Sakne
Auga saknes ir tā daļa, kas parasti atrodas augsnē. Tomēr parasti saknes vienmēr ir zem augsnes, bet dažkārt tās var atrasties virs zemes. To sauc par virszemes sakni.
Arī stublāji dažkārt var atrasties zem augsnes (piemēram, kartupeļi). Saknēm nav lapu, un tās atšķiras no stublājiem iekšpusē.
Augiem saknes ir īpaši nepieciešamas trīs iemeslu dēļ: Saknes no augsnes uzņem ūdeni un barības vielas, sava veida pārtiku. Tās bieži vien šo pārtiku arī uzglabā. Turklāt tās piestiprina augus pie zemes.
Tomēr vairums augu sakņu nestrādā vislabāk, ja tām nepalīdz sēnītes. Simbiozi starp saknēm un sēnēm sauc par mikorizu.
Pastāv divu veidu sakņu sistēmas:
- sakņu sistēma: ir viena ļoti liela sakne, kas ieaug zemē, un daudzas mazākas saknes, kas no tās izaug.
- izkliedēta sakņu sistēma: ir daudz sakņu, kas sniedzas visos virzienos.
Dažas saknes iesakņojas ļoti dziļi zemē. Viena no Arizonā (ASV) atrastajām saknēm atradās 60 m zem zemes virsmas.
Arī saknes ir ļoti spēcīgas. Dažu koku saknes var iznīcināt akmeņus. Saknes nav zaļas, jo šūnās nav hlorofila.
Koriandra saknes
Atklātas saknes
Jauna Pōhutukawa koka (Metrosideros excelsa) gaisa sakne, Velingtonas kalns, Oklenda, Jaunzēlande.
Mangu audzes Rietumbalijas nacionālajā parkā, Indonēzijā. Ievērojiet virszemes saknes
Sakņu augšana
Saknes aug visu auga mūžu. Tās aug garākas no galotnes, katras saknes galā pievienojot šūnas. Saknes papildina galus ar šūnām, un tās kļūst resnākas, jo ap to cauruļveida ķermeni pievienojas šūnas.
Katras saknes galotnē ir neliela stingru, atmirušo, cieto šūnu grupa, ko sauc par saknes vāciņu. Saknes vāciņš ir spēcīgākā saknes galotnes daļa, un tā uzdevums ir virzīties cauri augsnei, meklējot mitrumu un barības vielas un aizsargājot augu.
Gaisa saknes
Saknes parasti atrodas zem zemes, bet dažos gadījumos tas tā nav. Lietus mežos gaiss ir silts un mitrs (tajā ir daudz ūdens). Daži lietus mežu augi, ko sauc par epifītiem, aug tieši uz kokiem. To saknes karājas gaisā vai ietiecas sūnās, kas aug uz kokiem. Daudzas virszemes saknes izmanto, lai saņemtu ūdeni un barības vielas tieši no gaisa, no miglas, rasas vai mitra gaisa.
Dažu koku saknes ir gan virs zemes, gan zem zemes. Mangožu kokiem ir gaisa saknes (saknes, kas paceļas gaisā). Tās veic gāzu apmaiņu ar atmosfēru tāpat kā lapas. Tās ir pielāgojums sliktajam skābekļa līmenim mangrovju purva pārmitrajā augsnē.
Banjānu kokam ir pazemes sakņu sistēma, taču saknes sākas arī tā zaros un aug uz leju, virzienā uz zemi. Šīs saknes ne tikai uzņem ūdeni un barības vielas no augsnes, bet arī palīdz balstīt garos banjānu koka zarus. Šī papildu atbalsta dēļ banjānu koka zari var būt patiešām gari. Lahainā, Maui salā, kuru 1873. gadā iestādīja vīrs vārdā Viljams Ouens Smits, banjantkoka zari ir tik gari, ka šis viens koks aizņem veselu pilsētas kvadrātkvartālu.
Daudz kas par gaisa saknēm joprojām nav zināms.
Sakņu sistēmas
Pastāv divi galvenie sakņu sistēmu veidi: sakņu sistēmas un šķiedrainās sakņu sistēmas. Stīpveida sakņu sistēmai ir viena bieza galvenā sakne, kas izaug no auga stublāja, un no tās atzarojas daudzas mazākas sekundārās saknes. Stīpveida sakņu sistēma parasti ir dziļāka nekā plata. Bieži vien mēs ēdam sakņu saknes, piemēram, burkānus un rāceņus.
Šķiedrainā sakņu sistēmā ir daudz sakņu, kas aug daudzos virzienos. Nav vienas galvenās saknes. Šķiedraina sakņu sistēma parasti ir plašāka nekā dziļa.
Sakņu sūknēšana
Parasti tiek pieņemts, ka parastās (ne virszemes) sauszemes saknēs barības vielas tiek iepludinātas kopā ar ūdeni un ka ūdens saknēs tiek iepludināts osmozes ceļā. Nesenie pētījumi ar lieliem kokiem, piemēram, milzu sekvojām, parādīja, ka lielu daļu sūknēšanas jaudas pēc sākotnējās augšanas iegūst ar hidraulisko sūknēšanu, ko izraisa transpirācija - ūdens iztvaikošana no lapām, papildus spēcīgai kapilāru darbībai auga sazarotajā ksilēmā stublājā un lapās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir auga saknes?
A: Auga saknes ir tā daļa, kas parasti atrodas augsnē.
J: Vai saknes var atrasties virs zemes?
A: Jā, saknes var atrasties virs zemes, un to sauc par virszemes saknēm.
J: Kāpēc augiem ir vajadzīgas saknes?
A: Augiem saknes ir īpaši vajadzīgas trīs iemeslu dēļ: 1) lai uzņemtu ūdeni un barības vielas no augsnes, 2) lai uzkrātu barību un 3) lai piestiprinātu augus pie zemes.
J: Kas ir mikoriza?
A: Mikoriza ir simbioze starp saknēm un sēnīti, kas palīdz vairumam augu sakņu strādāt pēc iespējas labāk.
J: Cik ir sakņu sistēmu tipi?
A: Pastāv divu veidu sakņu sistēmas: sakņu sistēma un izkliedētā sakņu sistēma.
J: Cik dziļi zemē var iedziļināties dažas saknes?
A: Dažas saknes var iedziļināties ļoti dziļi zemē, un viena sakne, kas tika atrasta Arizonā, ASV, atradās 60 m zem zemes virsmas.
J: Kāpēc saknes nav zaļas?
A: Saknes nav zaļas, jo šūnās nav hlorofila.
