Rokoko
Rokoko ir mākslas stils, kas radies 18. gadsimtā Francijā. Rokoko, ko bieži dēvē tikai par vēlīno baroku, attīstījās no baroka mākslas virziena. Lai gan tas saglabāja vairākas sākotnējā stila iezīmes, tostarp izsmalcinātību un greznus motīvus, tas bija arī rotaļīgāks un asimetriskāks. Rokoko ir saistīts ar Francijas karaļa Luija XV valdīšanas laiku (Luijs XIV ir saistīts ar baroku, bet Luijs XVI - ar neoklasicismu, lai gan viņa stils valdīšanas sākumā sākās kā rokoko). Rokoko popularitāte sasniedza savu kulmināciju 18. gadsimta vidū, bet beigās tā mazinājās par labu neoklasicismam.
Rokoko māksla un arhitektūra bija sievišķīga, gracioza, ziedaina un grezna. Pretstatā tumšākiem toņiem baroka mākslā gleznās tika izmantotas krēmkrāsas un pasteļkrāsas. Atšķirībā no baroka rokoko mākslā reliģija un politika vairs ne vienmēr bija galvenais temats, un biežāk tika attēlota ikdienas dzīve. Šādā veidā rokoko māksla koncentrējās uz tādām tēmām kā mīlestība, romantika, jautrība, ainavas un vienkārši portreti. Turklāt rokoko mākslā kļuva populāri Tālo Austrumu motīvi, jo īpaši činoizers. Slaveni rokoko mākslinieki bija Bušērs, Vato, Fragonārs un vairāki citi.
Rokoko ir bijis mākslas vēsturnieku daudzu diskusiju, analīzes un kritikas objekts vēstures gaitā. Gadu gaitā tas ir ticis kritizēts par pārspīlētu, virspusēju un vieglprātīgu mākslinieciskumu; dažādos vēstures posmos šis termins ir ticis lietots pat aizskaroši. Tomēr rokoko māksla un teātris ir saņēmis arī uzslavas par mākslas darbu eleganci, "skaistumu" un "šarmu".
Franču mākslinieka Fragonāra rokoko glezna. Rokoko māksla pēc savas būtības bija izsmalcināta, rotaļīga, piepildīta ar maigām krāsām un bieži vien asprātīga.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir rokoko?
A: Rokoko ir mākslas stils, kas radās 18. gadsimtā Francijā. Tas attīstījās no baroka mākslas virziena un bija rotaļīgāks un asimetriskāks par savu priekšteci.
J: Kas bija saistīts ar rokoko?
A: Rokoko ir saistīts ar Francijas karaļa Luija XV valdīšanas laiku. Slaveni mākslinieki, kas strādāja šajā stilā, ir Bušērs, Vato un Fragonārs.
J: Ar ko tas atšķīrās no baroka mākslas?
A: Lai gan tas saglabāja vairākas sākotnējā baroka stila iezīmes, tostarp izsmalcinātību un greznus motīvus, tas bija arī rotaļīgāks un asimetriskāks. Atšķirībā no tumšākiem toņiem baroka mākslā gleznās tika izmantotas krēmīgas un pasteļkrāsas. Atšķirībā no baroka rokoko mākslā reliģija un politika vairs ne vienmēr bija galvenais temats, un biežāk tika attēlota ikdienas dzīve. Turklāt rokoko mākslā kļuva populāri Tālo Austrumu motīvi.
J: Kad tā popularitāte sasniedza kulmināciju?
A: Rokoko popularitāte sasniedza kulmināciju 18. gadsimta vidū, bet līdz tā beigām izzuda par labu neoklasicismam.
J: Kas par rokoko ir teikts vēstures gaitā?
A: Vēstures gaitā mākslas vēsturnieki ir daudz diskutējuši, analizējuši un kritizējuši rokoko mākslu - daži to ir kritizējuši par pārspīlētu vai virspusēju, bet citi ir slavējuši tās eleganci, "skaistumu" vai "šarmu".
Kādas ir dažas kopīgas tēmas, kas sastopamas rokoko mākslas darbos?
A: Rokoko mākslas darbos bieži sastopami tādi motīvi kā mīlestība, romantika, jautrība, ainavas un vienkārši portreti, kā arī tādi Tālo Austrumu motīvi kā chinoiserie.
