Mikēnu civilizācija

Mikēnu valoda

Mikēnu valoda ir senākā zināmā grieķu valodas forma. To runāja Grieķijas kontinentālajā daļā un Krētā Mikēnu periodā, 16.-12. gadsimtā p. m. ē. Valoda ir rakstīta uz māla plāksnītēm rakstībā, ko sauc par lineāro B. Lielākā daļa šo plāksnīšu tika atrastas Knosā Krētas centrālajā daļā un Pilosā Peloponēsas dienvidrietumos. Citas plāksnītes ir atrastas Mikēnās, Tirinā un Tēbās, kā arī Hanijā, Krētas rietumu daļā.

Ilgu laiku neviens nespēja iztulkot šīs planšetes. Visbeidzot 1952. gadā Maikls Ventris atšifrēja rakstību. Viņš pierādīja, ka šī valoda ir agrīna grieķu valodas forma.

Teksti uz plāksnēm lielākoties ir saraksti un inventāra saraksti. Tajās nav stāstu, mītu vai dzejas, taču tās sniedz zināmu priekšstatu par cilvēkiem, kas tās veidoja.

Līdz 13. gadsimta beigām p.m.ē. kontinentālā Grieķija piedzīvoja postījumu vilni. Mikēniešu apmetnes panīka, un iedzīvotāji pārcēlās uz patvēruma vietām. Šis ir tā sauktais grieķu tumšais viduslaiks; līdz pat 8. gadsimtam p. m. ē. rakstība ir maz vai tās nav atrodamas vispār. Par šo un vēlākajiem periodiem skatiet Seno Grieķiju.

Salīdzinājums ar hetītu valodu

Gan sengitiešu, gan mikēniešu grieķu valoda ir indoeiropiešu valodas. Vecākie hetītu teksti ir nedaudz agrāki par senākajiem mikēniešu tekstiem, bet grieķu valoda ir senākā saglabājusies indoeiropiešu valoda.

Identitāte

Nedaudz jaunākās lineārās B plāksnītes liecina, ka cilvēki, kurus sauca par mikēniešiem, varētu būt bijuši aheji. Neviens rakstisks avots, kas atrasts mikēniešu apmetnē, neatklāj, kā viņi sevi dēvēja. "Iliādē" Peloponēsas un tuvāko salu iedzīvotāji bieži tiek saukti par ahejiem. Vēlā bronzas laikmeta hetītu avotos ir pieminēti ahijavieši, kas liek domāt, ka mikēnieši, iespējams, varētu būt aheji. Tavagalavas vēstulē, ko kāds vārdā nenosaukts hetītu ķēniņš (14.-13. gs. p. m. ē.) uzrakstījis Ahijavas ķēniņam, Ahijavas ķēniņš tiek uzskatīts par sev līdzvērtīgu. Vēstulē tiek norādīts, ka Milets (Millawanda) atradās viņa kontrolē, un tajā ir atsauce uz agrāku "Viļusas" epizodi", kas bija saistīta ar Ahijavas naidīgumu. Ahhiya(wa) tiek identificēta ar Trojas kara ahajiem, bet Viļusas pilsēta - ar leģendāro Trojas pilsētu. Tomēr par termina Ahhiyayawa precīzu saistību ar ahajiem zinātnieki dedzīgi diskutē pat pēc atklājuma, ka mikēniešu lineārā B ir agrīna grieķu valodas forma. Abu valodu rakstiskās formas ir diezgan atšķirīgas.