Mērvienība

Mērvienības nodrošina standartus, lai mūsu mērījumu skaitļi attiektos uz vienu un to pašu lietu. Mērīšana ir process, kurā izmanto skaitļus, lai aprakstītu kādu fizikālu lielumu. Mēs varam izmērīt, cik lielas ir lietas, cik siltas tās ir, cik smagas tās ir un daudzas citas īpašības.

Piemēram, metrs ir standarta vienība garuma mērīšanai. Līdz 1982. gadam to definēja kā attālumu starp diviem marķieriem uz īpaša stieņa. Tagad zinātnieki metru nosaka, izmantojot gaismas ātrumu. Teikt, ka kaut kas ir divu metru garš, nozīmē, ka tas ir tieši divreiz garāks par to stieni, ko izmantoja, lai definētu metru.

Pagājušajos gadsimtos dažādās valstīs tika izmantotas dažādas mērvienības. Mūsdienās lielākā daļa mērvienību ietilpst vienā no trim sistēmām:

Divās vecākajās - britu impēriskajā sistēmā un ar to cieši saistītajā ASV parastajā sistēmā - kā garuma mērs tiek izmantota pēda, kā svara mērs - mārciņa, bet kā laika mērs - sekunde. Tās izmanto arī citas mērvienības. Mazāku vienību skaits, kas veido lielākas vienības, šajās divās sistēmās ir atšķirīgs: Piemēram, pēdā ir 12 collas, bet mārciņā - 16 unces.

Jaunākā un visvairāk izmantotā no trim sistēmām ir metriskā sistēma jeb SI sistēma, kurā izmanto 10, 100 vai 1000 mazāku vienību, lai izveidotu lielāku vienību. Piemēram, vienā metrā ir 100 centimetri, bet vienā kilogramā - 1000 grami. Šajā sistēmā metru izmanto garumam, bet kilogramu - svaram.

Laika mērīšana neatbilst šim paraugam. Otrais ir laika mērīšanas pamats, un tā pamatā ir sešburtu sistēma: 60 sekundes veido vienu minūti, bet 60 minūtes - vienu stundu.

Šajā kubā var ievietot vienu litru šķidruma.Zoom
Šajā kubā var ievietot vienu litru šķidruma.

Alus krūzītes Oktoberfest laikā: Tajos ir viens litrs alus.Zoom
Alus krūzītes Oktoberfest laikā: Tajos ir viens litrs alus.

Skaitlis un mērvienība

Izmērāmās lietas īpašība ir norādīta kā mērvienību skaits. Skaitlim ir jēga tikai tad, ja ir norādīta arī mērvienība.

Piemēram, Eifeļa tornis Parīzē, Francijā, ir 300 metrus (980 pēdas) augsts. Tas nozīmē, ka attālums no Eifeļa torņa augšas līdz apakšai ir 300 metri. Mērāmā Eifeļa torņa īpašība ir attālums. Izmērītais skaitlis ir 300. 300 no kā? Mērvienība ir metrs.

Mērīšanas standarti

Standarti ir īpaši objekti, ko izmanto mērījumu veikšanai. Standarta piemērs ir metra stienis. Ja kaut ko mēra ar metra stieni, šo mērījumu var salīdzināt ar jebkuru citu mērījumu, kas arī mērīts ar metra stieni. Tas atvieglo mērīšanu un mērījumu salīdzināšanu.

Zinātnē, medicīnā un inženierzinātnēs izmanto mazākas mērvienības, lai ar mazāku kļūdu izmērītu nelielus lielumus. Lielas lietas ir viegli izmērīt, izmantojot lielākas mērvienības. Astronomiskajos mērījumos, piemēram, galaktikas platumam, izmanto gaismas gadus un parsekus.

Maziem mērījumiem, piemēram, atoma masai, izmanto īpašas mērvienības.

Mērvienību sistēmas

Pasaulē tiek izmantoti dažādi standarti un mērvienības. Dažas no tām 19. un 20. gadsimtā sāka lietot mazāk.

Metriskā sistēma

Metriskā sistēma ir mērīšanas sistēma, ko izmanto lielākajā pasaules daļā. To sauc arī par Starptautisko mērvienību sistēmu jeb SI.

Metriskās sistēmas mērvienības ir:

  • Garuma vai lineārā izmēra vienības ir metri. Tās ir kilometrs (km), kas ir 1000 metri, centimetrs (cm) un milimetrs (mm), kas ir 1/1000 daļa no metra.
  • Tilpuma mērvienība ir litrs. To izmanto šķidruma daudzuma mērīšanai. Millilitrs (saīsināti ml) ir šķidruma daudzums, kas piepilda kubu, kura malas garums ir 1 cm. Viens litrs šķidruma piepildītu kubu, kura katra mala ir 10 cm.
  • Masas mērvienība ir kilograms. Kilograms (kg) ir 1 litra ūdens masa (4 °C jeb 39 °F temperatūrā un 1 013,25 kPa jeb 146,959 psi spiedienā). 1 grams (g) ir 1 mililitra ūdens masa pie 4 °C (39 °F). Metriskā tonna ir 1 000 kilogramu jeb miljons gramu.

Imperiālās vienības

Imperiālās mērvienības Apvienotajā Karalistē tika noteiktas 1824. gadā. Šo vienību pamatā bija līdzīgas vienības, kas tika izmantotas pirms 1824. gada. Imperiālās mērvienības izmantoja valstīs, kas bija daļa no Britu impērijas. Lai gan daudzas no šīm valstīm, tostarp Apvienotā Karaliste, ir oficiāli pieņēmušas SI, joprojām tiek izmantota vecākā vienību sistēma.

