Pensilvānais
Pensilvānais ir Ziemeļamerikas augšējā karbona laikmets. Tas ir pēc misisipiāna un pirms perma. Pensilvānijas periods sākās pirms aptuveni 323 miljoniem gadu (mija) un beidzās pirms aptuveni 299 miljoniem gadu (mija).
Ogļu slāņi, no kuriem cēlies karbona nosaukums, ir kūdras atliekas, kas veidojušās no bieziem tropu mitrāju mežiem. Tās veidojās Pensilvānijas periodā, apmēram pirms 315-300 miljoniem gadu.
Šie meži atradās pie ekvatora, un mitrāji, kas vienmēr ir zemie, stiepās no Ziemeļamerikas rietumos caur tagadējo Eiropu līdz pat Ķīnai austrumos, jo tolaik šie kontinenti bija visi kopā (Laurussia). Upes līdzenums, kas bija mitrāju sirds, stiepās 5000 km garumā no Kanādas austrumiem līdz Ukrainai un bija 700 km plats. Līdz p6ar to Pensilvānijas baseins bija lielāks nekā visi mūsdienu mitrāji uz Zemes.
Ogļu slāņiem raksturīgie mugurkaulnieki bija abinieki, bet augi - galvenokārt milzu klubveidīgie, piemēram, Lepidodendron.
Klimata maiņa
Apmēram pusceļā uz pensilvānijas beigām lietus mežu sistēma sabruka, un to nomainīja vēsāks un sausāks klimats. Mitrāju mežu pastāvēšana beidzās, kad Gondvānas kontinenta spiediens uz Laurusiju pacēla zemes līmeni, izraisot kontakta zonas paaugstināšanos. Ogļu slāņu beigas iezīmē karbona perioda beigas. Ķīna atradās pārāk tālu, lai to ietekmētu, un tur mitrāju meži turpinājās vēl 50 miljonus gadu, līdz perma sākumam. p30
Klimatam kļūstot sausākam, vairāk nekā abinieki sāka izplatīties olas dējēji amnioti (sinapsiīdi un sauropsīdi). Tās ir līnijas, kas noveda pie rāpuļiem un zīdītājiem. Iespējams, ka šie olas dējēji sauszemes mugurkaulnieki no agrīnajiem amniotiem atdalījās misisipiānā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Pensilvānijas štats?
A: Pensilvānais ir Ziemeļamerikas augšējā karbona laikmets.
J: Kāda epoha seko pēc misisipiāna un pirms perma?
A: Pensilvānis ir pēc (virs) misisipiāna un pirms perma.
J: Kad sākās un beidzās pensilvānis?
A: Pensilvānijas periods sākās pirms aptuveni 323 miljoniem gadu (mija) un beidzās pirms aptuveni 299 miljoniem gadu (mija).
J: Kas ir akmeņogļu slāņi?
A: Akmeņogļu slāņi ir kūdras atliekas, kas veidojušās no bieziem tropu mitrāju mežiem.
J: Kad veidojās ogļu slāņi?
A: Akmeņogļu slāņi veidojās Pensilvānijas periodā, apmēram pirms 315-300 miljoniem gadu.
J: Kur Pensilvānijas laikmetā atradās mitrāji?
A: Mitrāji atradās uz ekvatora un stiepās no Ziemeļamerikas rietumos caur tagadējo Eiropu līdz Ķīnai austrumos, jo tolaik šie kontinenti bija visi kopā (Laurussia).
J: Kādi bija raksturīgie ogļūdeņu perioda mugurkaulnieki un augi?
A: Ogļu slāņiem raksturīgie mugurkaulnieki bija abinieki, bet augi galvenokārt bija milzu klubu dzimtas augi, piemēram, Lepidodendron.
