Paparžaugi
Papardes ir aptuveni 20 000 augu sugu grupa (no kurām aptuveni 10 000 ir dzīvas), kas ietilpst Pteridophyta nodaļā. Atšķirībā no sūnu dzimtas augiem papardēm ir ksilema un flēma, tāpēc tās ir vaskulāri augi.
Lielākā daļa papardes pieder pie Leptosporangiata (jeb Pteridopsida) klases. Tajā ietilpst lielākā daļa dārzos un mežos sastopamo papardes sugu. Zirnekļsēnes pieder citai klasei - Equisetopsida, kas bija ļoti nozīmīga karbona periodā. Saglabājusies tikai viena ģints. Arī pārējās papardes klases mūsdienās ir diezgan mazas.
Papardēm uz virsmas nav vasku vai īpašu šūnu, kas neļauj ūdenim iztvaikot. Tiem ir saknes, stublāji, lapas. To stublāji var veidot stublājus, ko sauc par stoloniem virs zemes, vai sakneņus zem zemes. Lapas ir zaļas un lielas, un to apakšpusē var būt sporas. Dažas papardes mitrās vietās var izaugt lielas. Tās var izdzīvot vairākās vietās nekā sūnas, bet ne tik daudzās kā ziedoši augi.
Karbona periodā - pirms 350 miljoniem gadu - papardes dzīvoja visur uz sauszemes. Zirgzobes auga līdz pat 30 metru augstumā. Bija milzīgi papardes un sūnu meži, pilni milzu kukaiņu. Mūsdienās vairs nav tik daudz lielu papardes sugu.
Papardēm nav sēklu. Tā vietā tie vairojas ar sporām.
Galerija
· 
Koka papardes, iespējams, Dicksonia antarctica
· 
Koku papardes sporas San Diego
· 
Papardes lapa
· 
Zirdzenes Equisetum telmateia, redzami zaru vijumi un sīkas tumšgalvotas lapiņas
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir fēršonu dalījums?
A: Papardes pieder pie Pteridophyta nodaļas.
J: Ar ko papardes atšķiras no sūnu dzimtas augiem?
A: Papardēm ir ksilēms un flojēma, kas padara tās par vaskulāriem augiem, turpretī sūnu dzimtas augiem šo pazīmju nav.
J: Kādai klasei pieder lielākā daļa papardes augu?
A: Lielākā daļa papardes pieder pie Leptosporangiata (jeb Pteridopsida) klases.
J: Ar ko īpašas ir mārdadži?
A: Zirgskābenes pieder pie citas klases - Equisetopsida, kas bija ļoti nozīmīga karbona periodā, un mūsdienās ir saglabājusies tikai viena ģints.
J: Kā papardes var izdzīvot vairāk vietās nekā sūnas, bet ne tik daudzās kā ziedošie augi?
A: Papardēm uz virsmas nav vasku vai īpašu šūnu, kas neļauj ūdenim iztvaikot, tāpēc tām vislabāk dzīvot vietā, kur ir daudz miglas vai daudz nokrišņu, un ēnā, kas pasargā tās no tiešiem saules stariem. Tas nozīmē, ka tās var izdzīvot vairākās vietās nekā sūnas, bet ne tik daudzās kā ziedoši augi.
J: Kā papardes vairojās karbona periodā?
A: Karbona periodā - pirms 350 miljoniem gadu - papardes vairojās ar sporām, nevis sēklām.
