Aizkuņģa dziedzeris: funkcijas, Langerhansa saliņas un diabēts

Aizkuņģa dziedzeris: uzzini par Langerhansa saliņām, funkcijām, diabēta cēloņiem, simptomiem un ārstēšanas iespējām.

Aizkuņģa dziedzeris ir orgāns, kas ražo hormonus un fermentus, kuri palīdz gremošanai. Aizkuņģa dziedzeris palīdz šķelt ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas. Aizkuņģa dziedzeris atrodas aiz kuņģa un atrodas cilvēka ķermeņa kreisajā pusē.

Aizkuņģa dziedzera daļu, kas ražo hormonus, sauc par Langerhansa saliņām. Langerhansa saliņas ir neliela daļa (2 %) no visām aizkuņģa dziedzera šūnām. Langerhansa saliņas maina ķīmisko vielu, ko tās ražo, atkarībā no tā, cik daudz citu ķīmisko vielu jau ir asinīs. Tādējādi aizkuņģa dziedzeris darbojas, lai uzturētu ķīmisko vielu līmeni organismā līdzsvarā. Ja Langerhansa saliņas pārstāj darboties, cilvēks saslimst ar slimību, ko sauc par diabētu. Ārsti eksperimentē ar Langerhansa saliņu šūnu ievākšanu no donora ķermeņa un to ievietošanu diabēta slimnieka aizkuņģa dziedzerī, lai šis cilvēks izveseļotos.

Aizkuņģa dziedzeris pieder divām organisma sistēmām: gremošanas sistēmai, kas nodarbojas ar barības vielu šķelšanu, un endokrīnajai sistēmai, kas ražo hormonus.

Struktūra un atrašanās vieta

Aizkuņģa dziedzeris ir retroperitoneāls orgāns (atrodas aiz vēdera dobuma iekšējā slāņa), tam ir trīs galvenās daļas: galva (pie divpadsmitpirkstu zarnas), ķermenis un aste (virzienā uz liesu). Eksokrīnās šūnas (acīnārās šūnas) veido lielāko daļu orgāna un ražo gremošanas fermentus; kanāliņi savienojas ar galveno aizkuņģa kanālu, kas novada gļotas un fermentus uz divpadsmitpirkstu zarnu, kur tie palīdz barības sagremošanā.

Gremošanas (eksokrīnās) funkcijas

• Fermenti: aizkuņģa dziedzeris izdala spēcīgus fermentus, kas palīdz sašķelt uzturvielas: amilāze (šķeļ ogļhidrātus), lipāze (šķeļ taukus) un proteāzes (piem., tripsinogēns, kimotripsinogēns — proteīnu šķelšanai). Proteāzes izdalās bieži kā neaktīvi priekšstadiji (zimogēni), kuri duodenuma vidē aktivizējas (piem., tripsinogēns → tripsīns) un tad sadala olbaltumvielas.
• Sāļskābes neitralizācija: ductālās šūnas izdala bikarbonātu, kas neitralizē kuņģa sulu skābumu, ļaujot fermentiem darboties zarnā.
• Regulācija: gremošanas procesā hormonālie signāli no zarnas (piem., sekretīns, holecistokinīns) un nervu refleksi stimulē fermentu un bikarbonāta izdalīšanos.

Endokrīnās funkcijas — Langerhansa saliņas

Langerhansa saliņas satur vairākas šūnu grupas, kas ražo dažādus hormonus:

• Beta (β) šūnas — ražo insulīnu, kas pazemina cukura līmeni asinīs.
• Alfa (α) šūnas — ražo glikagonu, kas paaugstina cukura līmeni asinīs.
• Delta (δ) šūnas — ražo somatostatīnu, kas kavē citu hormonu izdalīšanos.
• PP (F) šūnas — ražo pankreatisko polipeptīdu, kas ietekmē gremošanu un apetīti.
• Savu lomu spēlē arī citas mazākas šūnu grupas (piem., ε-šūnas, kas ražo grelinu).

Langerhansa saliņas reaģē uz asinīs esošajām vielām — glikozes līmeni, aminoskābēm un citām signālmolekulām — un tādējādi palīdz uzturēt homeostāzi (iekšējo līdzsvaru).

Diabēts un citi traucējumi

• 1. tips: parasti autoimūna slimība, kurā ķermenis iznīcina β-šūnas un samazinās insulīna ražošana. Tas noved pie nepieciešamības lietot insulīnu ārēji.
• 2. tips: sākas ar insulīna rezistenci — audi mazāk reaģē uz insulīnu — un ar laiku var veidoties β-šūnu izsīkums. Ārstēšana iekļauj dzīvesveida maiņu, medikamentus un dažkārt insulīnu.
• Citas slimības: akūts vai hronisks pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums), kuru var izraisīt akmeņi žultspūslī, alkohols vai citas cēloņsakarības; un pancreas vēzis, kas bieži atklājas vēlu un ir nopietna diagnoze.

Diagnostika un ārstēšana

Diabēta diagnostikā izmanto glikozes mērījumus asinīs, HbA1c (vidējā cukura līmeņa rādītājs) un citus testus. Ārstēšana var ietvert insulīna terapiju, perorālos medikamentus, dzīvesveida izmaiņas (diēta, fiziskā aktivitāte) un regulāru kontroli. Smagos gadījumos iespējamas salvešu (Langerhansa saliņu) transplantācijas un aizkuņģa dziedzera transplantācijas; abu procedūru gadījumā nepieciešama imūnsupresija, un tās joprojām tiek rūpīgi pētītas. Mūsdienās attīstās arī tehnoloģijas kā mākslīgā aizkuņģa dziedzera sistēmas (slēgta cilpa ar insulīna pumpiņu un glikozes sensoru).

Profilakse un dzīvesveids

Lai samazinātu risku saslimt ar 2. tipa diabētu un aizkuņģa dziedzera saslimšanām, ieteicams uzturēt veselīgu svaru, regulāri vingrot, ēst sabalansētu uzturu un izvairīties no pārmērīga alkohola lietošanas. Savlaicīgas medicīniskās pārbaudes un cukura līmeņa kontrole palīdz laikus atklāt traucējumus.

Ja ir bažas par aizkuņģa dziedzera veselību vai cukura vielmaiņu, jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas stratēģiju.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir aizkuņģa dziedzera loma organismā?

J: Kur cilvēka ķermenī atrodas aizkuņģa dziedzeris?

J: Kas ir Langerhansa saliņas?

Jautājums: Cik lielu daļu no visām aizkuņģa dziedzera šūnām veido Langerhansa saliņas?

J: Kas notiek, ja Langerhansa saliņas pārstāj darboties?

J: Kā ārsti ārstē diabētu, ko izraisa Langerhansa saliņu darbības traucējumi?

J: Kurām ķermeņa sistēmām pieder aizkuņģa dziedzeris?

Meklēt pēc burta