Abstrakcionisms

Agrīnie gadi

Viens no pirmajiem, kas radīja pilnīgi abstraktas gleznas, bija Kazimirs Maļevičs, kurš 1913. gadā radīja pilnīgi melnu kvadrātu. Viņš bija supremātists - mākslas virziens, kura pamatā bija vienkāršas ģeometriskas formas. Māksla, kuras pamatā ir ģeometrija, ir sava veida ģeometriskā abstrakcija. Vasilijs Kandinskis 1913. gadā uzgleznoja slaveno darbu "Kompozīcija VII", kas bija pilnīgi abstrakts un ļoti sarežģīts.

Interesants ir amerikāņa no Čikāgas Maniera Doisona (Manierre Dawson) gadījums. Ceļojuma laikā pa Eiropu 1910. gadā viņš sāka gleznot īstus abstraktus darbus. Atgriezies Amerikas Savienotajās Valstīs, viņš pārliecinājās, ka ar mākslu nevar nopelnīt iztiku, un kļuva par fermeri. Viņš bija aizmirsts, līdz 1963. gadā tika atklāts no jauna. Iespējams, viņš bija pirmais cilvēks, kas uzgleznoja pilnīgi abstraktu darbu.

Ir simtiem citu mākslinieku, kas gleznoja abstrakcijas. Pīts Mondriāns un tēlnieks Henrijs Mūrs ir pelnījuši ievērību, jo viņi ir ietekmējuši citus māksliniekus.

Agrīnie gadi

Viens no pirmajiem, kas radīja pilnīgi abstraktas gleznas, bija Kazimirs Maļevičs, kurš 1913. gadā radīja pilnīgi melnu kvadrātu. Viņš bija supremātists - mākslas virziens, kura pamatā bija vienkāršas ģeometriskas formas. Māksla, kuras pamatā ir ģeometrija, ir sava veida ģeometriskā abstrakcija. Vasilijs Kandinskis 1913. gadā uzgleznoja slaveno darbu "Kompozīcija VII", kas bija pilnīgi abstrakts un ļoti sarežģīts.

Ļoti interesants ir amerikāņa no Čikāgas Maniera Doisona (Manierre Dawson) gadījums. Ceļojuma laikā pa Eiropu 1910. gadā viņš sāka gleznot īstus abstraktus darbus. Atgriezies Amerikas Savienotajās Valstīs, viņš pārliecinājās, ka ar mākslu nevar nopelnīt iztiku, un kļuva par fermeri. Viņš bija aizmirsts, līdz 1963. gadā tika atklāts no jauna. Iespējams, viņš bija pirmais cilvēks, kas uzgleznoja pilnīgi abstraktu darbu.

Ir simtiem citu mākslinieku, kas gleznoja abstrakcijas. Pīts Mondriāns un tēlnieks Henrijs Mūrs ir pelnījuši ievērību, jo viņi ir ietekmējuši citus māksliniekus.

Abstraktais ekspresionisms

Pēc Otrā pasaules kara abstraktā māksla kļuva par dominējošu mākslas veidu Amerikas Savienotajās Valstīs, un tai bija vairāki izcili pārstāvji. Tādi imigranti kā Mondriāns, Makss Ernsts un Marks Rotko, kā arī tādi dzimušie amerikāņi kā Barnets Ņūmens un Džeksons Polloks kļuva par gandrīz pazīstamiem māksliniekiem.

Abstraktais ekspresionisms ir apzīmējums amerikāņu mākslas virzienam pēc Otrā pasaules kara. Tā bija pirmā īpaši amerikāņu kustība, kas guva ietekmi visā pasaulē un izvirzīja Ņujorku Rietumu mākslas pasaules centrā, ko agrāk pildīja Parīze. Terminu sāka lietot 1919. gadā, bet plašāk to lieto attiecībā uz 20. gadsimta 40.-60. gadu amerikāņu darbiem. No iepriekšējās paaudzes gleznotājiem Kandinskis visspilgtāk pieskaitāms abstraktajiem ekspresionistiem.

Tehniski nozīmīgs priekšgājējs bija sirreālisms, kurā Freids uzsvēra sapņus un spontānu, automātisku vai neapzinātu radīšanu. Džeksona Polloka krāsas pilēšana uz audekla, kas novietots uz grīdas, ir spontanitātes izmantošanas metode. Tas bija jaunums, un tajā bija iesaistīti vairāki faktori. Darbība: kustības, kā mākslinieks strādāja. Automātisms un neapzinātais: darbs bija plānots, bet detaļas nebija plānotas.

"Kādā brīdī audekls vienam amerikāņu gleznotājam pēc otra sāka parādīties kā arēna, kurā darboties. Tas, kam bija jāparādās uz audekla, bija nevis glezna, bet notikums." Harolds Rozenbergs

Abstraktā ekspresionisma gleznojumiem ir kopīgas noteiktas iezīmes. Mākslinieki izmanto lielus audeklus, dažkārt ļoti lielus. Tiek izmantota "visaptveroša" pieeja: viss audekls tiek apstrādāts ar vienādu nozīmi, pretstatā centram, kas izraisa lielāku interesi nekā malas. Audekls kā arēna kļuva par akciju glezniecības kredo, savukārt gleznojuma plaknes integritāte - par krāsu lauku gleznotāju kredo.

