Vezēras ieleja — priekšvēsturisko alu sistēmas un UNESCO pasaules mantojums
Vezēras ieleja — UNESCO pasaules mantojums ar aizvēsturiskajām alu gleznojumiem (Lasko u.c.), Dordogne arheoloģiskas pērles, bagāta hominīdu vēsture un iespaidīga tūrisma pieredze.
Vezēras ieleja ir pazīstama ar savām aizvēsturiskajām alu sistēmām, kurās ir daudz alu gleznojumu un hominīdu atliekas. Tās atrodas Vézère upes ielejā starp Les Eyzies-de-Tayac-Sireuil un Montignac komūnām Dordogne departamentā, Nouvelle-Aquitaine reģionā. Šī ieleja ir viena no Eiropas bagātākajām vietām, kur saglabājušās liecības par cilvēka dzīvi un mākslu paleolīta laikmetā.
Vēsture un nozīme
1979. gadā UNESCO šīs sistēmas iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā, atzīstot to par izcilu cilvēces kultūras un zinātnes liecību. UNESCO sarakstā ietverti kopumā aptuveni 147 arheoloģiskie objekti, tajā skaitā ap 25 alas ar dekorācijām un daudz klinšu patvertnes (abrī), kurās saglabājušās gleznojumu, gravējumu un citas mākslas formas. Šīs vietas sniedz svarīgu informāciju par Agrīnā modernā cilvēka — tā saukto kro‑Magnona — dzīvesveidu, rituāliem un tehnoloģijām.
Galvenās alas un mākslas īpatnības
Starp arheoloģiskajām vietām ar ievērojamām alām ir Lasko, kas pazīstama ar krāšņām polihromajām gleznojumiem, īpaši ar dzīvnieku atveidojumiem (zirgiem, zubrām, aļņiem u. c.). Gleznojumi un gravējumi datēti galvenokārt ar augšpleistocēnu — daudzviet aptuveni no 40 000 līdz 10 000 gadiem pirms mūsu ēras; Lasko attēli tiek datēti apmēram pirms 17 000 gadiem. Mākslinieki izmantoja ogles, sarkano okeru un citas dabīgas pigmentācijas, kā arī tehnikas, piemēram, roku nospiedumu stencēšanu, kontūrzīmēšanu un perspektīvas izmantošanu dzīvnieku attēlošanai.
Aizsardzība, pētniecība un apmeklētāji
Arhitektūras un mākslas vērtības dēļ šīs alas ir pakļautas stingrai aizsardzībai. Pārmērīga tūristu apmeklēšana agrāk radīja mikroklimata izmaiņas, pelējuma un baktēriju uzliesmojumus (kā notika ar Lasko), tāpēc daudzas alas ir slēgtas publiskai apskatei vai pieejamas tikai ar ierobežojumiem. Lai saglabātu oriģinālus, izveidoti precīzi atdarinājumi (piemēram, Lasko II un vēlāk Lasko IV — Starptautiskais alu mākslas centrs), nodrošinot iespēju plašākai publikai iepazīt mākslu, nesaskaroties ar oriģinālajiem zīmējumiem. Turpinās arheoloģiski izrakumi, datēšana un materiālu analīzes, kas paplašina zināšanas par cilvēku ikonogrāfiju, dzīvesveidu un tehnoloģijām paleolītā.
Kāpēc Vezēras ieleja ir nozīmīga
- Kultūras vērtība: alas sniedz unikālu ieskatu cilvēka radošumā un simboliskajā domāšanā pirms desmitiem tūkstošu gadu.
- Zinātniskā vērtība: arheoloģiskie slāņi un artefakti palīdz rekonstruēt medību, ieradumu un apmetņu attīstību reģionā.
- Izglītojoša un tūrisma nozīme: vietas piesaista studentus, pētniekus un ceļotājus, vienlaikus liekot uzsvaru uz atbildīgu apmeklēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Kopumā Vezēras ieleja ir viena no svarīgākajām pasaules vietām, kur saglabājusies cilvēces aizvēsturiskā māksla un dzīves liecības — tās aizsardzība un pētniecība ir būtiska, lai saprastu cilvēka kultūras attīstību un nodrošinātu šo mantojumu pieejamību nākotnei.

