Senā Urartu valoda: hurrourartu izolāts un hieroglifu noslēpumi
Senā Urartu valoda — hurrourartu izolāts un hieroglifu noslēpumi: atklājumi, atšifrēšana un Vanas ezera reģiona noslēpumainā vēsture.
Urartu valoda ir nosaukums valodai, kurā runāja senās Urartu karalistes iedzīvotāji Anatolijas ziemeļaustrumos (tagadējā Turcija), Vanas ezera reģionā. Karaliste pastāvēja galvenokārt aptuveni no 9. līdz 6. gadsimtam p.m.ē., un tās administratīvie centri, pirotas un fortifikācijas atstāja daudz uzrakstu un pieminekļu, kas sniedz informāciju par valodu un sabiedrību.
Urartu valoda tika klasificēta kā valodas izolāts rietumu tuvumā — tā nav ne semītu, ne indoeiropiešu valoda. Mūsdienu lingvisti parasti iekļauj to kopā ar hurru valodu hurro‑urartu (Hurro‑Urartu) saistībā, tomēr šī saikne nav līdzīga plaši pazīstamām lielajām ģimenēm un atstāj valodu ar ierobežotu salīdzināmo korpusu.
Vēsture un arheoloģiskie atradumi
Galvenie urartu tekstu avoti ir klinšu un citu cietu materiālu uzraksti, kā arī bronzas un māla plāksnītes, kas atrastas piļu un svētnīcu vietās (piemēram, pie Tuspā/Van, Karmir Blur — Teišebaini un Erebuni). Šo uzrakstu lielā daļa ir laika ziņā saistīta ar slavenajiem urartu valdniekiem, piemēram, Sarduri, Argishti un Menua. Inskripcijas parasti satur oficiālus paziņojumus — uzskaitījumus par kalpošanu dieviem, celtniecības darbu aprakstus un kara vai zemes iegūšanas ziņojumus.
Valodas struktūra un raksturojums
Urartu valoda ir raksturīga ar morfoloģiju, kas atšķiras no apkārtējiem indoeiropiešu un semītu tipiem: tai ir lokatīvas un noklausītas locījumu sistēmas, un to raksturo elementi, kas atbilst hurro‑urartu tipam (piemēram, specifiskas galotnes lietvārdu locījumos un verbālās galotnes). Valoda parāda arī aizguvumus no akkadiešu/assīriešu administratīvās leksikas, jo daudzi teksti ir saglabājušies sinhronā kultūras kontaktā ar Mezopotāmiju.
Rakstība un atšifrēšana
Lielākā daļa saglabāto urartu tekstu ir rakstīti adaptētā assīriešu klinšu rakstā, kas ļāva 19. un 20. gadsimtā zinātniekiem pakāpeniski izprast tekstu saturu, salīdzinot ar assīriešu paralēļiem. Tajā pašā laikā pastāv hipotēze, ka bez urartu valodas klinšu rakstiem Urartu bija arī vietēja hieroglifu rakstības sistēma. Šī ideja pamatojas uz dažiem reljefiem un zīmēm uz akmeņiem un bronzas priekšmetiem, kuri ārēji atgādina hieroglifu veidus.
Par šo «hieroglifu» jautājumu ir dažādas pieejas. Daži pētnieki uzskata, ka daļa no šīm zīmēm ir dekoratīvas vai simboliskas, citi — ka tās pārstāv vietēju rakstības veidu, kas vēl nav pietiekami izpētīts. Armēņu pētnieks Artaks Movsisjans publicēja daļēju urartu hieroglifu atšifrēšanas mēģinājumu, apgalvojot, ka tie rakstīti agrīnā armēņu valodas formā. Šis secinājums ir pretrunīgs: tas nav plaši pieņemts akadēmiskajā literatūrā un prasa papildu pārbaudi un neatkarīgas verifikācijas piemēros.
Pētniecības stāvoklis un atklātie izaicinājumi
Par urartu valodu ir zināms krietni vairāk nekā pirms gadsimta, bet joprojām pastāv ierobežojumi:
- korpusa ierobežotība — saglabātie tekstu paraugi ir galvenokārt oficiāli uzraksti, kas maz atspoguļo ikdienas leksiku;
- daļēja atkarība no assīriešu paralēlēm — daudzas pazīmes tiek interpretētas, balstoties uz sinhroniem tekstiem;
- kontroversi par hieroglifu fragmentiem — nepieciešama plašāka salīdzinoša analīze un jauni atradumi, lai drošāk noteiktu to raksturu un valodas piederību.
Nozīme: Urartu valoda ir svarīgs avots, lai saprastu Ziemeļaustrumu Anatolijas politisko, reliģisko un lingvistisko ainavu dzelzs laikmetā. Turpmākie arheoloģiskie izrakumi, starpdisciplināri pētījumi un precīzāka teksta analīze varēs paplašināt mūsu izpratni par šo valodu, tās rakstības tradīcijām un saistībām ar apkārtējām kultūrām.
Urartu klinšu klinšu raksta plāksne, kas apskatāma Erebuni muzejā Erevānā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc valodu, kurā runā Urartu iedzīvotāji?
A: Valodu, kurā runā Urartu iedzīvotāji, sauc par urartu valodu.
J: Kur atradās senā Urartu karaliste?
A: Senā Urartu karaliste atradās Anatolijas ziemeļaustrumos (tagadējā Turcijā), Vanas ezera reģionā.
J: Vai urartu valoda ir semītu vai indoeiropiešu valoda?
A: Nē, urartu valoda nav semītu vai indoeiropiešu valoda; tā ir hurru-urartu ģimenes valoda.
J: Vai ir kādi pierādījumi, kas liecina, ka bez klinšu raksta uzrakstiem urartu iedzīvotāji, iespējams, izmantoja arī citu rakstības sistēmu?
A: Jā, ir hipotēze, kas liecina, ka bez klinšu raksta uzrakstiem Urartu iedzīvotāji, iespējams, izmantoja arī vietējo hieroglifu rakstības sistēmu.
J: Kas mēģināja atšifrēt dažus no šiem hieroglifiem?
A: Armēņu zinātnieks Artaks Movisajans publicēja daļēju mēģinājumu atšifrēt dažus no šiem hieroglifiem.
A:: Ko viņš par tiem secināja?
A: Viņš secināja, ka tie ir uzrakstīti agrīnā armēņu valodas formā.
Meklēt