Caravaggio
Mikelandželo Merizi da Karavadžo (1571. gada 28. septembris - 1610. gada 18. jūlijs) bija itāļu mākslinieks. Viņš strādāja Romā, Neapolē, Maltā un Sicīlijā no 1593. līdz 1610. gadam. Viņš bija gleznotājs, kurš radīja mākslas veidu, ko dēvē par baroka stilu. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš patiešām labi gleznoja šādā stilā.
Vēl viņam dzīvam esot, daudzi cilvēki runāja par Karavadžo. Dažiem patika, ko viņš darīja un kā viņš dzīvoja, un viņi uzskatīja, ka viņš bija labs cilvēks. Citi cilvēki domāja, ka viņš ir ļoti dīvains. Daži cilvēki uzskatīja, ka viņš bija slikts. Dažkārt viņš negribēja iekļauties sabiedrībā. Viņš kļuva slavens gleznotājs Romā 1600. gadā. Daudzi cilvēki viņam deva naudu, lai viņš viņiem gleznotu gleznas, bet viņš iztērēja visu naudu un dažkārt iekļuva nepatikšanās. Kāds 1604. gadā par viņu uzrakstīja piezīmi, ka viņš ir rupjš un slikts cilvēks. Šī piebilde stāsta, kā viņš dzīvoja 1601. gadā:
1606. gadā viņš kaujā nogalināja jaunu vīrieti un aizbēga no Romas. Viņš aizbēga, jo Roma teica, ka tā dos naudu cilvēkiem, kas noķers Karavadžo. Maltā 1608. gadā viņš atkal iesaistījās kautiņā. Neapolē 1609. gadā viņš iesaistījās vēl vienā kautiņā, taču šajā kautiņā, iespējams, viņu mēģināja nogalināt ienaidnieki (cilvēki, kas viņu ienīda). 1610. gadā, pēc vairāk nekā desmit gadu gleznošanas, viņš nomira.
1500. gadu pēdējos gados un 1600. gadu pirmajos gados Romā tika celtas milzīgas jaunas baznīcas un palazzi. Šīm lielajām baznīcām vajadzēja pie sienām piekārt gleznas. Pretreformācijas katoļu baznīca vēlējās atrast gleznotājus, kas gleznotu skaistus darbus par Dievu. Viņi vēlējās, lai cilvēkiem šī māksla tik ļoti patiktu, ka viņi uzskatītu protestantismu par neglītu un garlaicīgu un negribētu sākt piederēt pie protestantu baznīcas. Tāpēc katoļu baznīcai bija nepieciešams jauns mākslas veids, jo manierisms bija bijis slavenākais mākslas veids 100 gadus, bet tagad tas bija garlaicīgs. Karavadžo gleznas bija jaunas un atšķīrās no manierisma. Viņš gleznoja tā dēvētajā naturālisma stilā, kas nozīmē, ka viņš gleznoja lietas tā, kā tās izskatās patiesībā. Viņš gleznoja cilvēkus tā, lai tie izskatītos īsti, un padarīja savas gleznas aizraujošas, gleznojot daudz ļoti tumšu ēnu un ļoti spilgtu gaismu (to sauc par chiaroscuro).
Kamēr viņš bija dzīvs, viņš bija ļoti slavens, un daudzi mākslinieki vēlējās gleznot tāpat kā viņš. Taču pēc viņa nāves lielākā daļa cilvēku par viņu aizmirsa, un viņa gleznas viņus neinteresēja. Simtiem gadu vēlāk, 20. gadsimta 90. gados, cilvēki atkal ieskatījās viņa mākslā un redzēja, ka viņš ir bijis ļoti nozīmīgs. Viņi redzēja, ka daudzi citi slaveni mākslinieki bija mēģinājuši gleznot tāpat kā viņš. Tā kā tik daudzi mākslinieki bija redzējuši viņa gleznas, un viņiem patika, kā viņš gleznoja, un viņi mēģināja gleznot tāpat kā viņš, viņš lika arī daudziem māksliniekiem gleznot baroka stilā. Baroka stils bija ļoti slavens simtiem gadu.
Pols Valerī sekretārs Andrē Bernē-Žofro (Andre Berne-Joffroy) teica: "Tas, kas sākas ar Karavadžo darbu, ir gluži vienkārši modernā glezniecība."
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Mikelandželo Merizi da Karavadžo?
A: Mikelandželo Merizi da Karavadžo bija itāļu mākslinieks, kurš strādāja Romā, Neapolē, Maltā un Sicīlijā no 1593. līdz 1610. gadam. Viņš ir pazīstams kā baroka stila gleznotājs.
J: Kādu mākslas veidu gleznojis Karavadžo?
A: Karavadžo gleznoja mākslas veidu, ko sauc par baroka stilu. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš patiešām labi gleznoja šādā stilā.
J: Kāpēc katoļu baznīcai bija nepieciešams jauns mākslas veids?
A: Katoļu baznīcai bija nepieciešams jauns mākslas veids, jo manierisms bija slavenākais mākslas veids 100 gadus, un tagad tas bija garlaicīgs. Viņi vēlējās, lai cilvēkiem tik ļoti patiktu viņu māksla, ka viņi negribētu sākt piederēt protestantu baznīcai.
J: Kā Karavadžo gleznoja savas gleznas?
A: Karavadžo gleznoja savas gleznas tā sauktajā naturālismā, kas nozīmē, ka viņš gleznoja lietas tā, kā tās izskatās patiesībā. Viņš izmantoja arī chiaroscuro tehniku, gleznojot ar ļoti tumšām ēnām un ļoti spilgtām gaismām.
J: Kas notika pēc viņa nāves?
A: Pēc viņa nāves lielākā daļa cilvēku par viņu aizmirsa un par viņa gleznām neinteresējās līdz pat simtiem gadu vēlāk, kad cilvēki atkal ieskatījās viņa darbos un ieraudzīja, cik nozīmīgs mākslinieks viņš bija. Daudzi citi slaveni mākslinieki bija redzējuši viņa gleznas un mēģināja gleznot līdzīgi viņam, kā rezultātā baroka stils kļuva ļoti slavens vēl vairākus simtus gadu pēc tam.
J: Ko par Karavadžo darbiem teica Andrē Bernē-Džofroijs?
A: Andrē Bernē-Žofroijs teica: "Tas, kas sākas Karavadžo darbā, ir gluži vienkārši modernā glezniecība."
