Horsetail
Ērkšķi ir Pteridophyta (papardes) klase. Tās bija viena no svarīgākajām augu grupām paleozoja laikmetā. Tie ir sastopami karbona perioda ogļu slāņos, un daži no tiem bija koki, kas sasniedza pat 30 metru augstumu. Mūsdienās šī grupa ir gandrīz izzudusi, bet ir saglabājusies viena ģints. Tie ir vaskulāri augi, kas vairojas ar sporām, nevis sēklām. Nosaukums zirgskābe radies tāpēc, ka sazarotās sugas nedaudz atgādina zirga asti.
Equisetum
Equisetum ir vienīgā dzīvā mārdadžu dzimta. Nosaukums Equisetum cēlies no latīņu valodas (equus = zirgs un seta = sariņš). Šajā ģintī ietilpst 15 sugas. Ērkšķi ir sastopami visos kontinentos, izņemot Austrāāziju un Antarktīdu. Tie ir vai nu daudzgadīgi zālaugi, kas ziemā atmirst (lielākā daļa mērenā klimata sugu), vai arī mūžzaļi augi (dažas tropu sugas un mērenā klimata sugas Equisetum hyemale, E. scirpoides, E. variegatum un E. ramosissimum). Lielākoties tās izaug 0,2-1,5 m augstas, lai gan E. telmateia izņēmuma kārtā var sasniegt 2,5 m, bet tropu Amerikas sugas E. giganteum - 5 m, bet E. myriochaetum - 8 m.
Šiem augiem lapas ir ļoti mazas, saliktas vijumos, kas savienoti kopā, veidojot ap stublāju apvalkus. Stublāji ir zaļi un fotosintezējoši, tie ir arī dobi, locītavoti un rievoti, parasti ar 6-40 rievām. Pie mezgliem var būt vai nebūt zaru vijumi; ja tādi ir, tie ir identiski galvenajam stumbram, tikai mazāki.
Virspusēji līdzīgs ziedošs augs (Hippuris, "ķēves aste", no Plantaginaceae dzimtas), kas nav saistīts ar Equisetum ģinti, reizēm tiek kļūdaini identificēts kā zirgkasta.
Ziedošo augu ģints Hippuris nav radniecīga Equisetum, bet izskatās pietiekami līdzīga, tāpēc dažkārt to kļūdaini identificē kā Equisetum.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mārdadži?
A: Zirgskābarži ir papardes dzimtas augu grupa.
J: Kurā laikmetā mārdadži bija viena no svarīgākajām augu grupām?
A: Paleozoja laikmetā mārdadži bija viena no svarīgākajām augu grupām.
J: Kādos vēlajos paleozoja mežu posmos dominēja mārdadži?
A: Vēlo paleozoja mežu zemsedzē dominēja mārdadži.
J: Kurā periodā mārdadži ir sastopami ogļu slāņos?
A: Kārši ir sastopami karbona perioda ogļu slāņos.
J: Cik augsti varēja būt daži mārrutku koki?
A: Daži mārrutku koki varēja sasniegt līdz 30 metrus.
J: Kā vairojas mārdadži?
A: Ērkšķi vairojas ar sporām, nevis sēklām.
J: Kāpēc mārdadži ir tā nosaukti?
A: Zirgskābenes tā nosauktas tāpēc, ka to sazarotās sugas nedaudz atgādina zirga asti.
