Karavadžo — itāļu baroka gleznotājs Mikelandželo Merizi (1571–1610)
Karavadžo — Mikelandželo Merizi (1571–1610): revolucionārs itāļu baroka gleznotājs, chiaroscuro meistars ar skandalozu dzīvi, kaujām un mūžīgu mākslas mantojumu.
Mikelandželo Merizi da Karavadžo (1571. gada 28. septembris – 1610. gada 18. jūlijs) bija itāļu mākslinieks, kurš savas karjeras laikā strādāja galvenokārt Romā, Neapolē, Maltā un Sicīlijā no 1593. līdz 1610. gadam. Viņa darbi kļuva par vienu no baroka laikmeta svarīgākajiem paraugiem, un viņu bieži sauc par vienu no pirmajiem īsti nozīmīgajiem baroka gleznotājiem.
Biogrāfija
Karavadžo, pēc izcelsmes saistīts ar Lombardiju, dzimis 1571. gadā; par viņa agrīno dzīvi ir zināms, ka viņš apguva gleznošanas amatu pie meistariem Milānā un vēlāk ieradās Romā, kur 1590. gadu beigās sāka gūt atzinību. Viņa privātā dzīve bija raiba — viņš bieži nonāca konfliktos, lietoja alkoholu un reizēm žēlojās par nabadzību, kaut arī viņam tika uzticēti dārgi pasūtījumi. 1606. gadā Romas ielās Karavadžo nogalināja jaunu vīrieti (vairākos avotos minēts vārds Ranučo Tomassoni), pēc kā viņam tika izsludināta meklēšana, un viņš bija spiests aizbēgt no Romas. Piķa meklēšanas dēļ viņš devās uz dienvidiem un vēlāk uz Maltu, kur 1608. gadā kļuva par Jāņa bruņinieku ordeņa locekli, taču drīz atkal nokļuva konfliktos un pat īslaicīgi ieslodzīts un izraidīts no Maltas. 1609. gadā Neapolē viņš atkal cieta no uzbrukuma — iespējams, mēģināja viņu nogalināt ienaidnieki. 1610. gadā, pēc gadu desmitiem intensīva darba un pārvākšanās starp pilsētām, viņš nomira pie Porta Ercole (itāļu krastā) — nāves cēlonis nav pilnībā skaidrs, tradicionāli min dažādas versijas: slimība, infekcija, traumas vai slepkavība.
Mākslas stils un jauninājumi
Karavadžo radīja pieeju, kas būtiski atšķīrās no iepriekšējā manierisma stila. Viņa pieeja ir pazīstama kā naturālisms — viņš gleznoja cilvēkus un priekšmetus tā, kā tos redz ar aci, bieži izmantojot parastos cilvēkus kā modeļus svētbildēm un bībeles ainiām. Viņa darbi izceļas ar spēcīgu gaismas un ēnas kontrastu, ko sauc par chiaroscuro (un vēl ekstrēmākā formā — tenebrismu) — tumšas fona vietas un koncentrēta, spilgta gaisma, kas uzsver galveno notikumu un rada dramatisku atmosfēru.
Šī pieeja arī lieliski atbilda pretreformācijas katoļu baznīcas vajadzībām, jo 16.–17. gadsimtā Romā tika celtas lielas baznīcas un palazzi, kas prasīja jaunu veidu reliģisko attēlojumu: skaistus, emocionāli piesātinātus, viegli saprotamus darbus, kas saplacinātu protestantisma pievilcību (protestantismu) un atkārtoti piesaistītu ticīgos katoļu praksēm. Karavadžo attēlojumi bija tieši tādi — tie bija tieši, patiesi un spēcīgi emocionāli. Turklāt viņa realisms kontrastēja ar manierisma sarežģītajiem, mākslīgajiem pozējumiem — manierisms bija bijis dominējošais stils aptuveni 100 gadus, bet nu šķita novecojis, un Karavadžo radīja ko jaunu.
Darbs, sūtījumi un personīgā reputācija
Karavadžo ātri kļuva slavens — ap 1600. gadu viņam tika uzticēti nozīmīgi pasūtījumi Romā, un daudzi kolekcionāri un baznīcas pasūtītāji maksāja par viņa gleznām. Tomēr viņš bija pazīstams arī ar impulsīvu raksturu: bieži iztērēja naudu, iekļuva kautiņos un strīdos, kā arī reizēm atteicās ievērot sociālas normas. 1604. gada piezīmes liecina, ka daži viņu uzskatījuši par rupju un nepiemērotu sabiedrības locekli, kamēr citi cienīja viņa izcilās glezniecības spējas.
