Mols — SI vienība ķīmijā: definīcija un Avogadro skaitlis
Mols — skaidra SI vienības definīcija, Avogadro skaitlis 6,022×10^23, praktiski piemēri un masas aprēķini ķīmijā. Uzzini vienkārši un precīzi.
Mols ir SI mērvienība, ko izmanto, lai noteiktu vielas daudzumu — parasti atomu, molekulu vai citu elementāru daļiņu skaitu. Viena mola definīcija saistās ar Avogadro konstanti: viens mols satur tieši 6,02214076×1023 tādu pašu elementāru daļiņu (Avogadro skaitlis). Piemēram, viens mols vīnogu ir 6,02214076×1023 vīnogu.
Definīcija un 2019. gada pārdibināšana
2019. gadā, pārdefinējot SI sistēmu, mols tika definēts ar Avogadro konstantes fiksētas vērtības palīdzību. Tagad mols ir “vielas daudzuma mērvienība, kas satur tik elementāras daļiņas, cik ir atomu 0,012 kilogramos oglekļa-12” — tas tiek izteikts ekvivalenti ar precīzu Avogadro skaitli: 6,02214076×1023 mol−1. Šī definīcija nodrošina nemainīgu, precīzu saikni starp mola jēdzienu un Avogadro skaitli.
Kāpēc izmanto Avogadro skaitli?
Zinātnieki izmanto šo skaitli, jo tas saista mikroskopisko pasauli (atomus un molekulas) ar makroskopisko\,— tā, piemēram, 12 gramos oglekļa-12 ir tieši viens mols oglekļa-12 atomu. Tas ļauj ķīmiskās reakcijās un laboratorijas mērījumos ērtāk pārvērst daļiņu skaitu par malku vai masu (gramos).
Praktiski piemēri un mērogi
- Avogadro skaitlis ir ļoti liels — apmēram 6,022×1023. Tuvākais "vienkāršais" 10 pakāpes skaitlis, kas to aptuveni aptver, ir 1024.
- Piemēram, ja kāda viela satur relatīvo molmasu 18 (piem., ūdens molekula ~18 u), tad viens mols ūdens molekulu sver aptuveni 18 gramus; tas izriet no vienkāršas sakarības starp relatīvo masu (amu) un gramos uz molu.
Masas un mola saistība
Tā kā dažādām molekulām un atomiem ir atšķirīga masa, viens mols vienas vielas nesver tikpat, cik viens mols citas vielas. Atomu un molekulu masas parasti izsaka relatīvās vienībās — amu (vienota atommasa vienība), ko bieži apzīmē arī kā u (vai Da — daltons). Skaitliski attiecība ir vienkārša: 1 u ≈ 1 g·mol−1, tātad, ja atoma vai molekulas relatīvā masa ir 1 u, tad viens šādu daļiņu mols sver aptuveni 1 gramu.
Kā mols tiek lietots ķīmijā
Mols ir pamatinstrumentaļš ķīmijā un fizikā, jo tas ļauj:
- veikt stohiometriskas aprēķinus — pārvērst molu skaitu par masu vai daļiņu skaitu;
- salīdzināt vielu daudzumus reakciju vienādojumos (piem., reakcijas koeficienti bieži norāda molu attiecības);
- definēt molāro masu (g·mol−1), ko izmanto koncentrāciju aprēķinos.
Īss kopsavilkums: mols (apzīmējums "mol") ir SI pamatvienība vielas daudzumam, definēta caur precīzu Avogadro konstantu 6,02214076×1023 mol−1, un tā lietošana nodrošina saikni starp atomu/molekulārajiem skaitiem un mērogu, ko var izmērīt laboratorijā (grami, litri u.c.).
Matemātika ar molu
Moli = masa (g) / relatīvā masa (gramos uz vienu molu)
Piemērs: Cik daudz molu ir 20 gramos ūdeņraža?
Ūdeņraža relatīvajai masai var izmantot vērtību 1, lai gan pareizā vērtība ir nedaudz lielāka. Tātad: moli = masa/relatīvā masa = 20/1 = 20 moli.
Moli = koncentrācija (mol/dm3) x tilpums (dm3)
Piemērs: Cik moli ir 100 cm3 0,1 M H2SO4?
