Gleznošana — definīcija, tehnikas, materiāli un pamatposmi
Gleznošana — uzzini definīciju, populārākās tehnikas, nepieciešamos materiālus un četrus pamatposmus, lai sāktu radīt skaistas gleznas.
Gleznošana ir krāsu izmantošana, lai radītu mākslu. Ar to apzīmē gan pašu radošo procesu, gan gleznotu mākslas darbu. Mākslas radīšanai izmanto dažādu veidu krāsas — piemēram, akvareļkrāsas, akrila un eļļas krāsas. Papildus krāsām mākslinieki bieži izmanto arī zīmuli, krītu vai kokogles, it īpaši skicēs un sagatavošanās darbos.
Kas ir gleznošana un kā tā atšķiras no zīmēšanas
Zīmēšana parasti balstās uz līniju un vienu slāni — tas var būt zīmējums ar grafīta vai ogles instrumentu. Gleznošanā attēls tiek veidots pa slāņiem: viens slānis tiek uzklāts uz otra, līdz sasniedz galīgo rezultātu. Tāpēc bieži vien attēls nav pilnībā skaidrs, līdz darbs sasniedz noslēdzošo posmu.
Galvenie materiāli
- Krāsas: akvareļkrāsas (šķidrākas, labi piemērotas papīram un caurspīdīgiem slāņiem), akrila (ātri žūst, daudzpusīgas) un eļļas krāsas (lēnāk žūst, ļauj plaši modelēt virsmu).
- Piederumi: otu veidi (dabīgas saras — suka no cūku spalvas, kolinsky sable utt., vai sintētiskas), nazi gleznošanai (palette knife), palete krāsu sajaukšanai, smilšpapīrs, lakas.
- Atbalsti / pamatvirsmas: audekls (canvas), koka paneļi, papīrs (speciāls akvareļpapīrs vai pamatots papīrs akrila/olejas glezniecībai), sietspiedes audumi.
- Palīgmateriāli: grunts/primeri (piem., gesso), vijumi, šķīdinātāji un mediji (linēna eļļa, terpents, akrila mediji, gumijas arabikas šķīdums u.c.).
Populārākās tehnikas
- Alla prima (wet-on-wet): glezna tiek pabeigta, kamēr krāsas vēl ir mitras — piemērota ātriem, ekspresīviem darbiem.
- Slāņošana un glazūra (glazing): plāni caurspīdīgi krāsu slāņi, ar kuriem var koriģēt krāsu toņus un piešķirt dziļumu.
- Impasto: biezas krāsu uzklāšanas tehnikas, kas atstāj reljefu un redzamu otu vai nazīša zīmējumu.
- Scumbling: gaišas vai necaurspīdīgas krāsas viegla uztriepšana pāri sausiem slāņiem, lai mīkstinātu pārejas vai piešķirtu tekstūru.
- Vaskas un akvareļu tehnikas: akvareļa plūstošie slāņi, sauso otu (dry brush) efekti, mazākais izmantojums mediju nekā eļļā vai akrilā.
Pamatposmi gleznošanas procesā
Parasti gleznošanai var izdalīt četrus pamatposmus: sagatavošana, sadalīšana, slāņošana un lakošana.
Sagatavošana
- Izvēlies un sagatavo atbalstu — uzklāj grunti (piemēram, gesso uz audekla vai paneļa), lai nodrošinātu pareizu saķeri un krāsas uzvedību.
- Izveido skici vai kompozīcijas ietvaru — zīmē ar ogli, grafītu vai vieglu krāsu.
- Nosaka krāsu paleti un darba plānu (ātrs pētījums par gaismu, kontrastiem un toņu harmoniju).
Sadalīšana (blocking-in)
Sākotnējais krāsu uzklāšanas posms, kurā nosaka lielās formas un vērtības (tumšā/gašā) bez detaļu izstrādes. Tas palīdz noformēt kompozīcijas ritmu un proporcijas.
Slāņošana
Šajā posmā tiek pievienoti padziļinājumi, korekcijas, glazūras un pēdējās detaļas. Atkarībā no izvēlētās tehnikas var strādāt no tumšā uz gaišo vai pretēji (piem., eļļā bieži izmanto principu "lauvas tiesā" — no plānākiem uz biezākiem slāņiem, bet ne otrādi).