ASV parastās vienības

ASV parastās mērvienības ir oficiālās mērvienības, ko izmanto ASV. Tās ir līdzīgas britu impēriskajām vienībām un ir balstītas uz Apvienotajā Karalistē pirms ASV neatkarības iegūšanas lietotajām vienībām. Dažas vienības atšķiras no britu vienībām. Piemēram, angļu pintē ir 20 imperiālās šķidruma unces, bet ASV pintē ir 16 ASV šķidruma unces. Turklāt ASV šķidruma unce ir nedaudz lielāka par angļu šķidruma unci. Rezultātā ASV pintes un galoni ir mazāki nekā impērijas pintes un galoni. Amerikas Savienotajās Valstīs metriskā sistēma tirdzniecībā ir legāla kopš 1866. gada, taču joprojām plaši tiek izmantoti citi mērvienības veidi, piemēram, galons, colla un mārciņa.

Impērijas un ASV mērvienībās ir šādas mērvienības:

  • Garums - collas (in), pēdas (ft), jardi (yd) un jūdzes.
    • 1 pēda = 12 collas
    • 1 jards = 3 pēdas (daudzskaitlī no pēdas) = 36 collas
    • 1 jūdze = 1760 jardi = 5280 pēdas
  • Imperiālais tilpums - imperiālā šķidruma unce (fl oz), imperiālā pinte (pt) un imperiālais galons (gal).
    • 1 imperiālā pinta = 20 imperiālās šķidruma unces
    • 1 imperiālais galons = 8 imperiālās pintas
  • ASV tilpums - ASV šķidruma unce (fl oz), ASV kauss (cp), ASV pinte (pt), ASV kvarte (qt) un ASV galons (gal).
    • 1 ASV tasīte = 8 ASV šķidruma unces
    • 1 ASV pinta = 2 ASV tasītes = 16 ASV šķidruma unces
    • 1 ASV kvarts = 2 ASV pintas = 4 ASV tasītes = 32 ASV šķidruma unces
    • 1 ASV galons = 4 ASV kvarti = 8 ASV pintas = 16 ASV krūzes
  • Svars un masa - unce (oz), mārciņa (lb) un akmens (st).
    • 1 mārciņa = 16 unces
    • 1 akmens = 14 mārciņas

Svara un tilpuma mērvienības atšķiras. Pat mērot ūdeni, svara unču skaits nav tas pats, kas šķidruma unču skaits.

Konvertēšana starp sistēmām

Metriskais uz ASV

  • 1 metrs = 1,09 jards = 39,37 collas.
  • 1 litrs = 33,3 šķidruma unces = 1,76 pintas = 0,26 ASV galonu.
  • 1 kilograms = 35,32 unces = 2,2 mārciņas

ASV uz Metriskais

  • Garums
    • 1 colla = 2,54 cm
    • 1 pēda = 30,48 cm
    • 1 jards = 0,9144 m
    • 1 jūdze = 1,609344 kilometri
  • Tilpums
    • 1 šķidruma unce = 29,6 mililitri
    • 1 pinta = 473,1 mililitra
    • 1 galons = 3,79 litri
    • 1 glāze = 236,55 mililitri
  • Masu
    • 1 unce = 28,35 grami
    • 1 mārciņa = 0,45359237 kilogramu

Citas mērvienības

Laika vienība ir sekunde. Minūte (60 sekundes) un stunda (60 minūtes jeb 3600 sekundes) ir lielākas vienības. Diena ir 24 stundas, bet Zemes rotācija ir palēninājusies. Dažu gadu beigās šo starpību koriģē ar tā saukto lēciena sekundi. Standarta vienības ir arī nedēļa (7 dienas) un mēnesis.

Mērvienību, kas attiecas uz naudu, sauc par norēķinu vienību. Parasti tā ir valsts emitēta valūta. Piemēram, ASV izmanto dolārus. Katrs dolārs ir 100 centu. Apvienotajā Karalistē izmanto mārciņas. Katra mārciņa ir 100 pensi jeb peniji. Eiropas Savienībā izmanto eiro. Eiro ir 100 centu.

Elektrības, magnētisma un starojuma mērvienības lielākoties tika izgudrotas 19. gadsimtā, kad zinātnieki iemācījās tās mērīt. Sākotnēji lielākajai daļai no tām tika piešķirtas imperiālās sistēmas, bet mūsdienās parasti tām izmanto metriskās sistēmas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir mērīšana?


A: Mērīšana ir process, kurā izmanto skaitļus, lai aprakstītu kādu fizikālu lielumu. To var izmantot, lai izmērītu objekta lielumu, temperatūru, svaru un citas īpašības.

J: Kā metrs tika definēts pirms 1982. gada?


A.: Pirms 1982. gada metrs bija attālums starp diviem marķieriem uz īpaša metāla stieņa.

J: Kādas ir trīs mērvienību sistēmas?


A: Trīs mērvienību sistēmas ir Lielbritānijas impēriskā sistēma, ASV parastā sistēma un metriskā sistēma jeb SI sistēma.

J: Cik collu ir vienā pēdā?


A: Vienā pēdā ir 12 collas.

J: Cik unču ir vienā mārciņā?


A: Vienā mārciņā ir 16 unces.

J: Cik centimetru ir vienā metrā?



A: Vienā metrā ir 100 centimetri.

J: Ar ko laika mērīšana atšķiras no citiem mērījumiem?


A: Laika mērīšana nav līdzīga citiem mērījumiem, jo tās pamatā ir sešciparu sistēma, kas nosaka, ka 60 sekundes veido 1 minūti un 60 minūtes veido 1 stundu.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3