Zīdītājiem un putniem miegu var iedalīt divās kategorijās. Vienā no tām acis kustas strauji. To sauc par REM miegu (no angļu valodas - rapid eye movement). Šajā fāzē notiek lielākā daļa sapņu. REM miegs parasti notiek ar pārtraukumiem visas nakts garumā. REM miega periodi nakts otrajā pusē kļūst arvien garāki. REM miegu pirmo reizi atklāja 1952. un 1953. gadā. REM miega funkcija nav labi izprasta.

Kas ir REM miegs?

REM miegs ir miega posms, kurā raksturīgas ātras acs kustības, specifiski elektroencefalogrammas (EEG) raksturlielumi un gandrīz pilnīga muskuļu tonusa zudums (muskulatūras atonija). EEG šajā fāzē parasti rāda zemu amplitūdu un ātras frekvences viļņus, kas līdzinās nomoda smadzeņu aktivitātei; bieži novēro arī tā sauktos "sawtooth" (zobainos) viļņus.

Fizioloģiskas iezīmes

  • EEG: ātras, zema amplitūdas viļņveida izmaiņas.
  • Acis: ātras horizontālas un vertikālas kustības — no kurām atvasināts REM nosaukums.
  • Muskuļu tonuss: gandrīz pilnīga atonija ķermeņa muskuļos (izņemot acu kustību muskuļus un elpošanas muskulatūru), kas parasti novērš sapņu “izdzīvošanu” reālajā dzīvē.
  • Autonomā nervu sistēma: mainīgs sirdsdarbības ātrums un elpošana, biežāk asinsspieduma svārstības.
  • Neiroķīmija: REM fāzē palielinās holīnerģiskās (acetilholīna) aktivitātes līmenis, kamēr monoamīnerģisko neirotransmiteru (piem., serotonīna un noradrenalīna) aktivitāte samazinās. Šī līdzsvara maiņa ir svarīga REM startēšanai un uzturēšanai.

Sapņi un atmiņa

REM fāzē visbiežāk rodas spilgti, emocionāli krāsaini sapņi. Pētījumi liecina, ka REM miegs piedalās dažādos kognitīvos procesos, tostarp:

  • emocionālās atmiņas konsolidācijā un emocionālās regulācijas procesos;
  • procedurālās un daļēji arī deklaratīvās atmiņas stiprināšanā;
  • sinaptiskās plasticitātes un smadzeņu tīklu “pārkārtošanā” — tomēr precīzs mehānisms joprojām ir diskutabls.

REM atteices gadījumā cilvēki bieži piedzīvo REM "rebound" — pēc REM iztrūkuma REM periodi kļūst īsāki un intensīvāki, kas liecina par bioloģisku nepieciešamību.

NREM miegs un miega cikli

Citu kategoriju, kurā šāda acu kustība nenotiek, sauc par NREM miegu (Non-REM miegs). Parasti šajā laikā sapņi nerodas tik bieži vai tie ir mazāk dzīvi. Ir trīs vai četri NREM miega posmi. Pirmais posms ir tikko aizmidzis jeb snaudošs miegs. Arī II posms ir viegls miegs. Parasti pieaugušiem cilvēkiem aptuveni puse no miegā pavadītā laika tiek pavadīta vieglā miegā. III un IV posmu sauc par dziļo miegu. Dziļais miegs ir nepieciešams augšanai un dziedināšanai. Cilvēku, kas atrodas III vai IV miega stadijā, var būt diezgan grūti pamodināt. Dažreiz III un IV posmu apvieno un sauc par III posmu.

Pieaugušie cilvēki parasti guļ 90-110 minūšu ciklos. Nakts miegs var būt četri vai vairāki šādi cikli. Katrā ciklā šādā secībā ietilpst: I fāze, II fāze, III (IV) fāze, II fāze un REM fāze. Parasti REM fāze ir īsāka pirmajos ciklos un pagarinās nakts otrajā pusē; kopumā pieaugušam cilvēkam REM veido aptuveni 20–25% no kopējā miega laika.

Vecuma, sugas un evolūcija

Fakts, ka gan putniem, gan zīdītājiem ir REM un NREM miegs, liecina, ka šī iezīme attīstījās, pirms abu grupu evolūcija atšķīrās. Tas liecina, ka REM/NREM iezīme ir gan agrīna, gan svarīga sauszemes mugurkaulnieku evolūcijā. Jaunie dzīvnieki un cilvēka zīdaiņi parasti pavada daudz lielāku daļu laika REM fāzē (zīdaiņiem REM var veidot līdz pat 50% miega), bet ar vecumu REM proporcija samazinās.

Klīniskā nozīme un traucējumi

  • REM miega uzvedības traucējums (RBD): raksturojas ar to, ka muskuļu atonija REM laikā ir traucēta, un cilvēks var “izdzīvot” savus sapņus, dūroties, sitot vai izpildot citas motoriskas kustības. RBD bieži saistās ar neirodeģeneratīvām slimībām (piem., Parkinsona veida sindromu).
  • Narkolepsija: traucējums, kurā REM elementi (piem., sapņiem līdzīga paralīze, halucinācijas) var parādīties pārmērīgas miega dienas laikā vai tūlīt pēc aizmigšanas.
  • Medikamentu ietekme: daudzi antidepresanti (piem., SSRI) samazina REM miegu; alkohols un dažas miega zāles ietekmē REM un dziļā miega struktūru.
  • REM trūkuma sekas: īslaicīgi traucējumi var pasliktināt garastāvokli, kognitīvās funkcijas un emocionālo regulāciju; ilgtermiņa ietekme joprojām tiek pētnieciska.

Vēsture un pētījumi

Profesors Nataniels Kleitmans un viņa students Eižens Aserinskis 1953. gadā definēja ātras acu kustības un saistīja tās ar sapņiem. Tālāk REM miegu aprakstīja tādi pētnieki kā Viljams Dements un Mišels Žuvē. Kopš tā laika REM izpēte ir paplašināta, izmantojot poligrāfiju, EEG, funkcionālo neiroattēlošanu un molekulāros pētījumus, lai labāk izprastu tās lomu atmiņā, emocionālajā apstrādē un neiroloģiskajās slimībās.

Kopsavilkumā: REM miegs ir būtiska miega fāze ar raksturīgām EEG zīmēm, acu kustībām un muskulatūras atoniju; tā saistīta ar sapņiem, emocionālo apstrādi un atmiņas konsolidāciju, un tās traucējumi var liecināt par plašākiem neiroloģiskiem stāvokļiem.