Episkā dzeja (eposs): definīcija, vēsture un slaveni autori
Atklāj episkās dzejas definīciju, vēsturi un slavenus autorus — no Homēra un Beovulfa līdz Dantem un Miltonam. Ieej eposa pasaulē!
Episkajā dzejā tiek stāstīts dramatisks stāsts. Stāstā ir varoņi, plaši notikumu loki un bieži—pasaulīgas vai tautas nozīmes konflikti. Tas parasti ir garš un norisinās dažādās vietās un laikos. Episkie dzejoļi radās aizvēsturiskos laikos kā daļa no mutvārdu tradīcijas, kad stāsti tika nodoti no paaudzes paaudzē dzīvā runā pirms rakstības attīstības.
Kas raksturo episko dzeju?
Episkajai dzejai ir vairāki tipiski iezīmju komplekti, kas to atšķir no lirikas vai dramatiskās poēzijas:
- Garums un mērogs: parasti garš stāstījums, kas aptver plašu notikumu loku un ilgāku laika periodu;
- Varoņi un varoņdarbi: centrā ir viens vai vairāki varoņi—lielākoties ar izcilām īpašībām vai simbolisku nozīmi tautas identitātei;
- Episkas konvencijas: bieži sastopamas invokācijas (dzejoļa atvēršana dieviem vai iedvesmas avotam), iekļaušana in medias res (sākums stāstīts vidū notikumu plūsmas), ilgi epizodiski apraksti, katalogi un episkie salīdzinājumi;
- Stils un forma: tradicionāli epika izmanto noteiktus ritmiskus modeļus—piemēram, seno grieķu un latīņu eposi dzejoti daktiliskajā heksametrā, anglosakšu Beovulfs — alliteratīvā versā;
- Kultūrvēsturiskā funkcija: episkie dzejoļi nostiprina kolektīvo atmiņu, mitoloģiju, vēsturiskos notikumus un morāles mācības.
Vēsture un attīstība
Episkā dzeja ir viena no senākajām literārām formām. Tā sākotnēji attīstījās kā mutvārdu tradīcijas daļa, ko izpildīja stāstnieki, pūtēji vai rituālo ceremoniju vadītāji. Ar rakstības izplatīšanos daudzi no šiem stāstiem tika fiksēti rakstītā formā un pārtapa par monumentāliem literāriem darbiem.
Tipisks piemērs ir Beovulfs, kas sarakstīts senangļu valodā un saglabā elementus no agrīnās mutvārdu tradīcijas un alliteratīvā dzejas stila. Klasiķu piemērā ir Homērs ar "Iliādu" un "Odiseju" (seno grieķu dzejoļi), bet Romas tradīcijā — Vergilijs ar "Eneīdu". Arī Ovidijs (piem., "Metamorfozes"), Dante (""Dievišķā komēdija""), Edmunds Spensers ("The Faerie Queene") un Miltons ("Paradise Lost") ir nozīmīgi episkās tradīcijas pārstāvji, katrs ar atšķirīgu valodas un formas izvēli.
Forma un metriskās īpatnības
Dažādās kultūrās epika izmanto atšķirīgas poētiskās formas. Antīkajā pasaulē dominēja daktiliskais heksametrs (Homērs, Vergilijs), romiešu dzejnieki izmantoja gan heksametru, gan elegijiskos pārus (Ovidijs), viduslaiku un renesanses Eiropā parādījās jaunas formas—Dantes terza rima, Spenseriana stanza, Miltona brīvais blankverss. Anglosakšu eposi bieži balstās uz alliterāciju un stāstījuma ritmu vairāk nekā uz regulāru kvadrātu.
