PH
pH ir skābuma skala no 0 līdz 14. Tā norāda, cik skāba vai sārmaina ir viela. Skābākiem šķīdumiem ir zemāks pH. Sārmainākajiem šķīdumiem ir augstāks pH. Vielu, kas nav ne skābas, ne sārmainas (t. i., neitrālu šķīdumu), pH parasti ir 7. Skābēm pH ir mazāks par 7. Sārmu pH ir lielāks par 7.
pH ir protonu (H+) koncentrācijas rādītājs šķīdumā. Šo jēdzienu 1909. gadā ieviesa S.P.L. Sērensens. P apzīmē vācu potenz, kas nozīmē jaudu vai koncentrāciju, un H - ūdeņraža jonu (H+).
Visizplatītākā formula pH aprēķināšanai ir šāda:
pH = - log 10 [ H + ] {\displaystyle {\mbox{pH}}=-\log _{10}\left[{\mbox{H}}}^{+}\right]}
[H+] norāda H+ jonu koncentrāciju (rakstīts arī [H3O+], vienāda hidronija jonu koncentrācija), ko mēra molos litrā (pazīstams arī kā molaritāte).
Tomēr pareizais vienādojums patiesībā ir šāds:
pH = - log 10 [ a H + ] {\displaystyle {\mbox{pH}}}=-\log _{10}\left[a_{\mathrm {H^{+}}} }\right]}
kur a H + {\displaystyle a_{\mathrm {H^{+}} }}} norāda H+ jonu aktivitāti. Tomēr šis vienādojums vairumā gadījumu sniedz tādu pašu vērtību kā biežāk lietotā formula, tāpēc ķīmijas ievadā kā pH definīcija tiek izmantots iepriekšējais vienādojums.
Lielākajai daļai vielu pH ir robežās no 0 līdz 14, lai gan ļoti skābām vai sārmainām vielām var būt pH < 0 vai pH > 14.
Sārmainās vielās ūdeņraža jonu vietā ir hidroksīda jonu (OH-) koncentrācija.
pH indikatori
Dažas krāsvielas maina krāsu atkarībā no tā, vai tās atrodas skābā vai sārmainā šķīdumā. pH indikators ir ķīmisks savienojums, ko nelielā daudzumā pievieno šķīdumam, lai varētu noteikt šķīduma pH (skābumu vai bāziskumu). pH indikators ir hidronija jonu (H3O+) vai ūdeņraža jonu (H+) ķīmisks detektors. Parasti indikators izraisa šķīduma krāsas maiņu atkarībā no pH.
Tipiski indikatori ir fenolftaleīns, metiloranžs, metilsarkans, bromtimolzils un timolzils. Katrs no tiem maina krāsu dažādos pH skalas punktos, un tos var izmantot kopā kā universālu indikatoru.
Vēl viens veids ir izmantot lakmusa papīru, kas ir balstīts uz dabīgiem pH indikatoriem. Šis papīrs var noteikt, cik spēcīga ir ķīmiskā viela, vai tā ir spēcīgāka skābe vai bāze.
Dažas parastās pH vērtības
pH | |
Akumulatora skābe | 0 |
Kuņģa skābe | 1.0 |
Citronu sula | 2.4 |
Cola | 2.5 |
Skābekli saturošs ūdens | 2.5 - 3.0 |
Etiķis | 3.0 |
Apelsīnu vai ābolu sula | 3.0 |
Alus | 4.5 |
Kafija | 5.0 |
Piens | 6.6 |
7.0 | |
Asinis | 7.35 - 7.45 |
Parasts šampūns | 8.0 |
Jūras ūdens | 8.0 |
Pastāvīgais vilnis | 8.5 - 9.2 |
Roku ziepes | 9.0 - 10.0 |
Matu krāsa | 9.5 - 10.5 |
Maģiski taisni | 11.5 |
Amonjaks mājsaimniecībā | 11.5 |
Balinātājs | 12.3 |
Kaustiskā soda | 12.7 |
Sadzīves sārms | 13.5 |
Notekūdeņu tīrīšanas līdzeklis | 14 |
Dažu bieži sastopamu vielu pH vērtības
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pH?
A: pH ir skābuma skala no 0 līdz 14, kas mēra protonu (H+) koncentrāciju šķīdumā. Tā norāda, cik skāba vai sārmaina ir viela, jo skābākiem šķīdumiem ir zemāks pH, bet sārmainākiem šķīdumiem - augstāks pH. Neitrālu šķīdumu pH parasti ir 7.
J: Kas ieviesa pH jēdzienu?
A: S.P.L. Sērensens 1909. gadā ieviesa šo jēdzienu.
J: Ko apzīmē "p" vārdā "pH"?
A: "p" apzīmē vācu valodas vārdu potenz, kas nozīmē "jauda" vai "koncentrācija".
J: Kā aprēķina pH?
A: Visbiežāk sastopamā formula pH aprēķināšanai ir negatīvais logaritms, kas reizināts ar H+ jonu (rakstīts arī [H3O+], kas norāda uz vienādu hidronija jonu koncentrāciju) koncentrāciju, ko mēra molos uz litru (vai molaritāti). Tomēr ir arī vienādojums, kurā ņem vērā nevis tikai koncentrāciju, bet gan aktivitāti, un atkarībā no situācijas tas var dot citas vērtības nekā parastākā formula.
J: Kāds ir lielākās daļas vielu pH skalas diapazons?
A: Lielākajai daļai vielu pH vērtība ir no 0 līdz 14, lai gan ļoti skābām vai sārmainām vielām var būt vērtība ārpus šī diapazona (mazāka par 0 vai lielāka par 14).
J: Ar ko pH skalā sārmainas vielas atšķiras no skābām? A: Sārmu vielām skalas vērtības ir augstākas, jo tajās ir hidroksīda jonu (OH-), nevis ūdeņraža jonu (kā skābēs) koncentrācija.