Krēta
Krēta ir lielākā no Grieķijas salām. Tā atdala Egejas jūru no pārējās Vidusjūras.
Tāpat kā Auglīgajā Pusmēness reģionā, arī Krētā bija bagāta augsne, silts klimats un daudz ūdens. Mazāk laika pavadot cīņā par iztiku, krētieši sāka ražot sarežģītas lietas. No savvaļas krokusu ziediem, kas klāja viņu salu, krētieši vāca safrānu, ko izmantoja dzeltenā krāsā, pārtikā un medicīnā. No ēģiptiešiem viņi saņēma bagātīgas drānas un dārglietas. No hetītiem viņi iemācījās izmantot dzelzi. No bagātajiem lidiešiem viņi iemācījās lietot naudu. No feniķiešiem krētieši saņēma alfabētu, ko izmanto vēl šodien.
Dažādos vēlākajos gadsimtos salu pārmaiņus pārvaldīja senie grieķi, romieši, arābi, venēcieši, turki un mūsdienu grieķi.
Krētas satelīta fotoattēls
Krētas galvaspilsēta
Krētieši izvēlējās ķēniņus, kas valdīja pār viņiem septiņus gadus katrs. Ķēniņu sauca par Minu, bet tautu - par mīniešiem. Krētas galvaspilsēta bija Knossa (nos' us). Uz sienām bija skaistas frīzes (rotājošas joslas). Tika izmantots simbols - dubultā cirvis, kas, domājams, simbolizēja karaļa varu. Tronis bija tikai sēdeklis ar augstu atzveltni, un dižciltīgajiem bija tikai soli, uz kuriem sēdēt. Tomēr solus klāja ar sarkanu un baltu apmetumu. Uz sienām bija uzzīmētas zivis, delfīni un jūraszāles. Karalienei bija savas privātas kāpnes, lai viņa varētu doties augšup, netraucējot vīriešiem. Vairākās pils telpās bija sešas pēdas augstas burkas, kurās glabājās kvieši, eļļa, krāsvielas un citas lietas.
Grieķija un Krēta
Krētas dzīve
Reliģija
Pirms 4700 gadiem Krētā sākās mīnu kultūra. Knossas pils ir labi pazīstama, un tā ir labirints. Apmeklētāji labirintā apmaldījās, ja vien neizmantoja aiz sevis esošo auklu, lai atrastu ceļu atpakaļ. Šajā vietā, kā stāstīja, dzīvojis minotaurs - pusbulis un puscilvēks. Katru gadu Minotauram upurēja septiņus jaunus vīriešus un septiņas meitenes. Daudzi pētnieki uzskata, ka upurēšana buļlim notika tāpēc, ka krietieši domāja, ka zemestrīces skaņa ir dusmīgs bullis.
Krētieši pielūdza arī Lielo māti Kibeli jeb čūsku dievieti. Bieži vien viņas attēls tika izgrebts statujās ar zelta rotājumiem un čūskām, kas savītas ap rokām. Tika uzskatīts, ka čūskas aizsargā mājas, tāpēc katrā mājā bija īpaša telpa čūskām. Dažreiz ērtā vietā novietoja galdiņu ar iegrieztu rievu, lai čūskas varētu malkot pienu no krūzes.
Spēles un māksla
Krētieši mīlēja spēles, ēdienu, vieglatlētiku, mūziku un skaistas drēbes. Viņi pirmie uzcēla mūra teātrus, kuros daudzus cilvēkus izklaidēja ar parādēm un mūziku. Meitenes pat varēja palīdzēt vēršu cīņu dalībniekiem. Cīņās ar vēršiem minojieši buļļus nenogalināja, bet vīriešu kārtas cīnītājam bija jāsaķer uzbrūkošā vērša ragi, jāuzmetas dzīvniekam uz muguras un tad jānolaižas uz zemes; meitene palīdzēja vēršu cīņu dalībniekam noturēt līdzsvaru.
Apģērbi
Sievietes valkāja garus, pilnus svārkus ar ļoti mazu vidukli, sarežģītas frizūras un daudz rotaslietu. Vīrieši ap vidukli nēsāja mazas jostas. Viņi skūtos ar akmeņiem, zobus berzēja ar pumeksu, bet ķermeņa apmatojumu dedzināja frizieris.
Pārtika
Krētieši ēda zivis, putnus un liellopu gaļu. Viņi ēda dažādos veidos pagatavotus miežus un daudz siera, riekstu un medus. Viņi uzskatīja, ka tikai necivilizēti cilvēki dzer govs pienu, tāpēc tā vietā dzēra kazas pienu. Krētieši dziedāja, spēlēja spēles un minēja mīklas. Lai gan viņi ēda ar pirkstiem, pirms pasniegšanas ēdienu sagrieza sīkos gabaliņos.
Ainava Krētā
Krētas iekarošana
Krētieši bija miermīlīgi ļaudis bez nocietinājumiem, kas viņus pasargātu no uzbrukuma. Apmēram 1450. gadā pirms mūsu ēras grieķi mikēnieši ieņēma Krētu pēc tam, kad Krētas galvaspilsētu Knosu satricināja zemestrīce.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Krēta?
A: Krēta ir lielākā no Grieķijas salām.
J: Kas atdala Egejas jūru no pārējās Vidusjūras?
A: Krēta atdala Egejas jūru no pārējās Vidusjūras.
J: Kāpēc krētiešiem bija mazāk laika, lai cīnītos par izdzīvošanu?
A: Krētiešiem bija mazāk laika cīņai par iztiku, jo viņiem bija bagāta augsne, silts klimats un daudz ūdens.
J: Ko krētieši gatavoja no savvaļas krokusu ziediem?
A: Krētieši no savvaļas krokusu ziediem vāca safrānu, ko izmantoja dzeltenā krāsā, pārtikā un medicīnā.
J: Ko krētieši saņēma no ēģiptiešiem?
A: Krētieši no ēģiptiešiem saņēma bagātīgas drānas un dārglietas.
J: Ko krētieši iemācījās no hetītiem?
A: Krētieši no hetītiem iemācījās izmantot dzelzi.
J: Ko krētieši saņēma no feniķiešiem?
A: Krētieši no Foneisijas saņēma alfabētu, ko izmanto mūsdienās.
