Luvra — Parīzes populārākais mākslas muzejs: Mona Liza un Venera de Milo

Luvra ir muzejs Parīzē, kuru katru gadu apmeklē miljoniem apmeklētāju, jo tajā atrodas mākslas kolekcija. Tas ir populārākais mākslas muzejs pasaulē.

Slavenākā Luvras glezna ir Leonardo da Vinči glezna "Mona Liza", taču šeit ir arī citu izcilu gleznotāju, piemēram, Rembranta, Džambatistas Pitoņi, Karavadžo, Rubensa, Ticiāna un Eižena Delakruā gleznas.

Luvrā ir arī statujas. Slavenākās statujas ir Venera de Milo un Spārnotā uzvarētāja no Samotrāces.

Īss vēstures pārskats

Luvras ēka sākotnēji bija viduslaiku cietoksnis, ko 12. gadsimtā uzcēla karalis Filips II. Vēlāk tas tika pārveidots par krāšņu karaļu pili (Palais du Louvre). Pēc Francijas revolūcijas 1793. gadā pili atvēra kā publisku muzeju, kurā apvienoja valsts krājumus un konfiscētās privātās kolekcijas. Laiku gaitā muzejs paplašinājās — gan ar jaunām kolekcijām, gan ar arhitektūras pārveidojumiem (piemēram, slavena stikla piramīda, ko projektēja I. M. Pei, tika atklāta 1989. gadā).

Kolekcijas un ekspozīcijas

Luvrā eksponē plašu mākslas un arheoloģijas priekšmetu spektru no dažādiem vēstures posmiem un reģioniem. Galvenās nodaļas ir:

• Seno Austrumu māksla — priekšmeti no Mezopotāmijas, Persijas un citiem reģioniem.
• Ēģiptes antīkvitātes — statujas, kapu priekšmeti un ikonas no senāsĒģiptes civilizācijas.
• Grieķu, etrusku un romiešu antīkā māksla — piemēram, Venera de Milo un Spārnotā uzvarētāja no Samotrāces.
• Islāma māksla — tekstīlijas, keramika, metāla priekšmeti un dokumenti.
• Glezniecība — Eiropas meistaru darbi no 13. līdz 19. gadsimtam, tostarp darbi no tādiem māksliniekiem kā Leonardo da Vinči, Rembrants, Ticiāna u.c.
• Skulptūra un dekoratīvā māksla — viduslaiku un renesanses laika darbi, kā arī 19. gadsimta skulptūras.

Muzeja krājumos ir simtiem tūkstošu priekšmetu; daļa to nav pastāvīgi izstādīta, taču regulāri tiek rīkotas pagaidu izstādes un restaurācijas projekti.

Slavenākie darbi un kur tos atrast

Mona Liza (La Gioconda) ir viena no Luvras ikonām — gleznai ir īpaša galerija, un tā parasti ir aizsargāta ar bruņotu stiklu. Apmeklētājiem jābūt gataviem spēcīgam tūristu pieplūdumam šajā zonā. Venera de Milo un Spārnotā uzvarētāja no Samotrāces ir starp populārākajām skulptūrām, kuras bieži tiek attēlotas ceļvežos un izstāžu plakātos.

Praktiska informācija apmeklētājiem

• Atrašanās vieta: Luvra atrodas pa labi no Sēnas krasta, netālu no Tuilēriju dārza, un to var sasniegt ar metro (stacija Palais-Royal – Musée du Louvre) vai kājām no centra.
• Darba laiks: muzeja darba laiks var mainīties (parasti dienas stundās ar slēgšanu vienu dienu nedēļā), tāpēc pirms došanās ieteicams pārbaudīt oficiālo informāciju.
• Ieejas biļetes un rindas: biļetes ieteicams iegādāties tiešsaistē, lai izvairītos no garām rindām. Ir vairāki ieejas punkti — stikla piramīda, Carrousel du Louvre (ieeja pazemē) u.c.
• Apģērbs un aprīkojums: muzejs ir plašs — ērta apavi un vieglas somas padarīs apmeklējumu patīkamāku. Lielas somas var tikt pārbaudītas vai jāatstāj garderobē.
• Pieejamība: Luvrā pieejamas atbalsta iespējas cilvēkiem ar ierobežotu pārvietošanās spējām; plašāka informācija pieejama muzeja oficiālajā vietnē.

Padomi apmeklēšanai

• Plānojiet laiku — Luvru apskatīt pilnībā aizņem vairākas stundas vai pat vairākas dienas; izlemiet, kuras nodaļas vēlaties redzēt prioritāri.
• Apmeklējiet agrās rīta stundas vai vēlā pēcpusdienā, kad parasti ir mazāks apmeklētāju skaits.
• Izmantojiet audiogidu vai gida pakalpojumus, lai labāk izprastu eksponātus un to vēsturi.
• Ja interesē konkrēts darbs (piem., Mona Liza), pārbaudiet, kur tas atrodas un plānojiet maršrutu, lai izvairītos no liekas laika tērēšanas.

Luvra ir ne tikai vieta, kur skatīt slavenākos mākslas darbus, bet arī muzejs, kas stāsta cilvēces mākslas un kultūras attīstības vēsturi. Lai saņemtu precīzāko, aktuālo informāciju par izstādēm, biļetēm un darba laiku, ieteicams apmeklēt muzeja oficiālo tīmekļa vietni vai informācijas punktu uz vietas.

Luvras vēsture

Francijas Filips II uzcēla pili, ko sauca par Luvras pili. Kādreiz tā atradās muzeja vietā. Pils tika izmantota kā cietoksnis, lai aizsargātu Parīzi pret vikingiem. Francijas karalis Šarls V pārvērta pili par pili. Tomēr Francijas karalis Francisks I to nojauca un uzcēla jaunu pili.

Francijas karalis Henrijs IV Luvrai pievienoja Lielo galeriju. Lielā galerija ir vairāk nekā ceturtdaļjūdzes gara un simts pēdu plata. Lielā galerija tika uzcelta gar Sēnas upi. Tā bija garākā ēka pasaulē.

Luvra ar Luvras piramīdu vidū

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Luvra?

J: Kāpēc Luvru katru gadu apmeklē miljoniem apmeklētāju?

J: Kurš ir apmeklētākais mākslas muzejs pasaulē?

J: Kāds ir slavenākais Luvras mākslas darbs?

J: Kādas vēl slavenas gleznas atrodas Luvrā?

J: Vai Luvrā ir statujas?

J: Kādas ir slavenākās Luvras statujas?

Meklēt pēc burta