Pensilvānais laikmets (323–299 milj. g.) — ogļu meži un dzīvība

Pensilvānais (323–299 milj. g.) — ceļojums caur ogļu mežiem un bagāto dzīvību: milzu klubveidīgie, mitrāju ekosistēmas un karbona veidošanās stāsts.

Pensilvānais ir Ziemeļamerikas augšējā karbona laikmets. Tas seko misisipiāna un pirms perma. Pensilvānijas periods sākās pirms aptuveni 323 miljoniem gadu un beidzās pirms aptuveni 299 miljoniem gadu.

Ogļu slāņi, no kuriem cēlies karbona nosaukums, ir kūdras atliekas, kas veidojušās no bieziem tropu mitrāju mežiem. Tās galvenokārt uzkrājās Pensilvānijas periodā, apmēram pirms 315–300 miljoniem gadu, kad organiskās atliekas — saldā ūdens augi un blīvā veģetācija — noslīkstot anaerobos apstākļos pārvērtās kūdrā un pēc tam ogļos.

Klimats un ģeoloģiskā vide

Pensilvānis valdīja siltā, mitra ekvatoriāla klimata josla. Ogļu meži atradās tuvu ekvatoram, un plaši mitrāji stiepās no Ziemeļamerikas rietumos caur tagadējo Eiropu līdz pat Ķīnai austrumos, jo tolaik šie kontinenti bija daļa no kopīga zemes bloka (Laurussia). Upju līdzenums, kas bija šo mitrāju sirds, varēja sasniegt aptuveni 5 000 km garumu no Kanādas austrumiem līdz Ukrainai un aptuveni 700 km platumu. Par to Pensilvānijas baseins bija salīdzinoši lielāks nekā mūsdienu jebkurš atsevišķs mitrāju reģions uz Zemes.

Perioda laikā notika ievērojamas tektoniskas pārmaiņas — kontinenti kustējās un saplūda, pakāpeniski veidojot Pangejas kontinentu. Mainīgi jūras līmeņa viļņi (transgresijas un regresijas) un ledus laikmeta epizodes Gondvānas rajonos radīja nogulšanās slāņus ar atkārtotām ogļu, smilšakmens un māla kārtām (tā sauktie ciklotēmi), kas raksturīgi karbona nogulumos.

Flora

Ogļu slāņiem raksturīgā flora bija mitrāju mežu kopiena, kurā dominēja milzu rezekļaugi. Galvenie augi bija milzīgi klubveidīgie — piemēram, Lepidodendron — kā arī papardaugveidīgie, sūnas, maršmala līdzīgi augi un pirmās sēklas nesošās grupas. Šie augi veidoja blīvu, daudzslāņainu veģetāciju, kas spēja akumulēt lielu daudzumu organiskā materiāla, no kura vēlāk radās kūdra un ogles.

Fauna

Pensilvāņa faunā izteikti dominēja bezmugurkaulnieki un abinieki. Parastie mugurkaulnieki ogļu slāņos bija abinieki, taču šo laiku iezīmēja arī amniotu — agrīnu rāpuļiem līdzīgu sugu — parādīšanās, kas vēlāk attīstījās par dažādām sauszemes ķirzakām un rāpuļiem. Bez tam mitrā klimatā attīstījās lieli kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki: daži no ievērojamākajiem — milzu vaboles, prāvi mērkaķu tipa kukaiņi un pat milzīgi radījumi ar lielu spārnu šķērsgriezumu — tolaik bija iespējami sakarā ar paaugstinātu atmosfēras skābekļa līmeni.

Atmosfēra un evolūcijas nozīme

Penislvāņa laikā atmosfēras skābekļa saturs bija būtiski augstāks nekā mūsdienās, kas ļāva kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem sasniegt lielākus izmērus. Plašās mitrāju zonas un mainīgās sauszemes apstākļi veicināja jaunu evolūcijas ceļu parādīšanos, tostarp amniotu attīstību, kas bija svarīgs solis kopējo sauszemes dzīvnieku dažādības pieaugumā.

Ekonomiskā un mūsdienu nozīme

Ogļu slāņi, kas izveidojās Pensilvānijā un citos karbona reģionos, ir galvenais fosilā kurināmā — akmeņogļu — avots. Šie nogulumi tika plaši ekspluatēti industriālās revolūcijas laikā un turpina būt nozīmīgi enerģijas un rūpniecības izejvielu avoti. Mūsdienās ogļu ieguve un dedzināšana rada arī vides jautājumus, tāpēc pētniecība par šo periodu sniedz izpratni par ogļu veidošanās procesiem un senās vides apstākļiem.

Īsāk sakot, Pensilvānais (323–299 milj. g.) ir laiks, kad plaši tropu mitrāji — ogļu meži — radīja lielas organiskās noguldnes, formējot mūsdienu ogļu krājumus, vienlaikus veicinot nozīmīgas evolūcijas pārmaiņas gan augiem, gan dzīvniekiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Pensilvānijas štats?

J: Kāda epoha seko pēc misisipiāna un pirms perma?

J: Kad sākās un beidzās pensilvānis?

J: Kas ir akmeņogļu slāņi?

J: Kad veidojās ogļu slāņi?

J: Kur Pensilvānijas laikmetā atradās mitrāji?

J: Kādi bija raksturīgie ogļūdeņu perioda mugurkaulnieki un augi?

Meklēt pēc burta