Džeksons Polloks — amerikāņu abstraktā ekspresionisma gleznotājs

Džeksons Polloks — amerikāņu abstraktā ekspresionisma pionieris, action painting meistars; pazīstams ar pilināšanas un šļakstīšanas tehniku un dramatisko dzīvesstāstu.

Autors: Leandro Alegsa

Džeksons Polloks (Jackson Pollock, 1912. gada 28. janvāris — 1956. gada 11. augusts) bija ievērojams amerikāņu gleznotājs, kurš kļuva par vienu no galvenajām figūrām kustībā, kas pazīstama kā abstraktā ekspresionisms. Viņa pilnais vārds bija Pols Džeksons Polloks. Polloks īpaši izcēlās ar savu inovatīvo pieeju glezniecībai — lielus audeklus viņš bieži klāja uz grīdas un krāsu pilināja, šļakstīja un ieveda uz virsmas ar dažādiem instrumentiem. Šai tehnikai bieži tiek lietots angļu termins action painting. Viņa iesauka bija Džeks Pilienītis.

Agrīnā dzīve un izglītība

Polloks dzimis Kodijā, Vaiomingas štatā. Jaunībā viņš dzīvoja vairākās vietās un mācījās mākslu — 1930. gados viņš apguva glezniecību, mācoties arī pie profesorā Thomas Hart Benton (teorētiski, Polloks ir saistāms ar Benton skolu un vēlāk ar New York mākslinieku vidi). 1930. un 1940. gados viņš strādāja dažādos projektos, tostarp valdības atbalstītajā mākslas programmā (WPA), kas deva iespējas eksperimentēt un publicēt darbus.

Radošā metode un nozīmīgākie darbi

Polloka atšķirīgā metode — krāsas pilināšana un šļakstīšana — ļāva radīt dinamiskas, enerģijas pilnas kompozīcijas, kurās skatītājs var saskatīt ritmu, kustību un tekstūru. Viņš izmantoja dažādus instrumentus (kijas, sukas, karotes, pat tiešas pudeles) un materiālus, tostarp komerciālās emaljas. Daži no viņa pazīstamākajiem darbiem ir lielie, bezcentriskie abstrahētie audekli, kas bieži nosaukti ar numuriem vai nosaukumiem, piemēram, Autumn Rhythm (Number 30) un Lavender Mist (Number 1, 1950). Polloka darbiem raksturīga virsmas vienlaidus enerģija un telpas izjūta, kuru viņš panāca, strādājot ar audeklu no visām pusēm.

Personīgā dzīve un sadarbība ar Lī Krasner

Pollokam personīgajā dzīvē bija sarežģījumi — viņam bija īslaicīgas un ilgstošas problēmas ar alkohola lietošanu, kas ietekmēja gan veselību, gan darba ritmu. Liela nozīme viņa radošajā attīstībā bija māksliniecei Lī Krasnerei (Lee Krasner), ar kuru viņš apprecējās 1945. gadā. Lī Krasnere palīdzēja Pollokam gan praktiski (piemēram, sagatavot audeklus), gan emocionāli un radoši, un viņas atbalsts bija svarīgs Polloka karjeras uzplaukumam. Abi bija aktīvi mākslinieku aprindās, un viņa attiecības ietekmēja amerikāņu mākslas vidi 20. gadsimta vidū.

Atzinība, mantojums un izrādītās filmas

Polloka darbi ātri ieguva uzmanību gan kritiķu, gan kolekcionāru vidū, un tie ir izstādīti un glabāti muzejos un privātajās kolekcijās visā pasaulē. Viņa stils būtiski ietekmēja modernas mākslas attīstību, un abstraktais ekspresionisms kļuva par svarīgu Amerikas radošās izpausmes virzienu pēc Otrā pasaules kara. Polloka personība un dzīvesstāsts piesaistīja plašu interesi, tāpēc par viņu uzņēma vairākas filmas. Slavenākās ir Hansa Namuta 1951. gada dokumentālā īsfilma un 2000. gada biogrāfiskā filma Polloks, kurā galveno lomu atveido Eds Hariss.

Noslēgums — nāve un ietekme

Polloks gāja bojā 1956. gada 11. augustā traģiskā autoavārijā Springsā, Ņujorkas štata pilsētā, būdams 44 gadus vecs. Viņa priekšlaicīgā nāve pārtrauca intensīvu radošo ceļu, taču radītie darbi turpina iedvesmot māksliniekus, kritiķus un skatītājus. Polloks tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta māksliniekiem — viņa tehnikas un pieejas ietekme jūtama arī mūsdienu mākslā, kur tiek pētīta glezniecības ķermeņa, laika un žesta loma.

