Stumbrs
Stublājs ir viena no divām galvenajām vaskulāro augu struktūras asīm. Stublājs parasti ir sadalīts mezglos un starpmezglos, mezglos ir lapas, ziedi, čiekuri, kārkli, paduses pumpuri vai citi stublāji utt.
Terminu "dzinumi" bieži jauc ar terminu "stublāji". Ar "dzinumu" parasti apzīmē jaunu, svaigu augu augšanu, kas ietver gan stublājus, gan citas struktūras, piemēram, lapas vai ziedus.
Otra galvenā augu strukturālā ass ir sakne. Lielākajai daļai augu stublāji atrodas virs augsnes virsmas, bet dažiem augiem ir pazemes stublāji, ko sauc par stoloniem vai sakneņiem.
Stublājiem ir četras galvenās funkcijas:
- Atbalsts lapām, ziediem un augļiem. Stublāji pasargā lapas no gaismas un nodrošina vietu, kur augam saglabāt ziedus un augļus.
- Šķidrumu transportēšana starp saknēm un augšējām daļām, izmantojot ksilēmu un floju.
- Uzturvielu uzglabāšana.
- Jaunu dzīvu audu ražošana. Stublājos ir audi, ko sauc par meristēmu un kas satur dalāmas šūnas. Tā ražo jaunus dzīvos audus.
Augu šūnu normālais dzīves ilgums ir viens līdz trīs gadi. Liela daļa koku audu, kas ilgāk saglabājas, sastāv no šūnām, kuras vairs nedzīvo. Šāds piemērs ir miza un ksilemas asinsvadi.
Baltie un zaļie sparģeļi - šī dārzeņa ēdamās daļas ir kāti.
Specializēti stublāju termini
Stublāji bieži vien ir specializēti uzglabāšanai, bezdzimumvairošanai, aizsardzībai vai fotosintēzei, tostarp šādi:
- Sīpols - īss vertikāls pazemes stublājs ar piestiprinātām mīkstām uzglabāšanas lapām, piemēram, sīpols, narcis, tulpe. Sīpoli bieži vairojas, sadaloties, lai veidotu jaunus sīpolus, vai ražo mazus jaunus sīpolus, ko dēvē par sīpoliem. Sīpoli ir stublāja un lapu kombinācija, tāpēc tos labāk varētu uzskatīt par lapām, jo lielāko daļu veido lapas.
- Koks - koksnains stumbrs, kas ir garāks par 5 metriem, ar galveno stumbru.
- Ērkšķi - samazināts stublājs ar asu galu un noapaļotu formu, piemēram, vilkābele.
Cilmes struktūra
Svarīgākie audi stublāja iekšpusē ir asinsvadu audi. Tam ir galvenā loma ūdens un barības vielu transpirācijā. Tajā ir daudz dobu caurulīšu, tostarp ksilemas asinsvads un šlerenhīmas šķiedras. Floēma satur dzīvos audus.
Linu stublāja šķērsgriezums, kurā redzamas pamatā esošo audu atrašanās vietas. Ep = epiderma; C = garoza; BF = lūksnes šķiedras; P = flojēma; X = ksilēma; Pi = kodols.
Ekonomiskā nozīme
Ir tūkstošiem sugu, kuru stiebri tiek izmantoti saimnieciskām vajadzībām. No stublājiem iegūst dažas galvenās pamatkultūras, piemēram, kartupeļus un taro. Cukurniedru stublāji ir galvenais cukura avots. Kļavu cukuru iegūst no kļavu koku stumbriem. No stumbriem iegūst dārzeņus, piemēram, sparģeļus, bambusa dzinumus, kaktusu spilventiņus, kolrābjus un ūdens kastaņus. Garšvielu kanēli iegūst no koka stumbra mizas.
Celuloze no koku stumbriem ir pārtikas piedeva maizē, rīvētā parmezāna sierā un citos apstrādātos pārtikas produktos. Arabiskā sveķu gumija ir svarīga pārtikas piedeva, ko iegūst no Acacia senegal koku stumbriem. Šiklu, kas ir galvenā košļājamās gumijas sastāvdaļa, iegūst no šiklas koku stumbriem.
