Simbioze
Simbioze (pl. simbioze) nozīmē kopdzīvi. Tā raksturo ciešas un ilgstošas attiecības starp dažādām sugām. Šo terminu 1879. gadā lietoja Antons de Bari (Anton de Bary) kā "atšķirīgu organismu kopdzīvošanu".
Simbionts ir organisms, kas dzīvo attiecībās ar citu sugu, kurās viena vai abas sugas gūst labumu. Ja viena suga dzīvo citā sugā vai mikroskopisks simbionts dzīvo saimnieka šūnās, to sauc par endosimbiontu.
Simbiozes nozīme ir tās biežums un evolucionārā nozīme. Šķiet, ka nav augstāku augu vai dzīvnieku bez simbiontiem. Šie simbionti ir ļoti nozīmīgi lielākiem organismiem, kuri vairumā gadījumu bez simbiontiem nespētu dzīvot tā, kā viņi dzīvo. Kā piemērus var minēt mikorizu augstākajiem augiem un zarnu floru kukaiņiem un mugurkaulniekiem. Cilvēki nav izņēmums.
Turklāt lielākā daļa šo asociāciju ir starp organismiem ne tikai no dažādām sugām, bet arī no dažādām karaļvalstīm. Visbeidzot, visu eikariontu šūnās ir organellas, kas ir simbiotisko attiecību pēcteči, kuras aizsākušās vismaz pirms miljarda gadu. Mitohondriji un plastīdi ir piemēri. Jāsecina, ka simbioze ir bijusi ļoti nozīmīga dzīvības evolūcijā.
Akla garnele rok nārstu, zivs gobijs seko līdzi
Definīcija
Simbiozes definīcija ir pretrunīga. Daži uzskata, ka simbiozei jāattiecas tikai uz noturīgiem savstarpējiem sakariem, bet citi uzskata, ka tai jāattiecas uz visu veidu ilgstošām bioloģiskām mijiedarbībām.
Pēc 130 gadus ilgušām debatēm pašreizējās bioloģijas un ekoloģijas mācību grāmatās tiek izmantota pēdējā "de Bary" definīcija vai vēl plašāka definīcija (kur simbioze nozīmē visu sugu mijiedarbību). Ierobežojošā definīcija (simbioze nozīmē tikai savstarpējo mijiedarbību) vairs netiek lietota.
Plašākā definīcija ietver parazītismu (kad vienam organismam tiek sniegta palīdzība, bet otram - kaitējums), mutuālismu (kad abiem organismiem tiek sniegta palīdzība), komensālismu (kad vienam organismam tiek sniegta palīdzība, bet otrs netiek ietekmēts) un konkurenci (kad abiem organismiem tiek nodarīts kaitējums).
Lapu lapgraužu nimfas, ko aizsargā gaļas skudru armija. Skudras barojas ar nimfu izdalījumiem.
Simbiozes veidi
Dažādas simbiozes formas ir:
1. tips: partneri savus ķermeņus tur atsevišķi
Simbioze ne vienmēr ir izdevīga abiem partneriem. Tas var notikt:
- parazītisms, kurā apvienība ir neizdevīga vienam no abiem. Viens var pat iznīcināt vai nogalināt otru. (+ –)
- mutuālisms, kad apvienība ir izdevīga abām pusēm (+ +)
- komensālisms, kad viens no apvienības locekļiem gūst labumu, bet otrs netiek ietekmēts (+ 0).
- konkurence, kurā abi asociācijas locekļi cīnās par pārtiku vai citām vajadzībām. (– –)
2. tips: partneri dzīvo kā viens organisms
Šāda veida simbiozi sauc par endosimbiozi. Piemēri:
- Rhizobia: slāpekli piesaistošas baktērijas, kas dzīvo zirņu dzimtas augu sakņu mezglos.
- Vienšūnas forami, kuru šūnā ir vienšūnas aļģes. Tas ir "fakultatīvs", kas nozīmē, ka tās var to darīt vai nedarīt. Plašāka versija ir idioplastiskā endosimbioze. Šajā gadījumā forams patērē aļģi, bet saglabā tās hloroplastus darba kārtībā.
- Zaļās aļģes jūras daudzšķautņaino tārpu iekšienē.
- Vienšūnas aļģes rifu veidojošu koraļļu iekšpusē.
- Baktērijas to kukaiņu un mugurkaulnieku zarnās, kas šķeļ augu celulozi. Tie ir "obligāti" simbionti, kas nozīmē, ka saimniekam tās ir obligāti jāuztur.
- Līšņi: sēne+ aļģes vai baktērijas.
