Santorīni kaldera: liela iegrimusī vulkāniskā kaldera Grieķijā

Santorīni kaldera ir liela, lielākoties iegrimusī kaldera. Tā atrodas Grieķijā, Egejas jūras dienvidos, 120 km uz ziemeļiem no Krētas. Virs ūdens redzama apļveida Santorīni salu grupa.

Kalderas izmēri ir aptuveni 12 x 7 km (7,5 x 4,3 jūdzes), un trīs tās malās ir apmēram 300 m augstas stāvas klintis. Kalderas centrā atrodas divas nelielas vulkāniskas salas — Nea ("Jaunā") Kameni un Palea ("Vecā") Kameni —, kas ir lava kupolu un krāteru virsmas pēc jaunākajām izvirdumu fāzēm. Galvenās Santorini salas platība ir 75,8 km² (29,3 kvadrātjūdzes).

Santorini raksturo izteikts vulkāniskā reljefa kontrasts: kalderas vertikālās sienas, ko bieži rotā balti ciematiņi ar zila kupola baznīcām, kopā ar mīksto Egejas gaismu un saulainu klimatu rada nepārprotamu estētisku pievilcību. Šī ainava padara Santorini par populāru gan tūristu, gan vulkanologu galamērķi.

Ģeoloģija un veidošanās

Santorini kaldera ir veidojusies, kad milzīgi izvirdumi iztukšoja pazemes magmas kameru, un virszemes klintsmasas pēc tam iegrima atpakaļ, radot lielu ierakumu — kalderu. Šādas kalderas izveide saistīta ar plašām piroklastisko nogulumu un tufu nogulumu izplatībām. Pēc galvenā sabrukuma notikušas vairākas mazākas izvirdumu fāzes; tieši šo vēlīnāk izvirdumu laikā izveidojās Nea un Palea Kameni kā vulkaniskas salas un lava kupoli kalderas centrā.

Vēsture un arheoloģiska nozīme

Viena no pazīstamākajām notikumu līnijām Santorini vēsturē ir plašā senatnes izvirduma fāze, ko bieži sauc par Thera (vai Minoiskais) izvirdumu, kuras datējums ir ap 17.–16. gadsimtu p. m. ē. Šis izvirdums bija viens no spēcīgākajiem bronzas laikmeta izvirdumiem un tam bija plašas ģeoloģiskas, klimatiska un kultūras sekas visā reģionā. Santorini apkārtnē atklātie arheoloģiskie izrakumi, piemēram, labi saglabājušais pilsētas Akrotiri nocietinājumi un mājas, sniedz vērtīgu informāciju par tā laika sabiedrību un tās saistībām ar Minoju kultūru.

Vulkāniskā aktivitāte

Santorini joprojām ir aktīvs vulkāns. Pēdējā zināmā izvirduma aktivitāte reģionā bija 20. gadsimta vidū, un kopš tā laika vulkāniskā monitoringa institūti seko seismiskajai un deformācijas aktivitātei. Nea Kameni un Palea Kameni joprojām attīstās kā vulkāniskas formas, un laiku pa laikam reģionā var novērot nelielas seismiskas vai hroniskas gāzu emisijas. Aktīva monitoringa dēļ apmeklētājiem un iedzīvotājiem tiek sniegtas drošības vadlīnijas, ja novērojami paaugstināti draudi.

Tūrisms un aktivitātes

Santorini ir viena no populārākajām Grieķijas salām, un tūristu aktivitātes koncentrējas ap kalderas malām un krastiem. Biežākās aktivitātes:

• Skatu vietas uz kalderu, īpaši saulrieta vērošana Oia un Fira ciematos;
• Laivu ekskursijas uz Nea un Palea Kameni, kas bieži ietver gājiens uz vulkāniskajiem laukiem un iespēju aplūkot karstos avotus;
• Apkārtnes pārgājieni pa maršrutiem gar kalderas malu (piemēram, Fira–Oia taka);
• Baltās ciematu ielas, baznīcu kupolas, vietējās kafejnīcas un restorāni ar skatu uz jūru;
• Vīna darītavu apmeklējumi — vulkāniskie nogulumieji veicina īpašu augsni, kurā audzē vietējās šķirnes, īpaši Assyrtiko vīnogas.