No stublājiem iegūtie medikamenti ir hinīns, ko iegūst no cinchona koku mizas, kampars, ko destilē no tās pašas ģints koka koksnes, no kuras iegūst kanēli, un muskuļus atslābinošs līdzeklis curare, ko iegūst no tropisko vīnogulāju mizas.
Koksni izmanto tūkstošiem veidu, piemēram, ēkām, mēbelēm, laivām, lidmašīnām, vagoniem, automašīnu detaļām, mūzikas instrumentiem, sporta aprīkojumam, dzelzceļa sijām, komunālajiem stabiem, žogu stabiem, pāļiem, zobu kociņiem, sērkociņiem, sērkociņiem, saplāksnim, zārkiem, zārkiem, jumstiņiem, mucām, rotaļlietām, instrumentu rokturiem, attēlu rāmjiem, finierim, kokoglēm un malkai. Koksnes celulozi plaši izmanto papīra, kartona, celulozes sūkļu, celofāna un dažu svarīgu plastmasu un tekstilizstrādājumu, piemēram, celulozes acetāta un mākslīgā zīda, ražošanā. Arī bambusa stublājus izmanto simtiem veidu, tostarp papīram, ēkām, mēbelēm, laivām, mūzikas instrumentiem, makšķerēšanas nūjām, ūdens caurulēm, augu stabiem un sastatnēm. Celtniecībā bieži izmanto arī palmu un papardes stumbrus. Arī niedru stublāji dažos reģionos ir nozīmīgs celtniecības materiāls.
Ādas miecēšanai izmantotos tanīnus iegūst no dažu koku, piemēram, kvebracho, koksnes. Korķi iegūst no korķa ozola mizas. Kaučuku iegūst no Hevea brasiliensis stumbra. Rattānu, ko izmanto mēbelēm un groziņiem, izgatavo no tropisko vīnogulāju palmu stumbriem. No linu, kaņepju, džutas un rāmijas stublājiem iegūst tekstilšķiedras tekstilmateriāliem un virves. Vissenāko papīru no papirusa stublājiem ieguva senie ēģiptieši.
Dzintars ir fosilizētas sulas no koku stumbriem; to izmanto rotaslietās, un tajā var atrasties seni dzīvnieki. Sveķus no skujkoku koksnes izmanto terpentīna un kolofonijas ražošanā. Koku mizu bieži izmanto kā mulču un konteineru augu audzēšanas barotni.
Dažus dekoratīvos augus audzē galvenokārt to pievilcīgo stublāju dēļ, piemēram,:
- Papīra bērza baltā miza
- Savīti korķveida vītolu zari un Harija Laudera spieķis (Corylus avellana 'Contorta')
- Papīrakoka kļavas sarkanā, lobījusies miza
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir stublājs vaskulārajos augos?
A: Stublājs ir viena no divām galvenajām vaskulāro augu struktūras asīm.
J: Kādas ir stublāja funkcijas augā?
A: Stublāja funkcijas augā ir atbalsts lapām, ziediem un augļiem, šķidruma transportēšana starp saknēm un augšējām daļām, izmantojot ksilēmu un floju, barības vielu uzglabāšana un jaunu dzīvu audu veidošanās.
J: Kas ir stublāja mezgli un starpmezgli?
A: Mezgli ir stublāja daļas, kurās atrodas lapas, ziedi, čiekuri, kārkli, paduses pumpuri vai citi stublāji, bet starpmezgli ir stublāja daļas, kas atrodas starp mezgliem.
J: Kāda ir atšķirība starp stublāju un dzinumu?
A: Stublājs ir viena no divām galvenajām vaskulāro augu struktūras asīm, bet dzinums parasti apzīmē jaunu, svaigu augu augšanu, kas ietver gan stublājus, gan citas struktūras, piemēram, lapas vai ziedus.
J: Kas ir stoloni un sakneņi augos?
A: Dažiem augiem ir pazemes stublāji, ko sauc par stoloniem vai sakneņiem.
J: Kāda ir meristēmas funkcija stublājā?
A: Stublāja meristēmas funkcija ir tāda, ka tā satur dalāmas šūnas un rada jaunus dzīvus audus.
J: No kādiem piemēriem ir veidoti ilgmūžīgāki koku audi?
A: Ilgstošāku koku audu piemēri ir miza un ksilemas asinsvadi, kas sastāv no šūnām, kuras vairs nav dzīvas.
