Ķīmiskais vienādojums
Ķīmiskais vienādojums ir veids, kā paredzēt, kā divas vai vairākas ķīmiskās vielas darbosies kopā. Izmantojot to, ko ķīmiķi zina par ķīmisko vielu darbību, mēs saskaitām burtu simbolus kopā gluži kā matemātikas uzdevumā. Šādā veidā mēs varam pareizi uzminēt, vai, sajaucot divas vai vairākas ķīmiskās vielas kopā, iegūsim jaunu ķīmisko vielu un kāda tā būs.
Ķīmiskos vienādojumus formulē vai raksta, izmantojot elementu simbolus, norādot, cik daudz un kādā stāvoklī (cietā[s], šķidrā[l], gāzveida[g]) atrodas attiecīgais elements.
Piemēram: nātrija hlorīda (NaCl[aq]) ūdens šķīdums un cits sudraba nitrāta (AgNO3 [aq]) ūdens šķīdums. Tos sajaucot kopā, veidojas nātrija nitrāts (NaNO3 [aq]) un sudraba hlorīds (AgCl[s]).
Kas simbolos ir:
NaCl(aq) + AgNO3(aq) → NaNO 3(aq) + AgCl(s)
Šķīdumi veido cietu AgCl. Šo veidošanos var saukt par nogulsnēm un reakciju starp abiem šķīdumiem - par nogulšņu reakciju, jo cietā viela nav izšķīdusi, bet visi pārējie produkti ir izšķīduši.
Vairāk par ķīmiskajiem vienādojumiem
Ķīmiskajiem vienādojumiem ir jābūt līdzsvarotiem, lai izpildītu vielas saglabāšanas likumu. Ķīmiskie vienādojumi nosaka, ka slēgtā sistēmā matērija neveidojas un neiznīkst. Ķīmiskais vienādojums ir jāsabalansē tā, lai tas atbilstu masas saglabāšanas likumam. Līdzsvarots ķīmiskais vienādojums ir tad, ja dažādu elementu atomu skaits reaģentu pusē ir vienāds ar atomu skaitu produktu pusē.
Ķīmisko vienādojumu balansēšana ir izmēģinājumu un kļūdu process. Lai līdzsvarotu vienādojumu, ir jāmaina reaģentu un produktu daudzumi. Vajadzības gadījumā, pievienojot koeficientus attiecīgo formulu priekšā. Līdzvērtējot vienādojumu, nekad nemainiet apakšzīmes, jo tas maina vielu. Lai noteiktu katra elementa atomu skaitu, koeficientu reizina ar katras formulas apakšrakstiem.
Ķīmisko vienādojumu balansēšanas metodes
Ķīmiskais vienādojums ir ķīmiskās reakcijas rakstisks simbolisks attēlojums. Reaģējošās ķīmiskās vielas ir norādītas kreisajā pusē, bet ķīmiskais produkts - labajā pusē. Masas saglabāšanas likums nosaka, ka ķīmiskajā reakcijā nevar veidoties atomi. Tāpat tos nevar iznīcināt. Tāpēc atomu skaitam, kas atrodas reaģējošajās vielās, ir jālīdzsvaro atomu skaits, kas atrodas reakcijā.
Ir divas ķīmiskā vienādojuma līdzsvarošanas metodes. Pirmā ir balansēšana pēc Pārbaudes. Balansēšana pēc pārbaudes ir visvienkāršākā izmantotā metode. Tā vislabāk darbojas vienkāršu uzdevumu risināšanā. Sarežģītākām ir nepieciešama pieredze. Otrā ir balansēšana ar skaitlisko metodi. Skaitliskās metoţas svarīgākās daļas, pretēji pārbaudes metodei, sniedz atbildi. Ja reakciju var līdzsvarot, var redzēt koeficientus. Ja reakciju nevar līdzsvarot, tas nozīmē, ka ir vairāk neidentificētu nekā neatkarīgu apgalvojumu vai ka apgalvojumi ir pretēji. Izmantojot pārbaudes metodi, nevarēs pierādīt, ka vienādojumu nevar līdzsvarot.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ķīmiskais vienādojums?
A: Ķīmiskais vienādojums ir veids, kā paredzēt, kā divas vai vairākas ķīmiskās vielas darbosies kopā.
Q: Kā ķīmiķi izmanto ķīmiskos vienādojumus?
A: Ķīmiķi izmanto ķīmiskos vienādojumus, lai pareizi uzminētu, vai sajaucot divas vai vairākas ķīmiskās vielas kopā, mēs iegūsim jaunu ķīmisko vielu un kāda tā būs.
J: Kā tiek rakstīti ķīmiskie vienādojumi?
A: Ķīmiskos vienādojumus formulē vai raksta, izmantojot elementu simbolus, norādot, cik daudz elementa un kādā stāvoklī (cietā[s], šķidrā[l], gāzveida[g]) tas ir.
J: Kāds ir ķīmiskā vienādojuma piemērs?
A: Ķīmiskā vienādojuma piemērs ir: NaCl(aq) + AgNO3(aq) → NaNO3(aq) + AgCl(s).
J: Kas ir nogulsnes?
A: Nogulsnes ir cieta viela, kas veidojas, sajaucot divus šķīdumus.
J: Kas ir nogulšņu reakcija?
A: Nokrišņu reakcija ir reakcija starp diviem šķīdumiem, kas veido nogulsnes.
J: Vai visi produkti, kas veidojas nogulšņu reakcijā, izšķīst?
A: Nē, nogulšņu reakcijā radušās cietās vielas nav izšķīdušas, bet visi pārējie produkti ir izšķīduši.
