Santorīni kaldera
Santorīni kaldera ir liela, lielākoties iegrimuša kaldera. Tā atrodas Grieķijā, Egejas jūras dienvidos, 120 km uz ziemeļiem no Krētas. Virs ūdens redzama apļveida Santorīni salu grupa.
Kalderas izmēri ir aptuveni 12 x 7 km (7,5 x 4,3 jūdzes), un trīs tās malās ir 300 m augstas stāvas klintis. Kalderas centrā atrodas divas nelielas vulkāniskas salas - Nea ("Jaunā") Kameni un Palea ("Vecā") Kameni. Galvenās Santorini salas platība ir 75,8 km2 (29,3 kvadrātkilometri) km2.
Santorini augstās sienas, ko klāj balti ciematiņi, un saulainais klimats un dzidrais gaiss ir padarījuši Santorini par tūristu un vulkanologu pievilcīgu vietu, pateicoties tās neparastajam skaistumam.
Santorini kaldera no gaisa.
Ģeoloģija
Santorini vulkāniskais komplekss ir aktīvākā Egejas jūras dienvidu vulkāniskā loka daļa. Tas iezīmē Āfrikas tektoniskās plātnes subdukciju zem Eirāzijas tektoniskās plātnes Egejas daļas ar ātrumu līdz 5 cm gadā ziemeļaustrumu virzienā. Zemestrīces notiek 150-170 km dziļumā.
Ne vulkāniskie ieži Santorīni ir sastopami Profitis Ilias kalnā, Mesa Vouno, Gavrillos grēdā, Pirgos, Monolithos un kalderas sienas iekšpusē starp Plakas ragu un Athinios.
Kameni salas kalderas centrā ir veidotas no lavas iežiem.
Egejas jūras dienvidu vulkānu lokā ietilpst Metanas, Milosas, Santorini un Nisiras vulkāni.
Vulkanoloģija
Kalderu veido pārklājoši vairoga vulkāni, ko sagriež vismaz četras daļēji pārklājošas kalderas, no kurām vecākā dienvidu kaldera izveidojās aptuveni pirms 180 000 gadu. Nākamā Skarosas kaldera izveidojās apmēram pirms 70 000 gadiem, bet Rīvas raga kaldera - apmēram pirms 21 000 gadiem. Pašreizējā kaldera izveidojās aptuveni pirms 3600 gadiem Mino izvirduma laikā.
Palea Kameni un Nea Kameni izveidojās vairāku sākotnēji zemūdens izvirdumu rezultātā kalderas centrā.
Lai gan Santorini ir neaktīvs, tas ir aktīvs vulkāns. Daudzi nelieli un vidēji lieli, galvenokārt izplūstoši izvirdumi kalderas iekšienē ir izveidojuši tumšas krāsas lavas vairogu Nea un Palea Kameni.
Pēdējais izvirdums notika 1950. gadā, un tagad no tiem izplūst tikai dūmi un gāzes. GPS instrumenti 2011. un 2012. gadā ir reģistrējuši jaunu deformāciju ap kalderu.
Iespējams, ka leģendu par Atlantīdu iedvesmojis milzīgais mīnu izvirdums Santorini 17. gadsimtā pirms mūsu ēras. Smitsona Globālās vulkānisma programmas (Smithsonian Global Volcanism Program) Vulkānu eksplozivitātes indeksā tas tika novērtēts ar 7 ballēm, kas ir augstākais vērtējums vēsturiskam izvirdumam.
Santorini salas kalderas siena.
