Ežēns Delakruā (1798–1863) — franču romantisma gleznotājs un litogrāfists

Ežēns Delakruā — franču romantisma meistars, kurš ar ekspresīviem otas triepieniem un litogrāfijām ietekmēja impresionismu, meklējot eksotiku un dramatisku izteiksmi.

Ferdinands Viktors Ežēns Delakruā (1798. gada 26. aprīlis - 1863. gada 13. augusts) bija franču mākslinieks romantisma stilā, kurš jau kopš savas karjeras sākuma tika uzskatīts par franču romantisma skolas līderi. Delakruā izmantotie ekspresīvie otas triepieni un krāsu optisko efektu pētījumi būtiski ietekmēja impresionistu daiļradi, savukārt viņa aizraušanās ar eksotiku iedvesmoja simbolisma kustības māksliniekus. Delakruā bija smalks litogrāfists, viņš ilustrēja dažādus Viljama Šekspīra, skotu rakstnieka sera Valtera Skota un vācu rakstnieka Johana Volfganga fon Gētes darbus.

Atšķirībā no sava galvenā konkurenta Ingresa neoklasicisma perfekcionisma Delakruā iedvesmojās no Rubensa un Venēcijas renesanses gleznotāju mākslas, uzsverot krāsu un kustību, nevis kontūru skaidrību un rūpīgi modelētu formu. Dramatiskais un romantiskais saturs raksturoja viņa brieduma galvenās tēmas, un tas viņu aizveda nevis pie grieķu un romiešu mākslas klasiskajiem paraugiem, bet gan uz ceļojumiem Ziemeļāfrikā, meklējot eksotiku. Teodora Žeriko draugs un garīgais mantinieks, Delakruā iedvesmojās arī no Bairona, ar kuru viņu vienoja spēcīga identifikācija ar "cildenajiem spēkiem", ar dabu bieži vien vardarbīgā darbībā.

Tomēr Delakruā nebija ne sentimentāls, ne bombastisks, un viņa romantisms bija individuālistisks. Bodlēra vārdiem sakot, "Delakruā bija kaislīgi iemīlējies kaislībā, bet aukstasinīgi apņēmies izteikt kaisli pēc iespējas skaidrāk."

Delakruā bija Hašiša kluba jeb Hašiša kluba biedrs. Šī franču rakstnieku grupa eksperimentēja ar hašišu, lai smeltos idejas.

Dzīve un karjera

Ežēns Delakruā dzimis Parīzes piepilsētā 1798. gadā. Viņš sāka mākslas izglītību Parīzē un agrīni ieguva uzmanību ar spraigām un krāsainām kompozīcijām. Delakruā savu vārdu nostiprināja jau 1820. gadu Salonos — viņa darbi izraisīja gan sajūsmu, gan skandālus, jo tie pārkāpa klasiskās gaumes normas un piedāvāja jaunu, emocionālu skatījumu uz vēsturiskiem un mūsdienu notikumiem. 1830. gada Jūlija revolūcija Francijā deva Delakruā iespēju iemiesot savas idejas par brīvību un tautas enerģiju — šajā laika posmā radās viena no viņa slavenākajām gleznām (sk. zemāk).

Mākslas stils un tehnika

Delakruā raksturojams ar sekojošiem elementiem:

• Spēcīga krāsu izjūta: viņš izmantoja burtiski "dzīvīgas" krāsas, bieži kontrastējot siltas un aukstas tonālās attiecības, lai radītu emocionālu intensitāti;
• Ekspresīvi otas triepieni: bruto, brīvi triepieni deva kustību un dzīvīgumu formām, kas vērojama gan portretos, gan skatuves vai vēsturiskajās ainas;
• Kompozicionālais dramatisms: asimetriskas kompozīcijas un dinamiskas pozas pastiprināja stāstījuma spriedzi;
• Orientālisms: ceļojums uz Ziemeļāfriku (īpaši uz Maroku 1832. gadā) ieviesa eksotiskus motīvus, tērpus un gaismas efektus, kas kļuva par neatņemamu Delakruā rokraksta daļu.

Galvenie darbi

Daži no Delakruā visplašāk pazīstamajiem un ietekmīgākajiem darbiem:

• La Barque de Dante (Diego un Inferno iedvesmots darbs, nozīmīgs agrīnajai reputācijai)
• Le Massacre de Scio (The Massacre at Chios, 1824) — emocionāla vēsturiska aina, kas piesaistīja plašu uzmanību;
• La Mort de Sardanapale (Death of Sardanapalus, 1827) — grandiozs, traģisks sižets ar spilgtu krāsu un eksotikas motīviem;
• La Liberté guidant le peuple (Liberty Leading the People, 1830) — simboliska, revolucionāra kompozīcija, kas kļuvusi par viena no franču romantisma ikonām;
• Femmes d'Alger dans leur appartement (Women of Algiers, 1834) — viens no orientālisma piemēriem Delakruā daiļradē.

Litogrāfija, ilustrācijas un zīmējumi

Bez eļļas gleznām Delakruā bija aktīvs zīmētājs un litogrāfists. Viņa ilustrācijas daiļliteratūrā — tostarp Viljama Šekspīra, V. Skota un J. V. fon Gētes tekstiem — parāda viņa spēju interpretēt literāros sižetus vizuālā valodā. Šie grafiskie darbi deva citādu redzējumu uz viņa kompozīcijām: smalkākas tonālās pārejas, darba sagataves motīvi un eksperimentēšana ar gaismas un ēnas efektiem.

Personīgā dzīve, idejas un mantojums

Delakruā rakstīja arī dienasgrāmatas un vēstules, kas pēc viņa nāves kļuva par vērtīgu avotu, lai izprastu viņa darba metodes, garastāvokli un estētiskās pārliecības. Viņš identificēja sevi ar romantisma ideālu par mākslinieku kā individuālu, kaislīgu pārstāvi, kurš tiecas atklāt spēcīgas emocionālas patiesības. Ietekme uz vēlākām kustībām — no impresionisma līdz simbolismam — jūtama gan tehniskā pieejā, gan tematiskajā brīvībā.

Delakruā bieži sadarbojās ar rakstniekiem un inteliģences lokiem, un viņa vārds tiek minēts arī literāro eksperimentu kontekstā — pieminētā Hašiša kluba aktivitātes ilustrē to, ka mākslinieki un rakstnieki meklēja jaunus ceļus iztēles un uztveres paplašināšanai. Tāpat viņa attiecības ar laikabiedriem, piemēram, Teodoru Žeriko, un literārās saites (Bairons, Gēte u. c.) veidoja plašāku kultūras dialogu, kurā Delakruā bija centrāla figūra.

Mūsdienu skatījums

Šodien Delakruā tiek vērtēts kā viens no spožākajiem 19. gadsimta Francijas māksliniekiem — viņa darbi atrodas vadošajos muzejos visā pasaulē un turpina iedvesmot restauratorus, vēsturniekus un māksliniekus. Viņa radošā drosme, krāsu eksperimenti un spēja vizualizēt vēsturiskas un literāras drāmas padara viņu par svarīgu tiltu starp akadēmisko mākslas tradīciju un modernākām izteiksmes formām.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Ferdinands Viktors Ežēns Delakruā?

J: Kā Delakruā ietekmēja citus māksliniekus?

J: Kāda veida mākslu viņš radīja?

J: Kādas bija dažas kopīgas tēmas Delakruā darbos?

J: No kurienes viņš smēlās iedvesmu?

J: Vai Delakruā savos darbos bija sentimentāls vai bombastisks?

J: Kādam klubam viņš piederēja?

Meklēt pēc burta