Koku papardes — raksturojums, izplatība un sugu daudzveidība

Koku papardes: raksturojums, izplatība un sugu daudzveidība — uzzini par morfoloģiju, tropu un mērenā klimata izplatību, aptuveni 1000 sugām, atklājumiem un aizsardzības izaicinājumiem.

Autors: Leandro Alegsa

Koku papardes ir liela papardes grupa ar kokiem līdzīgu formu — tās aug ar vertikālu, bieži vien stumbra līdzīgu kātu (caudex), uz kura virsotnes attīstās lielas lapotnes. Tās ir daļa no papardes apakšklases, kas pēc DNS secības analīzes ir monofiliska, tātad veido vienotu evolūcijas atzaru ar kopīgu senču.

Kokainās papardes un dažas citas papardes ar ložņājošiem sakneņu stublājiem veido papardes (Cyatheales) grupu (kā apakšklasi vai kārtu). Šajā grupā koku dzimtas papardes ir vairākkārt attīstījušās: dažādās ģintīs stumbri un koka līdzīga augšanas forma radušies neatkarīgi. Dažas sugas var izaugt līdz 10–20 m augstas, ar iespaidīgām, vairākkārt dalītām lapotnēm galotnē.

Morfoloģija un augšana

Koku papardes raksturo lieli, bieži grozdemeklveida (circinate) vijumi — jaunās lapas iznāk saritinātas un, augot, izvēršas. Lapotnes parasti ir labi sadalītas un var sasniegt vairākus metrus garumā. Atšķirībā no ziedošiem augiem, koku papardei stumbrā neveidojas īsti jauni kokaudi (nekoksnē). Stumbru bieži veido sabiezināta sakņu masa un lēni pieaugstošu miecvielu uzkrājums, kā arī adventīvas saknes, kas veido šķiedrainu atbalsta slāni.

Vairošanās un dzīves cikls

Tāpat kā visas papardes, arī koku papardes vairojas ar sporangiju palīdzību, kas veidojas sporangijās lapotnes apakšpusē. Sporangiji satur sporas, kuras izplatās pa vēju; no sporas izaug haploīds gametofīts (prothallus), kurā attīstās dzimumorgāni. Apaugļošanai nepieciešama mitra vide, jo spermatozoīdi ir flagelēti un pārvietojas ūdenī līdz olšūnai. Šis divu paaudžu (sporofīta un gametofīta) cikls ir raksturīgs visām papardēm.

Izplatība un biotopi

Koku papardes galvenokārt aug tropu un subtropu apgabalos, kā arī mērenā klimata joslas lietus mežos Austrālijā, Jaunzēlandē un citās tuvējās salu grupās. Dažas ģintis izplatās tālāk, piemēram, Culcita Eiropas dienvidos. Koku papardes bieži sastopamas kalnu un mākoņu mežos, kur to augstais stumbrs veido papildu stāvokļus vērtīgām faunas un floras kopienām (epifītiem, bezmugurkaulniekiem u. c.).

Sugu daudzveidība un taksonomija

Nav pilnīgi skaidrs, cik daudz ir koku papardes sugu; mūsdienu taksonomiskie un floras pētījumi norāda uz vairākām simtām līdz iespējami ap tūkstoti sugām. Daudzas jaunas sugas tiek atklātas, īpaši reģionos ar lielu bioloģisko daudzveidību — piemēram, Jaungvinejā. Taksonomiski koku papardes iedala vairākās ģintīs un dzimtās grupās (piem., Cyathea, Alsophila, Dicksonia, Cibotium u.c.), un pētnieki turpina precizēt to savstarpējās attiecības, izmantojot molekulāros datus.

Ekoloģiskā nozīme un cilvēka izmantošana

  • Koku papardes ir svarīgas meža struktūras sastāvdaļas: tās nodrošina horizontālas virsmas epifītiem, pasargā augsni no erozijas un veido mikrobiotopus mazajiem dzīvniekiem.
  • Dažas sugas tiek audzētas dārzos un siltumnīcās kā dekoratīvi augi; to iespaidīgās lapas piešķir telpai subtropisku izskatu.
  • Vietējās tautas dažkārt izmanto stumbra šķiedras vai citas daļas lokāliem mērķiem (piem., augšanas substrātu, izolāciju), taču pārmērīga savākšana var apdraudēt populācijas.

Aizsardzība

Daudzas koku papardes sugas ir apdraudētas mežu izciršanas, biotopu fragmentācijas un antropogēnu pārmaiņu dēļ. Pēdējā gadsimta laikā dažas sugas ir izzudušas novērojamo apgabalu izciršanas dēļ. Aizsardzībai nepieciešama mežu aizsardzība, ilgtspējīga biotopu apsaimniekošana un, kur nepieciešams, ģenētisko resursu sargāšana un atjaunošanas programmas.

Īsi ieteikumi interesentiem

  • Ja interesējaties par koku papardēm dārzā, izvēlieties sugas, kas piemērotas jūsu klimata joslai un mitruma apstākļiem; nodrošiniet ēnainu, mitru substrātu un aizsardzību pret stipru salu.
  • Atbalstiet biotopu aizsardzību un atbildīgu hortikultūru — izvairieties no savākšanas dabā bez atļaujas.
  • Sekojiet jaunākajiem pētījumiem un reģistriem — taksonomija un sugu statusi mainās, un jaunas sugas tiek atklātas regulāri.

Kopumā koku papardes ir interesanta un ekoloģiski nozīmīga paparde grupu daļa ar bagātu sugu daudzveidību un īpašu lomu tropu un mērenā klimata mežos. To izpēte turpina sniegt jaunus atklājumus par evolūciju, biogeogrāfiju un aizsardzību.

Koka papardes mežā, JaunzēlandeZoom
Koka papardes mežā, Jaunzēlande

Koku papardes Logana botāniskajā centrā, GallowayZoom
Koku papardes Logana botāniskajā centrā, Galloway

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir koka papardes?


A: Koku papardes ir liela grupa papardēm ar kokveida formu, kas pieder pie Cyatheales grupas.

J: Cik augstas var izaugt koka papardes?


A: Koku papardes var izaugt līdz 20 metru augstas, lai gan daudzas ir daudz zemākas.

J: Kāda veida mežus galvenokārt veidoja koku papardes un cikādes zemākās juras periodā?


A: Ogļu mežus zemākajā juras periodā galvenokārt veidoja koku papardes un cikādes.

J: Kur aug koku papardes?


A: Koku papardes aug tropu un subtropu apgabalos, kā arī mērenā klimata joslas lietus mežos Austrālijā, Jaunzēlandē un citās tuvējās salu grupās. Dažas ģintis izplatās tālāk, piemēram, Culcita Eiropas dienvidos.

J: Kā koku papardes vairojas?


A: Tāpat kā visas papardes, arī koku papardes vairojas ar sporangiju palīdzību, kas veidojas sporangijās lapotnes apakšpusē.

J: Kas ir unikāls to augšanā salīdzinājumā ar ziedošiem augiem? A: Atšķirībā no ziedošiem augiem koka papardes augot stumbrā neveidojas jauni kokaudi. Tā vietā stumbru balsta šķiedraina sakņu masa, kas papardes augšanas laikā paplašinās.

Jautājums: Cik daudz koku papardes sugu varētu būt? A: Nav zināms, cik ir koku papardes sugu, bet, visticamāk, aptuveni tūkstotis.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3