Plīnija izvirdums: definīcija, cēloņi un sekas

Plīnija izvirdums — definīcija, cēloņi un sekas: uzzini, kā rodas milzīgas pelnu kolonnas, piroklastiskās plūsmas, kalderas veidošanās un to ietekme uz vidi.

Pliniāna izvirdums ir vulkāna izvirduma veids, kas ir līdzīgs Vezuva izvirdumam mūsu ēras 79. gadā. Tas ir nosaukts Plinija Jaunākā vārdā, kurš sarakstīja vienīgo saglabājušos aculiecinieka aprakstu par izvirdumu. Šajā Vezuva izvirdumā gāja bojā Plīnija Vecākā tēvocis Plīnijs Jaunākais.

Pliniāna izvirdumu rezultātā gāzes un vulkānisko pelnu kolonnas paceļas augstu stratosfērā. Atmosfērā tiek izmests liels daudzums pemzas un notiek ļoti spēcīgi gāzu eksplozijas izvirdumi.

Īsi izvirdumi var beigties ātrāk nekā pēc dienas. Ilgākie var ilgt vairākas dienas vai mēnešus. Šie izvirdumi sākas ar vulkānisko pelnu mākoņiem un reizēm piroklastiskām plūsmām. Dažreiz izvirdušās magmas daudzums ir tik liels, ka vulkāna virsotne sabrūk. Tā rezultātā aiz sevis paliek kaldera. Smalkie pelni var nogulsnēties lielās platībās. Pliniāna izvirdumi bieži notiek ar skaļiem trokšņiem, piemēram, tādiem, kādus radīja Krakatoa.

Kas ir pliniāna izvirdums (paplašināts skaidrojums)

Pliniāna izvirdums ir ļoti eksplozīvs, kolonnveida izvirduma tips, kurā ražotā izmešu kolonna paceļas ļoti augstu atmosfērā — bieži desmitiem kilometru — un ilgstoši uzturas kā stabiņš, no kura izplatās pelnu un citu materiālu mākonis. Raksturīga iezīme ir liels gāzu un ļoti šķidra vai pusšķidra, viskoza magma (parasti dacīta vai riolīta tipa), kas, nonākot strauji dekompresējošā ceļā uz virsmu, izraisa spēcīgu eksploziju.

Kā rodas un kādi ir galvenie cēloņi

• Augsts gāzu spiediens magmā: no magmas izdalās lielas daudzmas gāzu (piem., H2O, CO2, S), kas, nekur neizplūstot, strauji paplašinoties, izraisa sprādzienveidīgas izdalīšanās.
• Magma ar augstu viskozitāti: riolītiskā vai dacītiskā magma aptur gāzu izplūdi, līdz spiediens kļūst kritisks.
• Stratēģiska magma krātuve: liela, labi noslēgta magmas kamera var uzkrāt lielu daudzumu magmas un gāzu, kas beigās izpaužas kā pliniāna izvirdums.
• Tektoniskie un seismiskie stimuli: iepriekšējas zemestrīces, vulkāniskās intrūzijas vai pietekas no dziļākām magmas daļām var izraisīt izvirduma sākšanos.

Raksturīgās pazīmes un parametrs

• Izmesta kolonna parasti paceļas 20–50 km augstumā (dažos gadījumos mazāk vai vairāk).
• VEI (volcanic explosivity index) šādiem izvirdumiem bieži ir 4–6, bet var sasniegt augstākas vērtības lielos gadījumos.
• Notiek liela apjoma pelnu un pemzas izgāde; pelnu sedziņas var aptvert simtiem līdz tūkstošiem kvadrātkilometru.
• Iespējamas piroklastiskās plūsmas (ātri, karsti slāņi, kas kustas lejup pa vulkāna nogāzēm) — šīs plūsmas ir īpaši nāvējošas un iznīcinošas.
• Dažkārt seko vulkāna virsotnes sabrukums un kalderas veidošanās, ja izdalītā magmas masa ir pietiekami liela.

Sekas un ietekme uz vidi un cilvēkiem

Pliniāna izvirdumi var radīt plašas un ilgtermiņa sekas:

• Vietēja iznīcināšana: piroklastiskās plūsmas, pelnu kritiens un lavīnas iznīcina infrastruktūru, lauksaimniecību un apdzīvotas vietas.
• Veselības riski: smalkais pelns var izraisīt elpceļu problēmas, acu un ādas kairinājumu; ilgstoša gaisa piesārņojuma dēļ var pasliktināties hroniskas slimības.
• Aviācijas traucējumi: vulkāniskie pelni atmosfērā ir bīstami lidmašīnu dzinējiem un rada lielas aviācijas ierobežošanas.
• Ilgtspējīga klimatiskā ietekme: lielos izvirdumos izdalītie sēra dioksīda (SO2) savienojumi var veidot sulfāta aerosolus stratosfērā, kas atstaro saules starojumu un var izraisīt īslaicīgu globālu atdzišanu (piemēram, pēc 1815. gada Tambora izvirduma bija "vasara bez vasaras").
• Ilgtermiņa zemes virsmas izmaiņas: izveidojas jaunas kalderas, nogāžu stabilitātes traucējumi un hidroloģiskas izmaiņas applūdināšanas un erozijas dēļ.