Lakošana un aizsardzība
Pēc pilnīgas nožūšanas (īpaši svarīgi eļļas glezniem) uzklāj aizsarglaku, kas aizsargā krāsas no netīrumiem, UV starojuma un mitruma. Lakas veidi atšķiras — matēts, pusmatēts vai spīdīgs — izvēle atkarīga no vēlamā vizuālā efekta.
Gleznu glabāšana un ekspozīcijas piemēri
Slavenas gleznas bieži tiek glabātas mākslas galerijās, piemēram, Nacionālajā galerijā Londonā un Luvrā (Parīzē), kur atrodas viena no pasaulē slavenākajām Leonardo da Vinči gleznotajām gleznām - Mona Liza. Tajās tiek nodrošināti optimāli apstākļi — stabila temperatūra, relatīvais mitrums un droša apgaismojuma kontrole. Tomēr mākslu var apskatīt arī citur: daudzas pilsētas piedāvā privātas galerijas, izstādes un muzeju kolekcijas.
Praktiski padomi un drošība
- Iesācējiem: sākt ar ierobežotu paleti (piem., dzeltenais, sarkanais, zils, balts, melns), lai ātrāk apgūtu krāsu sajaukšanu un vērtību uztveri.
- Uzmanies ar šķīdinātājiem un noteiktu eļļas mediju izmantošanu — labi vēdini telpu un, nepieciešamības gadījumā, lieto respiratoru vai cimdus.
- Tīri otas un darbarīkus nekavējoties pēc darba — akrila krāsas žūst ātri un var bojāt otas, bet eļļas darbi prasa atbilstošus šķīdinātājus un taupīgu ķīmisko līdzekļu lietošanu.
- Ja vēlies, ka glezna ilgstoši saglabājas, konsultējies ar restauratoru par materiālu izvēli un aizsardzības līdzekļiem.
Nobeiguma padomi iesācējiem
- Praktizē vērtību (gaišuma/tumšuma) skices — tās bieži ir svarīgākas par krāsām.
- Eksperimentē ar atšķirīgām tehnikām (alla prima, glazūra, impasto), lai atrastu sev atbilstošo pieeju.
- Skaties daudz un mācīgās — apmeklē izstādes un galerijas, piemēram, minētās publiskās kolekcijas, un pētī meistaru darbus.
- Uzturi darba vietu tīru un sakārtotu — tas atvieglo radošo procesu un pagarina materiālu kalpošanas laiku.

Krāsošanas materiāli


Attēls no Lasko alām
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir glezniecība?
A: Glezniecība ir krāsu izmantošana, lai radītu vizuālo mākslu.
J: Kādi ir daži krāsu veidi, ko izmanto mākslā?
A: Glezniecībā parasti izmanto akvareļkrāsas, akrila un eļļas krāsas.
J: Kādus citus instrumentus mākslinieki bez krāsām izmanto mākslas radīšanai?
A: Daži mākslinieki mākslas darbu radīšanai izmanto zīmuļus, krītu vai ogli.
J: Kur bieži tiek izstādītas slavenas gleznas?
A: Slavenas gleznas bieži vien ir izstādītas mākslas galerijās, piemēram, Nacionālajā galerijā Londonā vai Luvrā Parīzē.
J: Vai, lai aplūkotu slavenas mākslas darbus, ir jādodas uz slavenu mākslas galeriju?
A: Nē, daudzās pasaules pilsētās ir privātas mākslas galerijas, kurās cilvēki var apskatīt mākslu.
J: Kāda ir atšķirība starp zīmēšanu un gleznošanu?
A: Zīmēšanā visu attēlu veido viens slānis, savukārt glezniecībā tiek uzklāti vairāki slāņi viens uz otra, lai radītu galīgo attēlu.
J: Kādi ir četri glezniecības pamatposmi?
A: Četri glezniecības pamatposmi ir sagatavošanās, sadalīšana, slāņu veidošana un retušēšana.
Meklēt