Ietekme un mantojums
Kamēr Karavadžo bija dzīvs, daudzi mākslinieki mēģināja atdarināt viņa stilu. Pēc viņa nāves viņa slava īslaicīgi mazinājās, taču vēlāk — sevišķi 19. un 20. gadsimtā un vēl jo vairāk 20. gadsimta otrajā pusē — kritiķi un mākslas vēsturnieki atjaunoja interesi par viņa darbiem. 1990. gados un vēlāk Karavadžo tiek novērtēts kā viens no nozīmīgākajiem agrīnā baroka māksliniekiem, un ir izveidojusies atsevišķa virziens mākslā — "karavadžisti", gleznotāji, kurus tieši iedvesmojuši viņa tumšā gaismas-ēnas dramatika un naturalistiskā pieeja.
Slavenākie darbi
- The Calling of Saint Matthew (Aicinājums sv. Matejam) — viena no ikoniskākajām Karavadžo kompozīcijām, kas demonstrē viņa gaismas un ēnas izmantojumu.
- Supper at Emmaus (Vakariņas Emāvās) — spēcīga emocionāla aina ar izteiksmīgiem figūru portretiem.
- Judith Beheading Holofernes (Judite nogriež Holoferna galvu) — dramatiskas izteiksmes un reālistiska vardarbības attēlojuma paraugs.
- David with the Head of Goliath (Dāvids ar Goliāta galvu) — personīga un simboliska kompozīcija, kas bieži tiek saistīta ar paša mākslinieka dzīves traģiskajiem motīviem.
Karavadžo ietekme uz Eiropas mākslu bija plaša: viņa metodes un tēmas tika pārņemtas gan Itālijā, gan citur Eiropā, ietekmējot baroka attīstību un turpmāko glezniecības vēsturi.
Pols Valerī sekretārs Andrē Bernē-Žofro (Andre Berne-Joffroy) teica: "Tas, kas sākas ar Karavadžo darbu, ir gluži vienkārši modernā glezniecība."
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Mikelandželo Merizi da Karavadžo?
A: Mikelandželo Merizi da Karavadžo bija itāļu mākslinieks, kurš strādāja Romā, Neapolē, Maltā un Sicīlijā no 1593. līdz 1610. gadam. Viņš ir pazīstams kā baroka stila gleznotājs.
J: Kādu mākslas veidu gleznojis Karavadžo?
A: Karavadžo gleznoja mākslas veidu, ko sauc par baroka stilu. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš patiešām labi gleznoja šādā stilā.
J: Kāpēc katoļu baznīcai bija nepieciešams jauns mākslas veids?
A: Katoļu baznīcai bija nepieciešams jauns mākslas veids, jo manierisms bija slavenākais mākslas veids 100 gadus, un tagad tas bija garlaicīgs. Viņi vēlējās, lai cilvēkiem tik ļoti patiktu viņu māksla, ka viņi negribētu sākt piederēt protestantu baznīcai.
J: Kā Karavadžo gleznoja savas gleznas?
A: Karavadžo gleznoja savas gleznas tā sauktajā naturālismā, kas nozīmē, ka viņš gleznoja lietas tā, kā tās izskatās patiesībā. Viņš izmantoja arī chiaroscuro tehniku, gleznojot ar ļoti tumšām ēnām un ļoti spilgtām gaismām.
J: Kas notika pēc viņa nāves?
A: Pēc viņa nāves lielākā daļa cilvēku par viņu aizmirsa un par viņa gleznām neinteresējās līdz pat simtiem gadu vēlāk, kad cilvēki atkal ieskatījās viņa darbos un ieraudzīja, cik nozīmīgs mākslinieks viņš bija. Daudzi citi slaveni mākslinieki bija redzējuši viņa gleznas un mēģināja gleznot līdzīgi viņam, kā rezultātā baroka stils kļuva ļoti slavens vēl vairākus simtus gadu pēc tam.
J: Ko par Karavadžo darbiem teica Andrē Bernē-Džofroijs?
A: Andrē Bernē-Žofroijs teica: "Tas, kas sākas Karavadžo darbā, ir gluži vienkārši modernā glezniecība."
Meklēt