Gremošanas sistēma ir organisma daļu kopums, kas sagremo pārtiku un pārveido to tādā formā, ko organisms var izmantot. To bieži sauc arī par kuņģa un zarnu sistēmu. Gremošanas procesā pārtika tiek sašķelta gan mehāniski (malt, košļāt), gan ķīmiski, līdz veidojas vienkāršas ķīmiskās vielas, kuras var uzsūkties asinsritē. No asinsrites uzņemtās barības vielas vispirms nonāk aknās, kas pārstrādā un pielāgo tās tā, lai organisms saņemtu nepieciešamās vielas un enerģiju.

Kuņģa sula satur sālsskābi. Tā ir ļoti reaktīva — tās pH līmenis ir aptuveni 1. Lai kuņģa sieniņa netiktu bojāta, to klāj aizsargājošs gļotādas slānis, ko sauc par gļotām. Gremošanas sistēma arī atbrīvojas no neuzsūktajiem atlikumiem un atkritumiem.

Galvenās funkcijas

  • Mehāniskā noārdīšana — košļāšana, maisīšana kuņģī un zarnu peristaltika;
  • Ķīmiskā noārdīšana — fermentu un skābju darbība, kas izjauc sarežģītas molekulas līdz uzsūcamām vienībām;
  • Uzsūkšanās — barības vielu, ūdens un elektrolītu pāreja no zarnām asinsritē;
  • Ekskrēcija — atkritumu izvadīšana no organisma;
  • Imūnsistēmas atbalsts — zarnu siena un mikrobiota aizsargā pret patogēniem;
  • Sintēze un metaboliskā pārstrāde — aknu un citu orgānu darbība (piem., vitamīnu uzkrāšana, toksīnu detoksikācija).

Ceļš no mutes līdz tūpļa

Kuņģa un zarnu sistēma sākas pie lūpām, kur pārtikas pārņemšana un sākotnējā košļāšana ir svarīga; tā turpinās caur dažādiem posmiem un beidzas pie tūpļa, kur tiek izvadīti fekālijas. Daudziem dzīvniekiem, piemēram, tārpiem, kukaiņiem, zīdītājiem, putniem, zivīm un cilvēkiem, ir attīstīta gremošanas sistēma, bet tās uzbūve un garums var ļoti atšķirties atkarībā no uztura un sugas.

Galvenie orgāni un to darbība

Kuņģa un zarnu traktā ietilpst gan zarnas, gan vairāki palīgdarbojoši orgāni. Zemu saraksts ar galvenajām daļām:

  • Mute
  • rīkles
  • Barības vads
  • Kuņģis
  • Zarnas
    • Tievās zarnas
      • Divpadsmitpirkstu zarna
      • Jejunum
      • Ileums
    • Resnās zarnas
      • Cecum
      • Resnās zarnas
  • Taisnā zarna
  • Tūpļa

Citi orgāni, kas ir daļa no kuņģa un zarnu sistēmas, bet nav zarnu daļa, ir ļoti svarīgi gremošanas procesā:

Šie orgāni pa tiešo nevada pārtiku caur zarnu lūmenu, taču tie izdala žults, fermentus un citus šķidrumus vai hormonus, kas palīdz sašķelt un apstrādāt uzturu. Piemēram, gremošanas fermenti ir nepieciešami, lai palīdzētu šķelt olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus; aizkuņģa dziedzeris izdala proteāzes, lipāzes un amilāzi.

Hormonāla un metaboliska loma

Daudzi gremošanas sistēmas orgāni pilda arī endokrīnas funkcijas. Tieši tāpēc aknas, aizkuņģa dziedzeris un citi audu veidi ražo hormonus vai iesaistās vielmaiņas regulācijā. Īpaši svarīgs piemērs ir hormoni (piem., insulīns), kas regulē glikozes uzsūkšanos un vielmaiņu. Par citiem uzdevumiem šie orgāni var ietvert toksīnu noārdīšanu, vitamīnu uzkrāšanu un žults ražošanu.

Biežākās slimības un diagnostika

Ir daudzas slimības, kas ietekmē kuņģa un zarnu sistēmu: gastroezofageālā refluksa slimība (GERD), kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, infekcijas, aknu slimības (piem., hepatīts), žultsakmeņi, pankreatīts, kairinātu zarnu sindroms (IBS), iekaisīgas zarnu slimības (piem., Krona slimība un čūlainais kolīts) un zarnu audzēji. Ārstus, kas pēta un ārstē kuņģa un zarnu traktu, sauc par gastroenterologiem.

Diagnostikas iespējas ietver asins analīzes, izkārnījumu testus, endoskopiju (gastroskopiju), kolonoskopiju, radioloģiskās izmeklēšanas (CT, ultrasonogrāfija) un dažādas funkcionālās pārbaudes. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana bieži uzlabo prognozi un dzīves kvalitāti.

Profilakse un ikdienas rūpes par gremošanas sistēmu

  • Uzturā lietot pietiekami daudz šķiedrvielu (dārzeņi, augļi, pilngraudi) un dzeramā ūdens daudzumu;
  • ierobežot pārlieku taukainu, ļoti pikantu un pārstrādātu pārtiku;
  • regulāri vingrot un uzturēt veselīgu svaru;
  • nevajadzīgā gadījumā izvairīties no ilgstošas pretsāpju līdzekļu (NSAID) lietošanas bez ārsta uzraudzības, jo tie var veicināt kuņģa čūlas;
  • ievērot vakcinācijas ieteikumus (piem., pret A un B hepatītu) un veikt skrīninga izmeklējumus atbilstoši vecumam un riskiem (piem., kolorektālā vēža skrīnings).

Ja jūtat ilgstošas vai smagas gremošanas problēmas (stipras sāpes vēderā, asiņaini izkārnījumi, ilgstošs svara zudums, nepārtraukta rūgta garša mutē, vemšana utt.), vērsties pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa. Savlaicīga palīdzība var novērst komplikācijas.