Uruka — senā Šumeras pilsēta un urbanizācijas centrs Mezopotāmijā

Uruka — senā Šumeras pilsēta un urbanizācijas centrs Mezopotāmijā: atklāj vēsturi, arheoloģiju, Gilgameša leģendas un pilsētas uzplaukumu 4.–2. tūkst. p.m.ē.

Uruka bija sena pilsēta Šumerā un vēlāk Babilonijā. Tā atradās uz austrumiem no tagadējās Eifratas upes gultnes, pie senās sausās Eifratas upes kādreizējās gultnes, mūsdienu dienvidu Irākas teritorijā. Uruka nozīme pārsniedza vienu politisku centru — tā bija viens no svarīgākajiem agrīnās urbanizācijas un literatūras attīstības centriem Mezopotāmijā.

Vēsture un nozīme

Nosaukums “Uruka” atbilst Urukas periodam, kas Mezopotāmijas arheoloģiskajos periodos aptver laiku no agrīnā halkolīta līdz agrīnajam bronzas laikmetam, aptuveni 4000–3100 g. p. m. ē. Pēc tam sekoja klasiskais Šumera periods. Urukam bija vadoša loma 4. tūkstošgades p. m. ē. urbanizācijā: šeit tika izstrādātas administratīvās sistēmas, rakstība un pilsētas plānojums, kas vēlāk izplatījās plašākā reģionā.

Demogrāfija un arhitektūra

Savā ziedu laikmetā, ap 2900. g. p. m. ē., Urukā, iespējams, dzīvoja 50 000–80 000 iedzīvotāju. Pilsēta bija izvietota plašā apbūvē ar lielu mūri — apmēram 6 km² lielā teritorijā — un tai bija vairākas atsevišķas apbūves zonas un tempļu kompleksi. Starp pazīstamākajām teritorijām bija Eanna rajons, kas bija saistīts ar dievieti Inannu, un Anu kalns — tempļu un administrācijas centrs.

Rakstība, administrācija un kultūra

• Urukā ir atrastas agrīnākās proto-kuneiforma rakstu formas — zīmes uz māla plāksnītēm, kas kalpoja grāmatvedības un administratīviem mērķiem.
• Pilsētā bija attīstīta amatniecība (keramika, metālapstrāde, tekstilizstrādājumi) un plašas tirdzniecības saites ar citiem reģioniem, kas nodrošināja pārtiku un materiālus augstai pilsētas iedzīvotāju blīvumam.
• Saskaņā ar šumeru ķēniņu sarakstu, leģendārais pusmītiskais valdnieks Gilgamešs valdīja Urukā 27. gadsimtā p. m. ē.; Gilgameša epa un citi mīti saista pilsētu ar bagātīgu literāru un reliģisku tradīciju.

Lejasgala samazināšanās un vēlākie laikmeti

Pilsēta zaudēja savu galveno politisko nozīmi ap 2000. g. p. m. ē., kad reģionā notika politiskas pārmaiņas un konflikts starp Babiloniju un Elamu. Tomēr Uruka palika apdzīvota arī vēlākos laikos — cauri Seleikīdu un Partiešu periodam — līdz pakāpeniskai norietošanai un galīgai pametšanai Sasanīdu laikā, īsi pirms islāma iekarošanas Mezopotāmijā.

Arheoloģija un atklājumi

Urukas vieta tika identificēta un daļēji izpētīta jau 19. gadsimta vidū — pirmie sistemātiskie atradumi datēti ar 1849. gadu. Arheologi ir atklājuši plašu kultūras slāņu virkni, tai skaitā tempļu drupas, pilsētas mūri, māla rakstu plāksnītes, cilindrzīmju zīmogus, keramiku un citus ikdienas priekšmetus. Šie atradumi sniedz informāciju par agrīnas pilsētdzīves organizāciju, administrāciju un reliģiju.

Mantojums un nozīme mūsdienās

Uruka tiek uzskatīta par vienu no pirmajām lielajām pilsētām pasaules vēsturē — vietu, kur radās urbanās sabiedrības pamati, rakstība un organizēta pārvaldība. Mūsdienās arheoloģiskā vietne, kas bieži saukta arī par Warka, ir nozīmīgs avots pētniecībai par agrīno civilizāciju attīstību Mezopotāmijā. Tiek arī minēts, ka apakšējās Mezopotāmijas nosaukums al-ʿIrāq varētu būt daļēji atvasināts no Urukas nosaukuma, kas norāda uz pilsētas ilgstošo ietekmi reģiona vēsturē.

Urukas izpēte turpinās: jaunāki arheoloģiskie atklājumi un tehnoloģiju attīstība (piem., attālās nosūtīšanas skenēšana un precīza datēšana) ļauj labāk izprast pilsētas attīstību, sociālo organizāciju un saikni ar citām senajām kopienām.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Uruka?

Q: Kāds bija Urukas periods?

J: Kā Uruka veicināja agrīno Šumera urbanizāciju?

Jautājums: Cik daudz iedzīvotāju bija Urukā tās uzplaukuma laikā?

J: Kurš bija pusmītisks ķēniņš, kas valdīja Urukā saskaņā ar šumeru ķēniņu sarakstu?

Jautājums: Kad Uruka zaudēja savu galveno nozīmi un kāpēc?

J: Kad tika atklāta Urukas vieta?

Meklēt pēc burta