Drošība, aizsardzība un monitorings

Santorini apmeklētājiem ieteicams ievērot vietējo iestāžu norādījumus. Valsts un zinātniskās institūcijas veic seismisko un vulkānisko novērošanu, lai agrīni pamanītu aktivitātes pieaugumu. Arī dabas aizsardzība un kultūras mantojuma saglabāšana ir svarīgi — Akrotiri izrakumu vieta, kalderas nogāzes un salas ainava prasa atbildīgu tūrisma praksi, lai mazinātu eroziju un piesārņojumu.

Praktiska informācija

• Piekļuve: uz Santorini var nokļūt ar prāmi no Pirejas un citām Egejas salām, kā arī ar lidmašīnu uz Santorini (Thira) lidostu;
• Labākais apmeklējuma laiks: maijs–oktobris, kad ir siltākais un saulainākais laiks, bet vasaras mēnešos ir ļoti daudz tūristu;
• Ieteikumi: līdzi ņemt saules aizsargkrēmu, ērtu apģērbu un apavus pārgājieniem, kā arī respektēt aizliegumus vulkānisko zonu apmeklēšanai, ja tie noteikti.

Santorini kaldera ir spilgts piemērs tam, kā vulkāniskā darbība veido ainavas, kuras vienlaikus ir gan zinātnes, gan tūrisma un kultūras objekts. Tā piedāvā unikālu savienojumu starp geoloģiju, vēsturi un mūsdienu dzīvi Egejas reģionā.

Ģeoloģija

Santorini vulkāniskais komplekss ir aktīvākā Egejas jūras dienvidu vulkāniskā loka daļa. Tas iezīmē Āfrikas tektoniskās plātnes subdukciju zem Eirāzijas tektoniskās plātnes Egejas daļas ar ātrumu līdz 5 cm gadā ziemeļaustrumu virzienā. Zemestrīces notiek 150-170 km dziļumā.

Ne vulkāniskie ieži Santorīni ir sastopami Profitis Ilias kalnā, Mesa Vouno, Gavrillos grēdā, Pirgos, Monolithos un kalderas sienas iekšpusē starp Plakas ragu un Athinios.

Kameni salas kalderas centrā ir veidotas no lavas iežiem.

Egejas jūras dienvidu vulkānu lokā ietilpst Metanas, Milosas, Santorini un Nisiras vulkāni.

Vulkanoloģija

Kalderu veido pārklājoši vairoga vulkāni, ko sagriež vismaz četras daļēji pārklājošas kalderas, no kurām vecākā dienvidu kaldera izveidojās aptuveni pirms 180 000 gadu. Nākamā Skarosas kaldera izveidojās apmēram pirms 70 000 gadiem, bet Rīvas raga kaldera - apmēram pirms 21 000 gadiem. Pašreizējā kaldera izveidojās aptuveni pirms 3600 gadiem Mino izvirduma laikā.

Palea Kameni un Nea Kameni izveidojās vairāku sākotnēji zemūdens izvirdumu rezultātā kalderas centrā.

Lai gan Santorini ir neaktīvs, tas ir aktīvs vulkāns. Daudzi nelieli un vidēji lieli, galvenokārt izplūstoši izvirdumi kalderas iekšienē ir izveidojuši tumšas krāsas lavas vairogu Nea un Palea Kameni.

Pēdējais izvirdums notika 1950. gadā, un tagad no tiem izplūst tikai dūmi un gāzes. GPS instrumenti 2011. un 2012. gadā ir reģistrējuši jaunu deformāciju ap kalderu.

Iespējams, ka leģendu par Atlantīdu iedvesmojis milzīgais mīnu izvirdums Santorini 17. gadsimtā pirms mūsu ēras. Smitsona Globālās vulkānisma programmas (Smithsonian Global Volcanism Program) Vulkānu eksplozivitātes indeksā tas tika novērtēts ar 7 ballēm, kas ir augstākais vērtējums vēsturiskam izvirdumam.

Santorini salas kalderas siena.

Meklēt pēc burta