Mikēniešu kultūra (1600–1100 p.m.ē.) — Bronzas laikmeta Grieķija un Homērs
Mikēniešu kultūra (1600–1100 p.m.ē.): bronzas laikmeta Grieķijas pilsētas, tirdzniecība, kari un Homēra eposu saknes — arheoloģiski atklājumi un vēsturiskā nozīme.
Mikēnu kultūra (~1600-1100 p.m.ē.) bija agrīna grieķu kultūra bronzas laikmetā, kas pastāvēja Grieķijas kontinentālajā daļā un Krētā.
Homērs lietoja ahaju vārdu, lai viņus raksturotu, un tas sastopams "Iliādē". Mūsu lietotais termins ir atvasināts no Mikēnām, kas ir nozīmīga arheoloģiska vieta aptuveni 90 km no Atēnām. Citas nozīmīgas mikēniešu apmetnes ir Atēnās, Tēbās, Tīringā un Pilosā. Homēra eposi - "Iliāda" un "Odiseja" - ir mikēniskas izcelsmes.
Agrākie mīnu iedzīvotāji tirgojās, bet ne iekaroja. Mikēnieši tirgojās un iekaroja.
Teritorija un laika rāmji
Mikēniešu kultūra attīstījās pēc apmēram 1600. gada p.m.ē. un sasniedza savu ziedu ap 1400–1200 p.m.ē., pirms pakāpeniskas sabrukšanas ap 1100 p.m.ē. To centru tīklu veidoja spēcīgas pilskalnu pilsētas ar pilīm un administratīvajām ēkām — palāti. Galvenie centri bija Mikēnas, Tīrins, Pils (Pilos), Tēbas un Atēnas, kā arī ietekmīgākie saikņu mezgli Krētā, kur mijiedarbojās mīniešu un mikēniešu tradīcijas.
Sabiedrība un vara
Mikēniešu sabiedrība bija stratificēta un koncentrēta ap palātām. Palātos dzīvoja valdnieks (bieži saukts *wanax* tekstos), amatnieki, amatnieku darbnīcas un amatnieku organizācijas, kā arī uzkrājumu un apmaiņas sistēma balstoties uz klajām ekonomiskām funkcijām. Palāti darbojās kā administratīvie centri — tur veda reģistrus, kontrolēja krājumus un koordinēja karu un tirdzniecību.
Rakstība un valoda
Mikēnieši izmantoja lineāro B rakstu, kas ir agrīna grieķu valodas versija. Lineāro B teksti (galvenokārt māla plāksnītēs) satur inventāru sarakstus, nodokļu un resursu uzskaiti, kā arī informāciju par rituāliem un personām. Lineāro B atšifrēja 1950. gados, kas pierādīja, ka mikēnieši runāja agrīnu grieķu dialektu — tas stiprina saikni starp Mikēnu laika cilvēkiem un vēlākajiem grieķiem.
Ekonomika un tirdzniecība
Mikēniešu ekonomika balstījās uz lauksaimniecību, lopkopību, amatniecību un plašu tirdzniecību. Tie eksportēja vai ieguva metālus (vara un bronzas izstrādājumus), keramiku, eļļas, vīnu, kā arī greznumlietas no jūras ceļiem. Tirdzniecības sakari stiepās pāri Egejai uz Krētu, Jonijas krastiem, Anatoliju un līdz pat Ēģiptei un Levantam. Šie kontakti veicināja tehnoloģiju un stila apmaiņu, kā arī politisku ietekmi.
Māksla, arhitektūra un materiālā kultūra
Mikēniešu arhitektūra izceļas ar masīvām, tā sauktajām ciklopiskajām mūrēm, piemēram, ap Mykēnām — slavenais Lauvu vārts. Lai gan daudzi mākslas elementi ir mīniešu ietekmes rezultāts (freskas, dekorācijas), mikēnieši attīstīja savu stilu metāla darbos (ieroči, bruņas), zelta priekšmetos (piemēram, kapu greznojumi) un keramikā (stikla un gleznojumu motīvi). Pirmatnējie kapu pieminekļi — sānu (shaft) kapenes un vins (tholos) kupolveida kapenes — liecina par bagātību un sociālo diferenciāciju.
