Krēta — vēsture, minoiskā civilizācija un kultūra

Krēta ir lielākā no Grieķijas salām. Tā atdala Egejas jūru no pārējās Vidusjūras.

Tāpat kā Auglīgajā Pusmēness reģionā, arī Krētā bija bagāta augsne, silts klimats un daudz ūdens. Mazāk laika pavadot cīņā par iztiku, krētieši sāka ražot sarežģītas lietas. No savvaļas krokusu ziediem, kas klāja viņu salu, krētieši vāca safrānu, ko izmantoja dzeltenā krāsā, pārtikā un medicīnā. No ēģiptiešiem viņi saņēma bagātīgas drānas un dārglietas. No hetītiem viņi iemācījās izmantot dzelzi. No bagātajiem lidiešiem viņi iemācījās lietot naudu. No feniķiešiem krētieši saņēma alfabētu, ko izmanto vēl šodien.

Dažādos vēlākajos gadsimtos salu pārmaiņus pārvaldīja senie grieķi, romieši, arābi, venēcieši, turki un mūsdienu grieķi.

Minoiskā civilizācija

Krētas vēsture ir īpaši pazīstama ar minoisko civilizāciju, kas plauka bronzas laikmetā aptuveni no 3000. līdz 1450. g. p. m. ē. Minoiskas iedzīvotāju centri bija izveidojušies galvenokārt piekrastē, taču lielās pilis vai tostarp "palācas" atradās arī iekšzemē. Pārvaldnieku un amatniecības centri bija vietās, piemēram, Knosos (Knossos), Fajstos, Malia un Zakros.

Minojieši bija izcili kuģotāji un tirgotāji. Viņi uzturēja kontaktus ar Ēģipti un Tuvajiem Austrumiem, apmainījās ar precēm un idejām, kā rezultātā attīstījās bagāta materiālā kultūra — sudraba, zelta rotas, krāsainas freskas, izsmalcināta keramika un dzelzs apstrādes ziņas vēlāk.

Rakstība un administrācija

Minoiskai kultūrai raksturīga rakstība, kas pazīstama kā Linear A, taču tā vēl nav pilnībā atšifrēta. Vēlāks rakstības variants, Linear B, tika izmantots Mykēnu grieķu administrācijās, kas 2. tūkst. p. m. ē. nonāca uz salas pēc minoiskās dominances beigām. Arheoloģiskajos izrakumos (piemēram, Knosas izrakumos, kurus 20. gadsimta sākumā vadīja arheologs Sir Arthur Evans) atrasti gan administratīvi dokumenti, gan saglabātas palāta ēkas, freskas un citi materiāli liecina par sarežģītu sabiedrību.

Kultūra un māksla

  • Freskas: krāsainas sienu glezniecības ar motīviem no jūras pasaules, dzīvniekiem un reliģiskām ainām (piem., delfīni, bullis, meitenes), kas rāda estētisku izsmalcinātību un saikni ar dabu.
  • Amatniecība: izsmalcināta keramika, rotas, bronzas priekšmeti un tekstilizstrādājumi; daudzi priekšmeti liecina par plašu tirdzniecību.
  • Reliģija un rituāli: kults ar centrāla līmeņa dievieti (bieži interpretēta kā mātes vai dabas dieviete), rituāli, kas saistāmi ar bulli (piemēram, bullēšana — "bull‑leaping"), svētvietas un altāri.

Sabrukums un ietekme

Minoiskās kultūras sabrukums aptuveni 15. gadsimtā p. m. ē. joprojām nav pilnībā noskaidrots. Iespējamie iemesli ietver dabas katastrofas (piem., lielas vulkāniskas izvirduma sekas Santorīnas/Tēras apkārtnē), seku ietekmi uz lauksaimniecību un tirdzniecību, kā arī iebrukumus vai imigrāciju no kontinentālās Grieķijas (mykēnieši). Pēc minoiskās dominances norietošanās daudzās vietās parādās mykēniešu ietekme, ko pierāda Linear B uzskaites plāksnītes un dažādi materiālie elementi.