Slaveni eposu autori un darbi
Pazīstami eposu autori bija Homērs, Vergilijs, Ovidijs, Dante, Edmunds Spensers un Miltons. Katrs no šiem autoriem ietekmēja sava laikmeta valodu, literāros standartus un kultūras pašapziņu. Viljama Vordsvorta "Prelūdijā" (William Wordsworth Prelude) apspēlēta eposa ideja, lai gan dzejolis ir autobiogrāfisks un izmanto eposa mēroga izjūtu, lai paceltu personisku pieredzi līdz vispārīgākām universālām tēmām.
Episkā dzeja mūsdienās
Mūsdienu literatūrā tradicionālais eposs ir transformējies — daži autori turpina strādāt ar lieliem naratīviem garumiem un episkām tēmām, bet citas episkās īpašības ir integrētas romanā, laikmetīgā dzejā vai hibrīdformās. Modernie "eposi" var runāt par koloniālismu, identitāti, migrāciju vai globālām vēsturiskām pārvērtībām un bieži eksperimentē ar formu un valodu.
Kāpēc episkā dzeja ir svarīga?
Episkā dzeja saglabā un nodod kolektīvas atmiņas, veido nacionālas un kultūras identitātes pamatus, piedāvā modeļus varonībai un cilvēces morālajiem jautājumiem. Tā arī demonstrē, kā valoda, forma un stāstījums var uztvert un nodot vēstures, mitoloģijas un cilvēkkolletīvas pieredzi uzreiz gan kā izziņu, gan kā estētisku piedzīvojumu.
Ja vēlaties, varu pievienot īsus aprakstus katram minētajam darbam vai izcelt episkās dzejas īpatnības konkrētās kultūrās (piem., grieķu, romiešu, skandināvu, indiešu, latviešu tautas eposu tradīcijas).
Manasas eposa statuja Biškekā, Kirgizstānā.
Raksturojums
Eposiem ir septiņas galvenās iezīmes:
- Varonis ir izcils. Viņš var būt nozīmīgs un vēsturiski vai leģendāri nozīmīgs.
- Apkārtne ir plaša. Tā aptver daudzas tautas jeb visu zināmo pasauli.
- Rīcība ir veidota no varonīgiem vai pārcilvēciskas drosmes prasošiem darbiem.
- Darbībā iesaistās pārdabiski spēki - dievi, eņģeļi, dēmoni.
- Tā ir rakstīta ļoti īpašā stilā (dzejā, nevis prozā).
- Dzejnieks cenšas saglabāt objektivitāti.
- Episkajos dzejoļos tiek uzskatīts, ka varonis un ļaundaris ir pārdabisks un reāls.
Eposu konvencijas:
- Tas sākas ar stāsta tēmu vai tematu.
- Rietumu civilizācijas iedvesmotos eposos rakstnieks piesauc Mūzu, vienu no deviņām Dzeusa meitām. Dzejnieks lūdz Mūzu, lai tā sniegtu dievišķu iedvesmu lielā stāsta stāstīšanai.
- Stāstījums sākas in medias res jeb notikumu vidū, parasti varonim atrodoties zemākajā punktā. Parasti retrospekcijas parāda agrāku stāsta daļu.
- Sniegti katalogi un ģenealoģijas. Šie garie priekšmetu, vietu un cilvēku saraksti iekļauj eposa ierobežoto darbību plašākā, universālā kontekstā. Bieži vien dzejnieks arī apliecina cieņu klausītāju senčiem.
- Galvenie varoņi saka izvērstas oficiālas runas.
- Episka salīdzinājuma lietojums.
- Liela atkārtojumu vai frāžu izmantošana.
- Tā atspoguļo tādus varonības ideālus kā drosme, gods, pašaizliedzība, patriotisms un labestība.
- Eposs sniedz skaidru priekšstatu par mūsdienu dzīves sociālajiem un kultūras modeļiem. Tā Beovulfs parāda mīlestību pret vīnu, mežonīgu svinēšanu, karu, piedzīvojumiem un jūras ceļojumiem.