Polloka gleznas atrodas muzejos visā pasaulē, un viņa darbi ir augstu novērtēti gan mākslinieciskā, gan tirgus ziņā. Viņa dzīve un darbi turpina raisīt diskusijas par radošuma robežām, impulsu un kontroles attiecībām mākslā, kā arī par mākslinieka vietu sabiedrībā un kultūrā.

Polloka stilā apgleznots mietiņšZoom
Polloka stilā apgleznots mietiņš

Džeksona Polloka akmens Green River kapsētā, Springsā, ŅujorkāZoom
Džeksona Polloka akmens Green River kapsētā, Springsā, Ņujorkā

Unikālā metode

Polloks 1936. gadā iepazinās ar šķidras krāsas lietošanu Ņujorkas eksperimentālajā darbnīcā, ko Ņujorkā vadīja meksikāņu sienas gleznotājs Davids Alfaro Sikeiross. Vēlāk viņš izmantoja krāsas liešanu kā vienu no vairākām tehnikām 40. gadu sākumā tapušajos audeklos, piemēram, "Vīrietis un sieviete" un "Kompozīcija ar liešanu I". Pēc pārcelšanās uz Springsas pilsētu Ņujorkā viņš sāka gleznot ar uz studijas grīdas izklātiem audekliem un attīstīja to, ko vēlāk nodēvēja par pilēšanas tehniku.

Polloks raksturoja šo mājsaimniecības krāsu lietošanu mākslinieku krāsu vietā kā "dabisku izaugsmi no vajadzības". Kā krāsas uzklājējus viņš izmantoja rūdītas otas, kociņus un pat šļirces. Izmantojot šo tehniku, Polloks varēja panākt nepastarpinātāku mākslas radīšanas veidu, jo krāsa tagad burtiski plūda no viņa izvēlētā instrumenta uz audekla. Izvairoties no ierastās glezniecības uz vertikālas virsmas, viņš pievienoja jaunu dimensiju burtiskā nozīmē, jo varēja aplūkot un uzklāt krāsu uz saviem audekliem no visiem virzieniem.

Vēlāk Polloks pievērsās sintētisko sveķu bāzes krāsām - alkīda emaljām, kas tolaik bija jauns medijs. 1956. gadā žurnāls Time Polloku viņa unikālā glezniecības stila dēļ nosauca par "Džeku Pilienu".

"Mana glezna neveidojas no molberta. Es dodu priekšroku piestiprināt neizstieptus audeklus pie cietas sienas vai grīdas. Man vajadzīga cietas virsmas pretestība. Uz grīdas es jūtos vieglāk. Es jūtos tuvāk, vairāk piederīgs gleznai, jo šādā veidā es varu staigāt apkārt, strādāt no visām četrām pusēm un burtiski būt gleznā."

"Es turpinu attālināties no ierastajiem gleznotāja darbarīkiem, piemēram, molberta, paletes, otām utt. Es dodu priekšroku spieķiem, špakteļlāpstiņām, nažiem un pilienu šķidrai krāsai vai smagam impastam, kam pievienotas smiltis, šķelts stikls vai citi svešķermeņi".

"Kad es gleznoju, es neapzinos, ko daru. Tikai pēc sava veida "iepazīšanās" perioda es ieraugu, ko esmu darījis. Man nav baiļu veikt izmaiņas, iznīcināt attēlu u. c., jo gleznai ir sava dzīve. Es cenšos ļaut tai izpausties. Tikai tad, kad zaudēju kontaktu ar gleznu, rezultāts ir nekārtīgs. Citādi ir tīra harmonija, viegla piekrišana un pieņemšana, un glezna iznāk labi".

Viņa "pilienu" tehniku ietekmēja meksikāņu muralisti un sirreālistu automātisms. Polloks noliedza "nejaušību"; viņam parasti bija ideja par to, kā viņš vēlas, lai konkrētais darbs izskatītos. Viņa tehnikā tika apvienotas viņa ķermeņa kustības, kuras viņš varēja kontrolēt, viskoza krāsas plūsma, gravitācijas spēks un krāsas uzsūkšanās audeklā. Tā bija kontrolējamu un nekontrolējamu faktoru kombinācija. Plivinot, pilinot, lejot un izsmidzinot, viņš enerģiski, gandrīz kā dejā, pārvietojās pa audeklu un neapstājās, līdz ieraudzīja to, ko vēlējās redzēt.

Episka , dārga glezna

Polloka 1948. gada glezna Nr. 5 ir piektā visdārgākā, par kādu jebkad pārdots mākslas darbs. To privāti pārdeva Sotheby's par 163,8 miljoniem ASV dolāru (pēc cenas). tā bija slavenākā glezna visā pasaulē, kas ir fenomenāli labi padarīts Pols (Džeksons Polloks).



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3