Piecas lietas, kas jāzina

Karaliskā akadēmija norāda, ka par abstrakto ekspresionismu mums jāzina piecas lietas:

1. "Tas bija neparasta laika produkts" - kopīga 40. gadu Ņujorkas mākslinieku pieredze.
2. "Tas pacēla mērogu jaunā līmenī": mākslas darbi bija ļoti lieli.
3. "Tā padarīja skatītāju par daļu no mākslas". Ne visiem tā ir pieredze.
4. "Tā nepakļāvās tradicionālajām robežām". Piemēram, kompozīcija, kas veidota pa visu plakni, nevis centrālais centrālais punkts.
5. "Tās mākslinieki bija tuvi, bet neatkarīgi". Katram bija savs unikāls stils.

Rīcības krāsošana

Glezniecība, piemēram, Džeksona Polloka gleznas, kas pauž gleznotāja rīcību.

Krāsu lauku glezniecība

Glezno galvenokārt ģeometriskas krāsainas figūras. Piemēri: Marks Rotko, Barnets Ņūmens, Jozefs Alberss.

Abstraktais ekspresionisms

Pēc Otrā pasaules kara abstraktā māksla kļuva par dominējošu mākslas veidu Amerikas Savienotajās Valstīs, un tai bija vairāki izcili pārstāvji. Tādi imigranti kā Mondriāns, Makss Ernsts un Marks Rotko, kā arī tādi dzimušie amerikāņi kā Barnets Ņūmens un Džeksons Polloks kļuva par gandrīz pazīstamiem māksliniekiem.

Abstraktais ekspresionisms ir apzīmējums amerikāņu mākslas virzienam pēc Otrā pasaules kara. Tā bija pirmā īpaši amerikāņu kustība, kas guva ietekmi visā pasaulē un izvirzīja Ņujorku Rietumu mākslas pasaules centrā, ko agrāk pildīja Parīze. Terminu sāka lietot 1919. gadā, bet plašāk to lieto attiecībā uz 20. gadsimta 40.-60. gadu amerikāņu darbiem. No iepriekšējās paaudzes gleznotājiem Kandinskis visspilgtāk pieskaitāms abstraktajiem ekspresionistiem.

Tehniski nozīmīgs priekšgājējs bija sirreālisms, kurā Freids uzsvēra sapņus un spontānu, automātisku vai neapzinātu radīšanu. Džeksona Polloka krāsas pilēšana uz audekla, kas novietots uz grīdas, ir spontanitātes izmantošanas metode. Tas bija jaunums, un tajā bija iesaistīti vairāki faktori. Darbība: kustības, kā mākslinieks strādāja. Automātisms un neapzinātais: darbs bija plānots, bet detaļas nebija plānotas.

"Kādā brīdī audekls vienam amerikāņu gleznotājam pēc otra sāka parādīties kā arēna, kurā darboties. Tas, kam bija jāparādās uz audekla, bija nevis glezna, bet notikums." Harolds Rozenbergs

Abstraktā ekspresionisma gleznojumiem ir kopīgas noteiktas iezīmes. Mākslinieki izmanto lielus audeklus, dažkārt ļoti lielus. Tiek izmantota "visaptveroša" pieeja: viss audekls tiek apstrādāts ar vienādu nozīmi, pretstatā centram, kas izraisa lielāku interesi nekā malas. Audekls kā arēna kļuva par akciju glezniecības kredo, savukārt gleznojuma plaknes integritāte - par krāsu lauku gleznotāju kredo.

Piecas lietas, kas jāzina

Karaliskā akadēmija norāda, ka par abstrakto ekspresionismu mums jāzina piecas lietas:

1. "Tas bija neparasta laika produkts" - kopīga 40. gadu Ņujorkas mākslinieku pieredze.
2. "Tas pacēla mērogu jaunā līmenī": mākslas darbi bija ļoti lieli.
3. "Tā padarīja skatītāju par daļu no mākslas". Ne visiem tā ir pieredze.
4. "Tā nepakļāvās tradicionālajām robežām". Piemēram, kompozīcija, kas veidota pa visu plakni, nevis centrālais centrālais punkts.
5. "Tās mākslinieki bija tuvi, bet neatkarīgi". Katram bija savs unikāls stils.

Rīcības krāsošana

Glezniecība, piemēram, Džeksona Polloka gleznas, kas pauž gleznotāja rīcību.

Krāsu lauku glezniecība

Glezno galvenokārt ģeometriskas krāsainas figūras. Piemēri: Marks Rotko, Barnets Ņūmens, Jozefs Alberss.