumam. Tam ir daudz ērkšķu. Kad augļi ir nogatavojušies, tie ir dzelteni. Šo augli dod priekšroku bārmeņi kokteiļu sajaukšanai. Viņi dod priekšroku šim laimi, nevis persiešu laimi.
Kaļķkoks sākotnēji tika ievests no Dienvidaustrumāzijas, kur tas ir vietējais augs. To pārveda uz Tuvajiem Austrumiem, un krustneši to pārveda uz Eiropu un Ziemeļāfriku. Spāņu pētnieki to aizveda uz Rietumindiju un Floridas salām. Lielāko daļu reģionā komerciāli audzēto laimu 1926. gadā iznīcināja viesuļvētra. Tad Persijas kaļķi tika atkārtoti ieviesti.
Daži no oriģinālajiem krūmiem savvaļā auga Floridas salās. Tika noskaidrots, ka sākotnēji introducētie krūmi (tagad pazīstami kā Meksikas laimi) bija pārveidojuši savus augļus. Tie bija tumšāk zaļi nekā sākotnējie persiešu laimi, tiem bija arī biezāka miza.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir rase bioloģijā?
A: Bioloģijā rase ir vienas sugas atsevišķa populācija ar salīdzinoši nelielām morfoloģiskām un ģenētiskām atšķirībām.
Q: Kā tiek klasificētas rases?
A: Rases var klasificēt kā ekoloģiskās rases, ja tās radušās, pielāgojoties dažādiem vietējiem biotopiem, vai ģeogrāfiskās rases, ja tās ir ģeogrāfiski izolētas.
J: Kāda ir oficiālā bioloģiskās taksonomijas vienība zem "sugas"?
A: Oficiālā bioloģiskās taksonomijas vienība zem "sugas" ir pasugas.
J: Vai visām rasēm būtu jāpiešķir oficiāls rangs?
A: Nē, ne visām rasēm būtu jāpiešķir oficiāls rangs; dažas var neatbilst kritērijiem, vai arī taksonomisti nav pārliecināti, vai tām to piešķirt.
J: Kā Ernsts Mairs definē pasugas?
A: Saskaņā ar Ernsta Maira teikto "pasugas ir ģeogrāfiska rase, kas taksonomiski ir pietiekami atšķirīga, lai tai būtu vērts piešķirt atsevišķu nosaukumu".
Meklēt