- Mikoriza: sēņu hifas un koku saknes.
Gandrīz droši var apgalvot, ka tas ir noticis, veidojot eikarijotu šūnu. Tas ir šūnu veids, no kura sastāv visi dzīvnieki un augi. Šūnas iekšienē esošās organellas, piemēram, mitohondriji un hloroplasti, satur daļu DNS. Šī DNS ir atliekas no kādreiz atsevišķas baktērijas. Pastāv teorija, ka eikariošu šūna ir attīstījusies, saplūstot vairākiem baktēriju vai arheju organismiem.
Trīs simbiotisko attiecību veidi: komensālistiskās (I), parazītiskās (II) un mutuālistiskās (III).
Klounzivs jūras anemonā
Rhizobia baktērijas mezglos nosaka slāpekli
Monotropa uniflora - ziedošs augs, kas parazitē uz dažām sēnēm.
Dardanus pedunculatus Hermit crab with symbiotic anemones Calliactis sp. attached to its shelled. Anemones nodrošina aizsardzību ar savām dzeloņainajām šūnām, un tās no krabjiem iegūst mobilitāti.
Simbiozes piemēri
- Savstarpējas simbiozes piemērs ir attiecības starp klaunzivīm, kas dzīvo starp tropisko jūras anemonu taustekļiem. Klauna zivs aizsargā anemonu no citām zivīm. Klaunzivju izdalītie atkritumi nodrošina dzīvībai svarīgas barības vielas, un naktī tās var palielināt saimnieka skābekļa krājumus. Anemonu dzeloņainie taustekļi aizsargā anemonu zivis no plēsējiem. Īpašas gļotas, kas atrodas uz klūnzivs, pasargā to no dzeloņainajiem taustekļiem.
- Vēl viens piemērs ir gobijs, kas dažkārt dzīvo kopā ar garnelēm. Garnele izrok un iztīra smilšu bedri, kurā dzīvo gan garnele, gan gobijs. Garnele ir gandrīz akla, un, atrodoties virs zemes, tā ir neaizsargāta pret plēsējiem. Kad plēsējs tuvojas, gobijs ar asti pieskaras garnelēm, tādējādi dodot signālu. Kad tas notiek, gan garnele, gan gobijs ātri atkāpjas uz dobi.
- Līšņslāņs ir intīms sēņu un aļģu savienojums. Aļģe dzīvo sēnes iekšienē, un, lai tā izdzīvotu, tai ir nepieciešama aļģe. No otras puses, aļģes var izdzīvot pašas par sevi. Šīs savienības rezultāts ir plakans, krāsains ķērpelis, kas aug uz akmeņiem un citām virsmām dabā.
- Zālēdāji ir zarnu baktēriju saimnieki, kas palīdz tiem sagremot augu izcelsmes materiālus. Augu šūnu sieniņas sastāv no celulozes, un gandrīz nevienam dzīvniekam nav izstrādāts enzīms, kas šo materiālu sagremotu. Tāpēc vismaz zālēdājiem, kas ēd lapas, baktērijas ir ļoti svarīgas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir simbioze?
A: Simbioze ir ciešas un ilgstošas attiecības starp dažādām sugām, kas dzīvo kopā.
J: Kurš radīja terminu "simbioze"?
A: Šo terminu 1879. gadā lietoja Antons de Bari.
J: Kas ir endosimbionts?
A: Endosimbionts ir organisms, kas dzīvo citas sugas iekšienē, vai mikroskopisks simbionts, kas dzīvo saimnieka šūnās.
J: Cik svarīgas simbiotiskās attiecības ir lielākiem organismiem?
A: Simbiotiskās attiecības ir ļoti svarīgas lielākiem organismiem, kuri vairumā gadījumu nespētu dzīvot bez simbiontiem.
J: Vai cilvēki ir izņēmums attiecībā uz simbiotiskām attiecībām?
A: Nē, cilvēki nav izņēmums attiecībā uz simbiotiskām attiecībām.
J: Kādi ir daži piemēri šādām dažādu valstību organismu asociācijām?
A: Mikoriza augstākajos augos un zarnu flora kukaiņiem un mugurkaulniekiem ir piemēri dažādu valstību organismu asociācijām.
J: Cik liela nozīme dzīvības evolūcijā ir bijusi simbiozei?
A: Simbiozei ir bijusi liela nozīme dzīvības evolūcijā, jo lielākajai daļai augstāko augu un dzīvnieku ir simbionti, un visu eikariontu šūnās ir organellas, kas ir seno simbiotisko attiecību pēcteči.