1 dm3 ir tas pats, kas 1000 cm3, tāpēc vērtība kubikcentimetros jādala ar 1000. 100/1000 x 0,1 = 0,01 mola.
Metāna molekulu veido viens oglekļa atoms un četri ūdeņraža atomi. Oglekļa masa ir 12,011 u, bet ūdeņraža masa ir 1,008 u. Tas nozīmē, ka vienas metāna molekulas masa ir 12,011 u + (4 × 1,008 u) jeb 16,043 u. Tas nozīmē, ka viena metāna mola masa ir 16,043 grami.
Molu var iztēloties kā divus dažāda lieluma maisiņus ar dažāda izmēra bumbiņām. Vienā maisā ir 3 tenisa bumbiņas, bet otrā - 3 futbola bumbas. Abos maisos ir vienāds bumbiņu skaits, bet futbola bumbiņu masa ir daudz lielāka. Tas ir atšķirīgs veids, kā mērīt lietas. Moli mēra daļiņu skaitu, nevis masu. Tātad abos maisos ir trīs moli.
Mols ir vienkārši lietu skaita vienība. Citas bieži sastopamas vienības ir ducis, kas nozīmē 12, un score, kas nozīmē 20. Līdzīgi arī mols attiecas uz konkrētu daudzumu - tā atšķirīgā iezīme ir tā, ka tā skaits ir daudz lielāks nekā citām parastajām vienībām. Šādas mērvienības parasti izgudro, ja esošās mērvienības kaut ko nevar pietiekami viegli aprakstīt. Ķīmiskās reakcijas parasti notiek starp dažāda svara molekulām, kas nozīmē, ka masas mērījumi (piemēram, grami) var būt maldinoši, salīdzinot atsevišķu molekulu reakcijas. No otras puses, arī absolūtā atomu/molekulu/jonu skaita izmantošana būtu mulsinoša, jo milzīgo skaitļu dēļ būtu pārāk viegli kļūdīties vai izlaist kādu skaitli. Tādējādi darbs ar moliem ļauj zinātniekiem atsaukties uz konkrētu molekulu vai atomu daudzumu, neizmantojot pārāk lielus skaitļus.
Saistītās vienības
Molārās koncentrācijas SI vienības ir mol/m3. Tomēr lielākoties ķīmijas rakstos izmanto mol/dm3 jeb mol dm-3, kas ir tas pats, kas mol/l. Šīs mērvienības bieži raksta ar lielo burtu M (izrunā "molārs"), dažreiz pirms tām pievieno SI priedēkli, piemēram, milimol/l (mmol/l) vai milimolārs (mM), mikromol/l (µmol/l) vai mikromolārs (µM), nanomol/l (nmol/l) vai nanomolārs (nM).
Ķīmiskās reakcijas absolūtais iznākums lielākoties tiek izteikts molos (to sauc par "molāro iznākumu").
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir SI mērvienība, ko izmanto molekulu un atomu mērīšanai?
A: SI mērvienība, ko izmanto molekulu un atomu mērīšanai, ir mols.
J: Cik daudz molekulu ir molā?
A: Viens mols satur aptuveni 600 septimilijonus molekulu.
J: Kāpēc zinātnieki izmanto šo skaitli?
A: Zinātnieki izmanto šo skaitli, jo 1 grams ūdeņraža atbilst 1 mols atomu.
J: Kāda ir viena mola precīza vērtība?
Atbilde: Viena mola precīza vērtība ir 6,02214078×1023, kas nosaukta tā izgudrotāja Avogadro vārdā.
J: Vai ir praktiski mērīt lielāko daļu funkciju molos?
Atbilde: Nē, lielāko daļu uzdevumu nav praktiski mērīt ar moliem, jo šī vērtība ir tik milzīga, ka viens greipfrūta mols būtu vienāds ar Zemes izmēru.
J: Kā izmērīt dažādas molekulas un atomus?
A: Dažādas molekulas un atomi tiek mērīti amu (atomu masas vienībās).
J: Kā amu ir saistīts ar gramiem uz molu? A: Viena ampula ir vienāda ar vienu gramu uz vienu molu, kas nozīmē, ka, ja atoma masa ir viena ampula, tad viens šā atoma mols sver vienu gramu.
Meklēt