Tilts pār Vezeres upi Montignac ciematā
Uzraksts kā kultūras mantojuma objekts
UNESCO apraksts ir šāds:
"Vezēras ielejā ir 147 aizvēsturiskas vietas, kas datējamas ar paleolītu, un 25 dekorētas alas. Tā ir īpaši interesanta gan no etnoloģiskā un antropoloģiskā, gan estētiskā viedokļa, jo tajā atrodas alu gleznojumi, jo īpaši Lasko alā, kuras atklāšana 1940. gadā bija ļoti nozīmīga aizvēsturiskās mākslas vēsturē. Medību ainās redzamas aptuveni 100 dzīvnieku figūras, kas izceļas ar savu detalizētību, bagātīgajām krāsām un reālistiskumu."
UNESCO nosaukto galveno objektu saraksts
| Kods | Nosaukums | Koordinātas | Komūna |
| 85-001 | Kromaņņonu patversme | 44°56′25.6″N 1°00′34.6″E / 44.940444°N 1.009611°E / 44.940444; 1.009611 | Les Eyzies-de-Tayac-Sireuil |
| 85-002 | Zivju patversme | 44°56′38.8″N 0°59′54.2″E / 44.944111°N 0.998389°E / 44.944111; 0.998389 | |
| 85-003 | Font-de-Gaume ala | 44°56′13.2″N 1°01′35.6″E / 44.937000°N 1.026556°E / 44.937000; 1.026556 | |
| 85-004 | La Micoque | 44°57′27.6″N 1°00′23.5″E / 44.957667°N 1.006528°E / 44.957667; 1.006528 | |
| 85-005 | La Mouthe ala | 44°55′28.9″N 1°01′14.1″E / 44.924694°N 1.020583°E / 44.924694; 1.020583 | |
| 85-006 | Laugerie-Basse | 44°57′03.8″N 0°59′57.5″E / 44.951056°N 0.999306°E / 44.951056; 0.999306 | |
| 85-007 | Laugerie-Haute | 44°57′11.8″N 1°00′12.3″E / 44.953278°N 1.003417°E / 44.953278; 1.003417 | |
| 85-008 | Le Grand Roc Cave | 44°56′58.2″N 0°59′54.0″E / 44.949500°N 0.998333°E / 44.949500; 0.998333 | |
| 85-009 | Les Combarelles ala | 44°56′36.8″N 1°02′31.6″E / 44.943556°N 1.042111°E / 44.943556; 1.042111 | |
| 85-010 | Cap-Blanc patversme | 44°56′44.3″N 1°05′50.6″E / 44.945639°N 1.097389°E / 44.945639; 1.097389 | Marquay (uz Vézère) |
| 85-011 | Lasko ala | 45°03′13.3″N 1°10′12.0″E / 45.053694°N 1.170000°E / 45.053694; 1.170000 | Montignac (pie Vézère) |
| 85-012 | Rouffignac ala vai | 45°00′31.7″N 0°59′15.5″E / 45.008806°N 0.987639°E / 45.008806; 0.987639 | Rouffignac-Saint-Cernin-de-Reilhac |
| 85-013 | Roc de Saint-Cirq ala | 44°55′33.9″N 0°58′02.9″E / 44.926083°N 0.967472°E / 44.926083; 0.967472 | Saint-Cirq |
| 85-014 | Le Moustier (2 nojumes) | 44°59′39.6″N 1°03′35.5″E / 44.994333°N 1.059861°E / 44.994333; 1.059861 | Saint-Léon-sur-Vézère un |
| 85-015 | La Madeleine patversme | 44°58′01.3″N 1°02′11.1″E / 44.967028°N 1.036417°E / 44.967028; 1.036417 | Tursac |
Galerija
·
Lasko, replika Brno muzejā Anthropos.
· 
Roc de Saint-Cirq alas ieeja.
· 
Kromaņņiku patversme.
· .jpg)
Le Grand Roc Cave
Saistītās lapas
Meklēt