Vēlāka vēsture — antika, viduslaiki un modernie laiki

Pēc antīkā un klasiskā laikmeta Krēta iekļāvās plašākos grieķu un vēlāk romiešu impērijas kontekstā. 7.–10. gadsimtā salā nodibinājās arābu emīrāts (aptuveni 824–961), kas ieviesa jaunas lauksaimniecības un tirdzniecības tradīcijas. 13.–17. gadsimtā Krētu pārvaldīja Venēcija (pēc 1200. gadiem), un šajā periodā uz salas radās ievērojama venēciešu arhitektūra un pilsētas. 17. gadsimtā Krēta pārgāja Osmaņu impērijas pārziņā; osmaņu valdīšana ilga vairākus gadsimtus, līdz 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā norisinājās neatkarības un autonomijas cīņas. 1898. gadā izveidojās autonomā Krētas valsts, un 1913. gadā sala formāli pievienojās modernei Grieķijai.

Mūsdienu Krēta

Šodien Krēta ir Grieķijas svarīga reģiona sala ar bagātu kultūras mantojumu, kas piesaista tūristus un pētniekus no visas pasaules. Galvenā pilsēta un administratīvais centrs ir Herakliona (Iraklio), kur atrodas arī slavenie arheoloģiskie muzeji un pieejami izrakumu laukumi (piem., Knosas palācas drupas).

Salas ekonomika balstās uz:

  • tūrismu (pludmales, dabas takas, arheoloģiskās vietas — piemēram, Knossos);
  • lauksaimniecību (olīvas, vīnogas, dārzeņi, citrusaugļi, tradicionālā saffrona un citas garšvielas vēsturiska nozīme);
  • ražošanu un vietējo amatniecību.

Kultūras mantojums un tradīcijas

Critiskā nozīmē Krēta saglabā spēcīgas vietējās tradīcijas: mūziku (piem., krētas lirai līdzīga tradicionālā vijole), dejas (piem., pentozali), kulināriju (olīveļļa, siera un vietējie ēdieni kā dakos, sautējumi un raki — vietējais stiprais dzēriens) un amatniecību. Vairāki minoiskie un viduslaiku pieminekļi ir pieejami publikai, un tie ir iekļauti arheoloģiskajos un mantojuma maršrutos.

Praktiska informācija apmeklētājiem

Krēta piedāvā plašu aktivitāšu klāstu: apmeklēt arheoloģiskos pieminekļus, pārgājienus pa kanjoniem (piem., Samaria kanjons), baudīt pludmales un vietējo virtuvi. Lai iegūtu dziļāku ieskatu salā, ieteicams apmeklēt arheoloģisko muzeju Heraklionā, apskatīt Knosas palāti un iepazīt mazākās kalnu un piekrastes ciematcilvēku tradīcijas.

Krētas vēsture un kultūra ir daudzslāņaina — no grandiozajām minoiskajām freskām līdz mūsdienu grieķu tradīcijām, un tā joprojām aktīvi ietekmē salas dzīvi un identitāti.

Krētas satelīta fotoattēlsZoom
Krētas satelīta fotoattēls

Krētas galvaspilsēta

Krētieši izvēlējās ķēniņus, kas valdīja pār viņiem septiņus gadus katrs. Ķēniņu sauca par Minu, bet tautu - par mīniešiem. Krētas galvaspilsēta bija Knossa (nos' us). Uz sienām bija skaistas frīzes (rotājošas joslas). Tika izmantots simbols - dubultā cirvis, kas, domājams, simbolizēja karaļa varu. Tronis bija tikai sēdeklis ar augstu atzveltni, un dižciltīgajiem bija tikai soli, uz kuriem sēdēt. Tomēr solus klāja ar sarkanu un baltu apmetumu. Uz sienām bija uzzīmētas zivis, delfīni un jūraszāles. Karalienei bija savas privātas kāpnes, lai viņa varētu doties augšup, netraucējot vīriešiem. Vairākās pils telpās bija sešas pēdas augstas burkas, kurās glabājās kvieši, eļļa, krāsvielas un citas lietas.

