Gilgameša eposs: Mezopotāmijas episkais stāsts par nemirstību
Gilgameša eposs — senās Mezopotāmijas episks stāsts par draudzību, zaudējumu un meklējumu pēc nemirstības; klasika, kas atklāj cilvēka bēdas un ilgas.
Gilgameša eposs ir sena episka poēma no senās Mezopotāmijas un tiek uzskatīta par vienu no agrīnākajiem zināmiem darbiem daiļliteratūrā. Tā veidošanas process redzams kā vairāku atsevišķu mītu, leģendu un dzejas slāņu saplūdums, kas gadsimtu gaitā tika apkopoti plašākā, akkadiešu valodā rakstītā eposā.
Izcelsme un avoti
Vispilnīgākā versija, kas mūsdienās saglabājusies, ir transmisija, kas atrasta uz divpadsmit māla plāksnītēm Ašurbanipala bibliotēkas krājumā 7. gadsimtā Ašurbanipala valdīšanas laikā, kas datēta ar 7. gadsimtu p.m.ē. Tomēr stāsta saknes ir vēl vecākas — daži motīvi un fragmenti nāk no šumeru mitoloģijas un atsevišķiem leģendu tekstiem. Iespējams, ka vairāki leģendas un dzejoļi par mitoloģisko varoni — karali Gilgamešu — tika apkopoti garākā akkādiešu poēmā jau pirms 7. gadsimta p.m.ē.; vienlaikus eksistē fragmentāras versijas arī no agrākiem periodiem (piem., vidus un agrā Babīlona laiki).
Galvenais sižets un personāži
Eposa centrā ir Urukas karalis Gilgamešs — varonis, kurš dažās versijās tiek raksturots kā daļēji dievišķs un daļēji cilvēks. Stāsts aptver vairākus svarīgus posmus:
- Gilgameša attiecības ar Enkidu — sākotnēji divi nāk cits citam pretī: Enkidu ir pusdabisks cilvēks, radīts, lai ierobežotu Gilgameša pārmērību. Abi kļūst par draugiem un kopā dodas bīstamos varoņdarbos, piemēram, mēģinājumā sakaut meža sargu Humbabu un nogalināt Debesu Vērsi.
- Enkidu nāve — šī zaudējuma pieredze pārveido Gilgamešu; viņš sāk domāt par dzīves jēgu un savu nāvi.
- Meklējumi pēc nemirstības — sakars ar mērķi atrast kādu, kas izdzīvojis Dievu Lielo Plūdu (Utnapištimu) un iegūt zināšanas vai līdzekli, kas ļautu kļūt nemirstīgam. Stāsts ietver epizodes pie jūras alķīmiķes Siduri, ceļojumu pāri bīstamai ainavai un beigas, kur tiek atrasta atjaunošanās auga, bet galu galā tas tiek nozagts un izvēlas likteni, kas apliecina cilvēka neaizsargātību pret nāvi.
- Plūda — eposs satur arī plūdu stāstu, kurā Utnapištims (vairos tulkojumos pazīstams kā Atrahasis vai Ut-napishtim) izdzīvo plašu plūdu, līdzīgos motīvos kā vēlākajās Tuvo Austrumu plūdu tradīcijās.
Tēmas un literārā nozīme
Liela daļa eposa ir veltīta Gilgameša iekšējām pārdomām par draudzību, valstsvīra pienākumiem, ciešanām un nemirstību. Galveno motīvu lokā ir:
- cilvēciskā trauslība un nāve;
- draudzība kā transformējoša pieredze;
- civilizācijas un dabas pretstats (Urukas pilsēta pret meža telpu, kur dzīvoja Enkidu);
- karaliskā vara un ētiska vadība;
- zināšanu un mūžības meklējumi kā mīta pamata dinamikas avots.
Eposs ir nozīmīgs ne vien kā vēsturisks materiāls par seno domāšanu, bet arī literārs darbs, kurā attīstās daudzslāņaina rakstura psiholoģija un refleksija par dzīves galvenajām problēmām — tas padara to par priekšgājēju vēlai epikai un stāstiem par varoņiem un traģēdiju.
Saglabāšanās, izpēte un tulkojumi
Māla plāksnītes no Ašurbanipala bibliotēkas deva pētniekiem iespēju rekonstruēt eposa tekstu — taču daudzas versijas ir fragmentāras un reizēm teksts jālabo ar salīdzināšanu starp dažādiem avotiem. 19. gadsimtā, ar arheoloģiskajiem izrakumiem Ninivē, eposa daļas nonāca Rietumu pētniecībā un kļuva pieejamas plašākai sabiedrībai. Kopš tā laika Gilgameša eposs ir tulkots daudzās valodās; mūsdienu pazīstami akadēmiķi ir snieguši kritiskus izdevumus un jaunus tulkojumus, kas atklāj tekstu nianses un salīdzina variantus.
Ietekme un mūsdienu nozīme
Gilgameša tēls un motīvi ir ietekmējuši gan akadēmisko, gan populāro kultūru: no literatūras un mākslas līdz kino un video spēlēm. Eposs dod retu skatu uz seno cilvēku pasaules uztveri, viņu reliģiskajām un ētiskajām problēmām, un joprojām tiek plaši lasīts un analizēts mūsdienu pētījumos par mītiem, epiku un civilizācijas rašanos.
Piezīme: tekstā izmantotās saites uz avotiem un terminu paskaidrojumiem ir saglabātas, lai nodrošinātu ātru piekļuvi papildu informācijai par Mezopotāmiju, šumeru un akkādiešu literatūru.
Gilgameša plūdu planšete akādiešu valodā
Vēsture
Gilgamešs bija Urukas, senās Šumera pilsētas, piektais ķēniņš. Tiek uzskatīts, ka viņa valdīšanas laiks ir no 2700 līdz 2500 gadiem pirms mūsu ēras, t. i., 200-400 gadus pirms pirmajiem zināmajiem rakstītajiem stāstiem. Viņa tēvs bija trešais ķēniņš Lugalbanda.
Par viņu ir "Gilgameša eposs".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Gilgameša eposs?
A: "Gilgameša eposs" ir episka poēma no senās Mezopotāmijas.
J: Kāda ir Gilgameša eposa nozīme?
A: Tas ir viens no pirmajiem zināmajiem daiļliteratūras darbiem, un bieži vien tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem literārajiem darbiem, kurā uzsvērta nemirstība.
J: Kas eposā ir Gilgamešs?
A: Gilgamešs ir mitoloģisks varonis-karalis, kurš ir kļuvis apjucis un apbēdināts savā valdīšanā.
J: Kas eposā ir Enkidu?
A: Enkidu ir Gilgameša draugs, kurš ir pusdabisks un kopā ar Gilgamešu dodas bīstamos uzdevumos.
J: Kas ir galvenais "Gilgameša eposa" mērķis?
A: Eposa galvenā uzmanība ir pievērsta Gilgameša domām par zaudējumu pēc Enkidu nāves.
J: Kā saglabājusies vispilnīgākā "Gilgameša eposa" versija?
A: Pilnīgākā eposa versija, kas eksistē mūsdienās, ir saglabājusies uz divpadsmit māla plāksnītēm asīriešu ķēniņa Ašurbanipala bibliotēkas krājumā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras.
J: Vai "Gilgameša eposs" mūsdienās ir plaši pazīstams?
A: Jā, eposs tiek plaši lasīts tulkojumos, un tā varonis Gilgamešs ir kļuvis par populārās kultūras ikonu.
Meklēt