Kara lietas un aizsardzība
Mikēnieši bija bruņoti un būvēja nocietinātas pilis, to sienas un acupriekšas kalpoja gan kā iegūtas pretestības līdzeklis, gan statusa simbols. Atrasti ieroči, bruņas un rati, kas liecina par profesionālu karotāju klasi. Vēsturiskajos stāstos (tai skaitā Homēra eposos) mikēniešu aristokrātija tiek attēlota kā karojoša un varonīga.
Reliģija un rituāli
Mikēniešu reliģiskās prakses ietvēra dievību pielūgšanu, rituālu upurēšanu un svētceremonijas palātos un svētvietās. Daudzi dievu vārdi un rituāli, kas sastopami lineārā B plāksnītēs, vēlāk parādās klasiskajā grieķu panteonā, liecinot par reliģisku kontinuitāti.
Sabirkums un sabrukums
Ap 1200–1100 p.m.ē. Mikēniešu pasaulē notika plašas izmaiņas: daudzas palātas tika iznīcinātas vai pamestas. Precīzas sabrukuma cēloņi nav pilnīgi skaidri — iespējamie faktori ietver ārējas iebrukumus (piemēram, tā dēvētie Jūras tautu viļņi), iekšējus nemierus, ekonomisku krīzi, tirdzniecības pārrāvumus un dabas katastrofas (zemestrīces, klimata svārstības). Pēc sabrukuma sekoja laikmets, ko dēvē par Grieķijas tumšo laikmetu, kad materiālās kultūras intensitāte samazinājās, bet valodas un dažu tradicionālu elementu pamati saglabājās.
Mantojums un saikne ar Homēru
Homeriskie eposi — "Iliāda" un "Odiseja" — saglabā atmiņu par mikēniešu laikmeta varonību, karu un aristokrātiju. Termins ahaji (Achaeans) eposos atsaucas uz mikēniešu tautu grupu. Arheoloģija, lineārā B atšifrēšana un salīdzināšana ar literatūru veicina izpratni par to, kā mīts un vēsture saplūda, radot pamatu vēlākajai grieķu kultūrai.
Kur meklēt vairāk
- Arheoloģiskie izrakumi Mykēnās, Tīringā, Pilosā un Tēbās sniedz izsmeļošu priekšstatu par palātu dzīvi, kapu tradīcijām un amatniecību.
- Lineārā B plāksnītes un to atšifrēšana sniedz tiešus datus par administrāciju, ekonomiku un valodu.
- Salīdzinošie pētījumi ar mīniešu Krētu palīdz saprast kultūras mijiedarbību un ietekmes ceļus.
Kopumā mikēniešu kultūra ir svarīgs posms Eiropas un īpaši Grieķijas vēsturē — tā apvienoja vietējās tradīcijas ar plašu starpreģionālu mijiedarbību, nododot elementus, kas vēlāk attīstījās klasiskajā grieķu pasaulē.
Galvenās Mikēnas vietas Grieķijā (vietu nosaukumi franču valodā)
Divas mikēniešu sievietes uz ratiņiem... Freska no Tirīnas ~ 1200 p.m.ē. pirms mūsu ēras
Lineārā B skripta piemērs
Homēra "Iliādē" aprakstītās Grieķijas karte. Tiek uzskatīts, ka ģeogrāfiskie dati galvenokārt attiecas uz bronzas laikmeta Grieķiju, kad tika runāts Mikēnu grieķu valodā.
Mikēnu valoda
Mikēnu valoda ir senākā zināmā grieķu valodas forma. To runāja Grieķijas kontinentālajā daļā un Krētā Mikēnu periodā, 16.-12. gadsimtā p. m. ē. Valoda ir rakstīta uz māla plāksnītēm rakstībā, ko sauc par lineāro B. Lielākā daļa šo plāksnīšu tika atrastas Knosā Krētas centrālajā daļā un Pilosā Peloponēsas dienvidrietumos. Citas plāksnītes ir atrastas Mikēnās, Tirinā un Tēbās, kā arī Hanijā, Krētas rietumu daļā.