Grieķija un KrētaZoom
Grieķija un Krēta

Krētas dzīve

Reliģija

Pirms 4700 gadiem Krētā sākās mīnu kultūra. Knossas pils ir labi pazīstama, un tā ir labirints. Apmeklētāji labirintā apmaldījās, ja vien neizmantoja aiz sevis esošo auklu, lai atrastu ceļu atpakaļ. Šajā vietā, kā stāstīja, dzīvojis minotaurs - pusbulis un puscilvēks. Katru gadu Minotauram upurēja septiņus jaunus vīriešus un septiņas meitenes. Daudzi pētnieki uzskata, ka upurēšana buļlim notika tāpēc, ka krietieši domāja, ka zemestrīces skaņa ir dusmīgs bullis.

Krētieši pielūdza arī Lielo māti Kibeli jeb čūsku dievieti. Bieži vien viņas attēls tika izgrebts statujās ar zelta rotājumiem un čūskām, kas savītas ap rokām. Tika uzskatīts, ka čūskas aizsargā mājas, tāpēc katrā mājā bija īpaša telpa čūskām. Dažreiz ērtā vietā novietoja galdiņu ar iegrieztu rievu, lai čūskas varētu malkot pienu no krūzes.

Spēles un māksla

Krētieši mīlēja spēles, ēdienu, vieglatlētiku, mūziku un skaistas drēbes. Viņi pirmie uzcēla mūra teātrus, kuros daudzus cilvēkus izklaidēja ar parādēm un mūziku. Meitenes pat varēja palīdzēt vēršu cīņu dalībniekiem. Cīņās ar vēršiem minojieši buļļus nenogalināja, bet vīriešu kārtas cīnītājam bija jāsaķer uzbrūkošā vērša ragi, jāuzmetas dzīvniekam uz muguras un tad jānolaižas uz zemes; meitene palīdzēja vēršu cīņu dalībniekam noturēt līdzsvaru.

Apģērbi

Sievietes valkāja garus, pilnus svārkus ar ļoti mazu vidukli, sarežģītas frizūras un daudz rotaslietu. Vīrieši ap vidukli nēsāja mazas jostas. Viņi skūtos ar akmeņiem, zobus berzēja ar pumeksu, bet ķermeņa apmatojumu dedzināja frizieris.

Pārtika

Krētieši ēda zivis, putnus un liellopu gaļu. Viņi ēda dažādos veidos pagatavotus miežus un daudz siera, riekstu un medus. Viņi uzskatīja, ka tikai necivilizēti cilvēki dzer govs pienu, tāpēc tā vietā dzēra kazas pienu. Krētieši dziedāja, spēlēja spēles un minēja mīklas. Lai gan viņi ēda ar pirkstiem, pirms pasniegšanas ēdienu sagrieza sīkos gabaliņos.

Ainava KrētāZoom
Ainava Krētā

Krētas iekarošana

Krētieši bija miermīlīgi ļaudis bez nocietinājumiem, kas viņus pasargātu no uzbrukuma. Apmēram 1450. gadā pirms mūsu ēras grieķi mikēnieši ieņēma Krētu pēc tam, kad Krētas galvaspilsētu Knosu satricināja zemestrīce.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Krēta?


A: Krēta ir lielākā no Grieķijas salām.

J: Kas atdala Egejas jūru no pārējās Vidusjūras?


A: Krēta atdala Egejas jūru no pārējās Vidusjūras.

J: Kāpēc krētiešiem bija mazāk laika, lai cīnītos par izdzīvošanu?


A: Krētiešiem bija mazāk laika cīņai par iztiku, jo viņiem bija bagāta augsne, silts klimats un daudz ūdens.

J: Ko krētieši gatavoja no savvaļas krokusu ziediem?


A: Krētieši no savvaļas krokusu ziediem vāca safrānu, ko izmantoja dzeltenā krāsā, pārtikā un medicīnā.

J: Ko krētieši saņēma no ēģiptiešiem?


A: Krētieši no ēģiptiešiem saņēma bagātīgas drānas un dārglietas.

J: Ko krētieši iemācījās no hetītiem?


A: Krētieši no hetītiem iemācījās izmantot dzelzi.

J: Ko krētieši saņēma no feniķiešiem?


A: Krētieši no Foneisijas saņēma alfabētu, ko izmanto mūsdienās.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3