Džambatista Pitoņi — itāļu baroka un rokoko gleznotājs (1687–1767)

Iepazīstiet Džambatistu Pitoņi — Venēcijas baroka un rokoko meistaru; viņa krāšņās gleznas, franču ietekme un nozīmīgā loma Venēcijas Mākslas akadēmijā.

Autors: Leandro Alegsa

17-10-2025 11:18

Džambatista Pitoņi (vai Džovanni Batista Pitoņi; 1687. gada 6. jūnijs – 1767. gada 6. novembris) bija izcilais itāļu gleznotājs, kura radošais mantojums pieder pie vēlīnā baroka un rokoko laikmeta. Viņa darbi — galvenokārt reliģiskas un mitoloģiskas kompozīcijas, altāra gleznojumi un dekora pasūtījumi pils interjeros — liecina par izsmalcinātu krāsu izjūtu, harmonisku kompozīciju un elegantu figūru modelējumu. Pitoņi bija arī viens no tiem, kas izveidoja Venēcijas Tēlotājmākslas akadēmiju un vēlāk tās vadībā ieviesa akadēmiskus standartus.

Dzīve un karjera

Pitoņi dzimis 1687. gada 6. jūnijā Venēcijā, kur pavadīja lielāko daļu savas dzīves un strādāja pie pasūtījumiem privātai aristokrātijai, baznīcām un publiskām institūcijām. Viņš 1716. gadā iestājās Venēcijas gleznotāju ģildē, kas iezīmēja viņa profesionālo nostabilizēšanos. Ap 1720. gadu Pitoņi devās uz Franciju, un ceļojuma laikā viņa glezniecības stils sāka mainīties — tajā ienāca franču klasiskuma un rokoko ietekmes, kas kopā ar venēciešu krāsu tradīciju deva raksturīgu, elegantu izteiksmi.

Vēlāk Pitoņi aktīvi iesaistījās akadēmiskajā dzīvē: no 1758. līdz 1760. gadam un no 1763. līdz 1764. gadam viņš bija Venēcijas Mākslas akadēmijas prezidents. Savas dzīves laikā viņš bija ļoti pieprasīts gan Itālijā, gan ārpus tās, saņemot pasūtījumus baznīcām, konventiem un bagātām ģimenēm.

Stils un tematikas

Pitoņi glezniecību raksturo:

krāsas bagātība un venēciešu krāsu tradīcijas izsmalcinātība;
skaidras, harmoniskas kompozīcijas ar uzmanīgi izkārtotām figūrām un skatu punktiem;
elegantas, žestu bagātas figūras, kas nereti atspoguļo rokoko smalkumu un grāciju;
mīksts modelējums un gaismas izmantojums, kas nodrošina plastisku apjomu bez pārspīlētas dramatisma intensitātes, raksturīgas agrākam barokam.

Tematiski viņa darbi aptver reliģiskus sižetus (altāra gleznojumi, svēto dzīves ainas), mitoloģiskas kompozīcijas, kā arī dekoratīvus risinājumus pils interjeros un ģimenes porfēlus. Pitoņi apvienoja akadēmisku sastāvu ar vieglu rokoko noskaņu, radot darbus, kuriem piemīt gan uzbūves stingrība, gan estētiska rotaļīgums.

Mantojums

Džambatista Pitoņi nodibināja nozīmīgu vietu Venēcijas mākslas tradīcijā: viņa loma akadēmijas dibināšanā un vadībā palīdzēja nostiprināt akadēmiskos principus pils mākslinieciskajā izglītībā. Viņa darbi joprojām ir sastopami baznīcās, privātajās kolekcijās un muzejos, un tos vērtē par tehnikas meistarību, krāsu jutīgumu un kompozicionālo eleganci. Pitoņi arī ietekmēja jaunākas paaudzes māksliniekus, kuri turpināja Venēcijas rokoko tradīcijas.

Dzimšanas un nāves dati: 1687. gada 6. jūnijs — 1767. gada 6. novembris.

Maizes un zivis

"Maizes un zivju brīnums" ir 1725. gadā tapusi Pitoņi glezna. Tā atrodas Viktorijas Nacionālās galerijas kolekcijā Viktorijā, Austrālijā. Šis stāsts ir aprakstīts visos četros evaņģēlijos. Pittoni attēlā ir attēlots Jāņa evaņģēlijs (6:3-13): Jēzus gāja kalnos ... Viņam sekoja liels ļaužu pulks, Viņš tiem pavēlēja apsēsties, paņēma piecas maizes un divas zivis, pateicās, pārlauza un mācekļi dalīja".