Ilgu laiku neviens nespēja iztulkot šīs planšetes. Visbeidzot 1952. gadā Maikls Ventris atšifrēja rakstību. Viņš pierādīja, ka šī valoda ir agrīna grieķu valodas forma.
Teksti uz plāksnēm lielākoties ir saraksti un inventāra saraksti. Tajās nav stāstu, mītu vai dzejas, taču tās sniedz zināmu priekšstatu par cilvēkiem, kas tās veidoja.
Līdz 13. gadsimta beigām p.m.ē. kontinentālā Grieķija piedzīvoja postījumu vilni. Mikēniešu apmetnes panīka, un iedzīvotāji pārcēlās uz patvēruma vietām. Šis ir tā sauktais grieķu tumšais viduslaiks; līdz pat 8. gadsimtam p. m. ē. rakstība ir maz vai tās nav atrodamas vispār. Par šo un vēlākajiem periodiem skatiet Seno Grieķiju.
Salīdzinājums ar hetītu valodu
Gan sengitiešu, gan mikēniešu grieķu valoda ir indoeiropiešu valodas. Vecākie hetītu teksti ir nedaudz agrāki par senākajiem mikēniešu tekstiem, bet grieķu valoda ir senākā saglabājusies indoeiropiešu valoda.
Identitāte
Nedaudz jaunākās lineārās B plāksnītes liecina, ka cilvēki, kurus sauca par mikēniešiem, varētu būt bijuši aheji. Neviens rakstisks avots, kas atrasts mikēniešu apmetnē, neatklāj, kā viņi sevi dēvēja. "Iliādē" Peloponēsas un tuvāko salu iedzīvotāji bieži tiek saukti par ahejiem. Vēlā bronzas laikmeta hetītu avotos ir pieminēti ahijavieši, kas liek domāt, ka mikēnieši, iespējams, varētu būt aheji. Tavagalavas vēstulē, ko kāds vārdā nenosaukts hetītu ķēniņš (14.-13. gs. p. m. ē.) uzrakstījis Ahijavas ķēniņam, Ahijavas ķēniņš tiek uzskatīts par sev līdzvērtīgu. Vēstulē tiek norādīts, ka Milets (Millawanda) atradās viņa kontrolē, un tajā ir atsauce uz agrāku "Viļusas" epizodi", kas bija saistīta ar Ahijavas naidīgumu. Ahhiya(wa) tiek identificēta ar Trojas kara ahajiem, bet Viļusas pilsēta - ar leģendāro Trojas pilsētu. Tomēr par termina Ahhiyayawa precīzu saistību ar ahajiem zinātnieki dedzīgi diskutē pat pēc atklājuma, ka mikēniešu lineārā B ir agrīna grieķu valodas forma. Abu valodu rakstiskās formas ir diezgan atšķirīgas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Mikēnu kultūra?
A: Mikēnu kultūra bija agrīna grieķu kultūra bronzas laikmetā Grieķijas kontinentālajā daļā un Krētā.
J: Kā Homērs aprakstīja mikēniešus?
A: Homērs mikēniešus raksturoja ar Ahaju vārdu, kas minēts "Iliādē".
J: Kur atrodas Mikēnas?
A: Mikēnas ir nozīmīga arheoloģiska vieta, kas atrodas aptuveni 90 km no Atēnām.
J: Kādas ir vēl citas nozīmīgas Mikēnas vietas?
A: Citas svarīgas Mikēnas vietas ir Atēnas, Tēbas, Tirīna un Pilosa.
J: Kāda ir termina "mikēnieši" izcelsme?
A: Termins "mikēniskais" ir atvasināts no Mikēnām, kas ir nozīmīga arheoloģiska vieta aptuveni 90 km attālumā no Atēnām.
J: Kāda ir atšķirība starp mikēniešiem un minojiešiem tirdzniecības un iekarošanas ziņā?
A: Mīnūnieši tirgojās, bet neiekaroja, savukārt mikēnieši tirgojās un iekaroja.
J: Kas ir Homēra eposi un kāda ir to izcelsme?
A: Homēra eposi - "Iliāda" un "Odiseja" - ir mikēniešu izcelsmes.
Meklēt