Alu glezniecība

Alu gleznojumi ir gleznojumi uz alu sienām un griestiem. Parasti šie gleznojumi tapuši aizvēsturiskos laikos. Lielākā daļa alu gleznojumu ir tapuši pirms 10 000 līdz 20 000 gadu. Vecākās ir no aptuveni 32 000 gadu seniem laikiem, taču zinātnieki joprojām nav vienisprātis, vai šis datējums ir pareizs.

Nav zināms, kāpēc šīs gleznas tika radītas. Iespējams, tiem bija rituālu funkcija. Iespējams, tie bija arī veids, kā nodot informāciju, lai par kaut ko pastāstītu citiem cilvēkiem. Lielākā daļa gleznojumu atrodas alās, kurām ir grūti piekļūt.

Mūsdienās ir zināmas aptuveni 350 alas, kurās ir saglabājušās gleznas. Daudzas no tām atrodas Francijā un Spānijā. Vispazīstamākās, iespējams, ir Altamira alas (Spānijā), Lasko (Francijā) vai Kressvelas alas (Anglijā). Dažkārt gleznojumi tika uzgleznoti arī uz klinšu sienām. Tomēr erozijas dēļ to ir saglabājies mazāk. Viens no šādiem piemēriem ir Astuvansalmi klinšu gleznojumi Somijā.

Visbiežāk tika gleznoti dzīvnieki vai medību ainas. Dažkārt ir arī rokas. Reti ir arī abstraktāki raksti.

Gleznas tika zīmētas ar sarkano un dzelteno okru, hematītu, mangāna oksīdu un kokogli. Dažreiz vispirms iezīda dzīvnieka siluetu.

Stili

Andrē Leroī-Gurāns (1911-1986) gleznas iedalījis dažādos stilos:

Stils	Laika periods	Piemēri	Paskaidrojums
I	Chatelperronien Aurignacien	Vulvas in La Ferassie Herbivore in Belcayre	Dzīvnieku, piemēram, zirgu un mamutu, shematiskas gleznas. Ļoti bieži ir attēlota tikai dzīvnieka galva vai mugura. Papildus bieži tiek izmantotas līnijas un punkti. Dažkārt tiek attēlotas shematiskas vulvas. Precīza datēšana ir sarežģīta.
II	Gavettien, Perigoriden, Soultréen	Pāra-ne-pāra ala Lauseles Venera	Šajā laikā gleznas, iespējams, pirmo reizi tika izmantotas rituāliem/reliģiskiem mērķiem. Gleznojumi uz plāksnēm, alas ieejas daļā vai klinšu nojumēs. Alas iekšpusē tās sastopamas tikai retos gadījumos. Gleznojumi kļūst shematiskāki, un gleznā bieži vien ir iekļauts dzīvnieka kakls/ mugura. Parādās Veneras figūriņas, un tās visas ir shematiskas: trūkst kāju/ pēdu, seja un rokas ir tikai iezīmētas. Gurni, vēders un krūtis ir ļoti izteikti. Pirmo reizi ir atrodami roku nospiedumi.
III	Soultréen, agri Magdalēnas	Lasko Pech Merle Roc de Sers El Castillo Rocamdour	Klinšu mākslas attīstības kulminācija. Līnijas ir smalkākas, un cilvēki centās attēlot dzīvniekus kustībā. Ļoti īsas kājas un ķermenis, kas salīdzinājumā ar galvu šķiet pārāk liels. Muguras iezīmētās līnijas, kas II stilā ir ļoti izteiktas, ir mazāk izteiktas. Dzīvnieku ragi un ragi bieži tiek attēloti perspektīvā. Ļoti bieži tiek attēloti bizoni un zirgi. Tos parasti attēlo vienā zīmējumā. Citi dzīvnieki bieži tiek attēloti kā papildinājumi. Blakus dzīvniekiem gandrīz vienmēr ir zīmes. Cilvēki pirmo reizi tiek attēloti attiecībā pret dzīvniekiem. Ir redzami pozitīvi un negatīvi roku nospiedumi.
IV	Magdalenien III un IV, Magdalēnas V un VI	Trois Frères Les Combarelles	Lielākā daļa alu ir šāda stila. Parādās kustīgi objekti, kas ļauj šo stilu klasificēt sīkāk. Dzīvnieki ir attēloti ļoti reālistiski. Arī ragi un briežu ragi ir attēloti reālistiski un vairs ne perspektīvā. Zirgiem ir iezīmēts vēders un divas līnijas uz pleciem. Bizoniem uz gurniem ir trīsstūris. Blakus dzīvniekiem ir dažādi simboli.

Teorijas

Pastāv dažādas teorijas par to, kas varētu būt licis cilvēkiem gleznot alās. Visbiežāk sastopamie skaidrojumi ir sniegti turpmāk:

Tas varētu būt medību maģijas veids, kas paredzēts dzīvnieku skaita palielināšanai. Cits izskaidrojums ir cieši saistīts ar to, un tas tika atrasts, pētot mednieku un vācēju sabiedrības: Šos gleznojumus ir veidojuši šamaņi. Šamanis atkāpās alu tumsā, nonāca transa stāvoklī un pēc tam gleznoja savus redzējumus, iespējams, ar domu, ka no alu sienām tiek smelts spēks.
Tas varētu būt kāds grafiti veids, ko pārsvarā veidoja tā laika pusaudži. Tika atrastas arī Veneras figūriņas, kas ir aptuveni tāda paša vecuma. Saskaņā ar šo teoriju tā laika sabiedrībā bija daudz pusaudžu. Lielākā daļa no pusaudžiem, kas gleznoja, bija vīrieši, bet daži bija sievietes.
Iespējams, ka gleznas ir tapušas praktisku apsvērumu dēļ: Ir apslēpta simbolika, kas var parādīt medību paņēmienus vai dzīvnieku pārvietošanās ceļus.
Cilvēki gleznoja to, ko vēlējās vai par ko sapņoja. Alternatīvi: šīs gleznas tolaik tika uzskatītas par "mākslu". Mūsdienās ir vairākas sabiedrības, kurām nav vārda "māksla", bet kuras nodarbojas ar to pašu gleznošanu.

Vecākais zināmais

Glezna uz Indonēzijas alas sienas ir aptuveni 44 000 gadu veca. Tajā attēlots medījams bifeļzvērs. Pagājušajā gadā Borneo tika atrasta vēl viena glezna.