Piemēri un vēsturiskas liecības

• Vispazīstamākais piemērs ir Vezuva izvirdums 79. gadā, kuru aprakstīja Plinija Jaunākais.
• Lieli eksplozīvi izvirdumi, kas reizēm tiek saistīti ar pliniāna tipa fāzēm, ir bijuši arī 1815. gada Tambora un 1883. gada Krakatoa, kuru trokšņi un globālie efekti kļuva plaši pamanāmi.

Novērošana, brīdināšana un drošība

Moderna vulkāniskā uzraudzība samazina upuru skaitu un ietekmi:

• Seismiskā aktivitāte, deformācijas mērījumi (GPS, InSAR) un gāzu analīze palīdz noteikt izvirduma priekšvēstnešus.
• Plāni evakuācijai, laicīgas brīdināšanas sistēmas un sabiedrības izglītošana par pelnu aizsardzību ir kritiski svarīgi.
• Pašsargāšanās: masku lietošana, māju hermetizēšana, elektrotehnikas aizsardzība un droša ūdensapgāde palīdz mazināt sekas pelnu nokrišņu laikā.

Pliniāna izvirdumi ir starp visbīstamākajiem vulkānaizdarībām, jo to kombinācija — liela eksplozivitāte, plašs pelnu nokrišņu areāls un iespējamās piroklastiskās plūsmas — var radīt gan momentānu, gan ilglaicīgu ietekmi uz cilvēkiem, vidi un klimatu.

Plīnija apraksts

Plīnijs rakstīja par to, ko viņa tēvocis darīja pēc tam, kad pirmo reizi ieraudzīja izvirdumu:

24. augustā, ap pulksten vieniem pēcpusdienā, māte lūdza, lai viņš novēro mākoni, kas bija ļoti neparasta lieluma un formas. Viņš tikko bija pagriezies saulē un, nomazgājies aukstā ūdenī un pagatavojis vieglas pusdienas, devās atpakaļ pie grāmatām; viņš nekavējoties piecēlās un izgāja uz paaugstinājuma, no kurienes varēja labāk saskatīt šo neparasto parādību. Mākonis, no kura kalna nezināmā attālumā (bet vēlāk atklājās, ka tas nāk no Vezuva kalna), kāpa augšup, un tā izskatu es nevaru jums precīzāk aprakstīt, kā vien pielīdzinot to priedes izskatam, jo tas bija izcēlies lielā augstumā ļoti augsta stumbra veidā, kas augšpusē izplesās sava veida zaros; Es iedomājos, ka to izraisīja vai nu pēkšņa gaisa brāzma, kas to virzīja uz augšu un kuras spēks, tam virzoties uz augšu, samazinājās, vai arī pats mākonis, paša svara spiests atpakaļ, izplesās tā, kā es jau minēju; reizēm tas izskatījās gaišs, reizēm tumšs un plankumains, atkarībā no tā, vai tas bija vairāk vai mazāk piesūcināts ar zemi un pelniem. Tāda izglītota un pētnieciska cilvēka kā mans tēvocis skatījumā šī parādība šķita neparasta un tālāka pētījuma vērta.

- Sestā vēstuļu grāmata, 16. vēstule

Plīnijs Vecākais devās glābt dažus no upuriem. Viņš kuģoja pāri Neapoles līcim uz Stabiae (netālu no mūsdienu pilsētas Castellammare di Stabia). Plīnijs Jaunākais uzrakstīja aprakstu par viņa nāvi un izteica pieņēmumu, ka viņš sabruka un nomira, ieelpojot vulkāna izdalītās indīgās gāzes. Viņa līķis tika atrasts aprakts zem Vezuva pelniem bez redzamiem ievainojumiem 26. augustā, kad vulkāna dūma izkliedējās. Tas apstiprināja nāvi nosmakšanas vai saindēšanās rezultātā.

Akmeņu priede, ko Plinijs izmantoja, lai aprakstītu izvirdumu.


1990. gada 21. aprīļa izvirduma mākonis no Redutas vulkāna, skatoties uz rietumiem no Kenaja pussalas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pliniāna izvirdums?

J: Kas ir Plīnijs Jaunākais?

J: Kā nomira Plīnijs Vecākais?

J: Kas tiek izmests Plīnija izvirdumu laikā?

J: Cik ilgi parasti ilgst pliniāna izvirdumi?

J: Kas var notikt plīnija izvirdumu laikā izvirdītās magmas daudzuma dēļ?

J: Kādas ir dažas Pliniāna izvirdumu pazīmes?

Meklēt pēc burta