Piemēri
Senais
- 20.-10. gs. p.m.ē:
- 8. gs. p.m.ē. līdz 3. gs. pēc mūsu ēras:
- 8.-6. gs. p.m.ē:
- 1. gs. p.m.ē:
- Eneīda, Vergilijs (latīņu valodā)
Viduslaiki
- Rolanda dziesma
- 8.-10. gadsimts pēc mūsu ēras
- Beovulfs (senangļu valodā)
- 10.-12. gadsimts pēc mūsu ēras
- Njāla sāga (sennorvēģu valodā)
- 14. gadsimts pēc mūsu ēras
- Sir Gawain and the Green Knight (vidusangļu valodas dialekts)
Cita lapa
- Liriskā dzeja - pretējs jēdziens
| · v · t · e Senā Grieķija: Māksla un kultūra | ||
| Skulptūra | Dzeuss Artemision - Delfu ratnieks - Rodas koloss - Elgina marmors - hellēnisma māksla - Hermess un Dionīsa zīdainis - Fidias - Praksiteles - Riacas karavīri - Dzeusa statuja Olimpijā - Venera de Milo - Spārnotā uzvara Samotrācē - |
|
| Gleznotājs gleznotājs - Epiktetos - Kleofrāda gleznotājs - Kottabos (Kleofrāda gleznotājs) - Dziedošais dziedātājs (Epiktetos) - | ||
| Bokss - Ģimnāzija - Heraja - Kleomeds no Astipālijas - Kottabos - Milo no Krotonas - Olimpiskās spēles - Palaestra - Pankration - Teogēns - Cīņa - Cīņa - | ||
| Atēnu Akropole - Korintiešu ordenis - Doriešu ordenis - Palaestra Olimpijā - Partenons - Artemīdas templis - Hēras templis Olimpijā - Dzeusa templis Olimpijā - | ||
| Eskils - Aristofāns - Komēdija - Eiripīds - Grieķu koris - Sātīra spēle - Sofokls - Senās Grieķijas teātris - Traģēdija - | ||
| Literatūra | ||
| Vietas | Atēnas - Korinta - Delfi - Maķedonija - Parnasa kalns - Olimpija - Sparta - Tēbas | |
| Cilvēki | Alkibiads - Aristotelis - Galēns - Herodots - Hipokrāts - Pausānijs (ģeogrāfs) - Perikls - Platons - Plutarhs - Sokrats - Ksenofons | |
| Dažādi | Pilsēta-valsts - Demokrātija - Grieķu homoseksualitāte - Grieķu mitoloģija - Herakla darbi - Delfu orākuls - Sātīrs - | |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir episkā dzeja?
A: Episka dzeja ir stāstījuma dzeja, kas stāsta dramatisku stāstu ar varoņiem, kas bieži notiek dažādās vietās.
J: No kurienes radās episkie dzejoļi?
A: Eposu dzejoļi radās aizvēsturiskos laikos kā daļa no mutvārdu tradīcijas.
J: Vai jūs varat minēt garu rakstītu eposu piemēru?
A: Kirgizstānas eposs par Manasu ir viens no garākajiem rakstītajiem eposiem vēsturē.
J: Kāds ir labi pazīstams tipisks eposa piemērs senangļu valodā?
A: Beovulfs ir tipisks senangļu valodā sarakstīta eposa piemērs.
J: Kas ir daži slaveni cilvēki, kuri rakstīja eposus?
A: Daži slaveni cilvēki, kas rakstīja eposus, bija Homērs, Vergilijs, Ovidijs, Dante, Edmunds Spensers un Miltons.
J: Kas ir Viljama Vordsvorta prelūdija?
A: Viljama Vordsvorta "Prelūdija" ir dzejolis, kurā, lai gan tas ir autobiogrāfisks darbs, ir episkas idejas.
J: Vai episka poēma var būt īsa?
A: Nē, episkie dzejoļi parasti ir gari, ņemot vērā to stāstījuma struktūru, kā arī daudzās darbības vietas un iesaistītos personāžus.
Meklēt