Darbi

Senāta Bakhs un Ariadna (1730. gadi), Republikas Senāts (Itālija), Palazzo Madama, Sala Cavour, Roma
Luvras muzejā, Parīzē:

Kristus piešķir paradīzes atslēgas Svētajam Pēterim
Scipiona nepārtrauktība (1733-1735)
Suzanna un vecākie (1723-1725)
Džona Tilotsona (John Tillotson, 1630-1694) kapenes (1726-1727) (1726-1727)
Bakhuss un Ariadne (1720-1725)
Venera un Marss (1720-1725)
Poliksenas upurēšana pie Ahila kapa
Dido dibina Kartāgu

Svētā ģimene, Metropolitēna mākslas muzejs, Ņujorka
Pasludināšana, Gallerie dell'Accademia, Venēcija; eļļa uz audekļa
Hagara tuksnesī, Frari baznīca, Venēcija; eļļa uz audekla
Taisnīgums un miers, Palazzo Pesaro, Venēcija; freska
Kristus dzimšanas diena (1740), Nacionālā galerija, Londona
Suzanna un vecākie (1720), Metropolitēna mākslas muzejs, Ņujorka
Svētā Elizabete dala žēlastību (1734), Szépmûvészeti Múzeum, Budapešta; eļļa uz audekļa, 72 x 43 cm
Ģimene (1720), eļļa uz audekļa, 60 x 73 cm, privāta kolekcija
Īzaka upurēšana (1720), San Francesco della Vigna baznīca, Venēcija; eļļa uz audekļa, 118 x 155 cm
Nokāpšana no krusta (ap 1750), Goda leģiona pils, Sanfrancisko, Kalifornija
Poliksenas upurēšana (1733-1734), Gettija muzejs, Losandželosa
Kristus un svētais Pēteris, Ashmolean muzejs, Oksforda
Pasludināšana (1758), Akadēmija, Venēcija
Jāzepa nāve, Berggrūena muzejs Šarlotenburgas pilī, Nacionālā galerija (Berlīne), Berlīne; eļļa uz audekla, 97 x 79 cm
Svētais Hieronīms un svētais Pēteris no Alkantaras (1725), Skotijas Nacionālā galerija, Edinburga; eļļa uz audekļa, 275 x 143 cm
Magdalēna, kas nožēlo grēkus (1740) Akadēmija, Venēcija, eļļa uz audekļa, 48 x 38 cm
Poliksenas upurēšana, Ermitāžas muzejs, Sanktpēterburga; eļļa uz audekļa, 129 x 94 cm
Svētā Antonija Padujas vīzija (1730), San Diego Mākslas muzejs, Balboa parks, Kalifornija; 35 1/2 collas x 23 1/4 collas.
Dāvids un Batšeba, 74x64 cm
Mozus atrašana (ap 1730), Portlendas Mākslas muzejs, Oregona
Maizes un zivju brīnums (1725), Viktorijas Nacionālā galerija, Melburna; eļļa uz audekļa, 120,1x178,5 cm.
Svētā Toma mocekļa piemiņa, San Stae baznīca, Venēcija
Sofonisbas nāve, Puškina muzejs, Maskava; eļļa uz audekļa, 165 x 214 cm
Atpūta bēgšanas laikā uz Ēģipti (1725), Tīsena-Bornemisas muzejs, Madride; eļļa uz audekļa, 108 x 135 cm
Svētais Rohs (1727), Szépmûvészeti Múzeum, Budapešta; eļļa uz audekļa, 42 x 32 cm
Alegorisks piemineklis Īzaka Ņūtona godam (ap 1727-29), Ficviljama muzejs, Kembridža
Kristus piedzimšana, Musée des Beaux-Arts, Kimpera; eļļa uz audekla, 74 × 56 cm
Svētā Stefana nomētāšana ar akmeņiem, S. Maria Diessen baznīcas altāra otrais kreisais attēls
Agripīnas nāve un Seneka nāve, Drēzdenes galerija
Eliezers un Rebeka (ap 1725), Bordo mākslas muzejs, Bordo
Svētā Pētera un Pija V godinātā Madonna ar bērnu (1723-1724), Santa Corona baznīca, Vičenca
Madonna ar svētajiem, San Germano dei Berici baznīca
Diāna un Akteons (ap 1725), Palazzo Chiericati, Vičenca; eļļa uz audekļa, 147 x 197,5 cm
Jeftas upuris, Museo di Palazzo Reale, Dženova
Kardināla Bartolomeo Roverellas portrets, Accademia dei Concordi, Rovigo
Jupiters aizsargā taisnīgumu, mieru un zinātni, Plafonds dekorācijas, Ca' Pesaro, Venēcija
Svētais, kas pasniedz dievbijīgu sievieti Jaunavai un Bērnam, Klīvlendas Mākslas muzejs
Glezniecības un tēlniecības alegorija, Gallerie dell'Accademia, Venēcija
Pasludināšana, Städelsches Kunstinstitut
Sāpju Madonna, muzejs Gemäldegalerie (Stiftung Preussischer Kulturbesitz)
Svētā Klementa mocekļa nāves gadījums: Sv. Sīmaņa baznīcas altāra skice, Minstera, eksponēta Uppsalas Universitet Konstsamling
Svētā Pētera, Kunsthalle

Venera un Marss (1720-1725), kas glabājas Luvrā, Parīzē

Nāve

Pitoņi nomira Venēcijā 1767. gada 6. novembrī. Viņš ir apglabāts San Džakomo dell'Orio baznīcā. Pēc viņa nāves viņa reputācija ātri izbalēja. Interese par viņu atdzima 20. gadsimtā.

Meklēt