Leonardo da Vinči (1452. gada 15. aprīlis - 1519. gada 2. maijs) bija itālis, kurš dzīvoja renesanses laikā. Viņš ir slavens ar savām gleznām, taču viņš bija arī zinātnieks, matemātiķis, inženieris, izgudrotājs, anatoms, tēlnieks, arhitekts, botāniķis, mūziķis un rakstnieks. Leonardo vēlējās uzzināt visu par dabu. Viņš vēlējās zināt, kā viss darbojas. Viņam ļoti labi padevās pētīt, projektēt un izgatavot visdažādākās interesantas lietas.

Daudzi uzskata, ka Leonardo bija viens no visu laiku izcilākajiem gleznotājiem. Citi domā, ka viņš bija talantīgākais cilvēks, kāds jebkad dzīvojis. Mākslas zinātniece Helēna Gardnere teica, ka neviens nekad nav bijis gluži tāds kā viņš, jo viņš interesējās par tik daudzām lietām, ka, šķiet, viņam bija milzīga prāta spējas, bet kāds viņš bija kā cilvēks, joprojām ir noslēpums.

Leonardo dzimis Vinči, kas ir neliela pilsētiņa netālu no Florences, Itālijā. Par mākslinieku viņu apmācīja tēlnieks un gleznotājs Verrokkio. Lielāko daļu savas dzīves viņš pavadīja, strādājot pie bagātiem itāļu muižniekiem. Savos pēdējos dzīves gados viņš dzīvoja skaistā mājā, ko viņam uzdāvināja Francijas karalis.

Divas no viņa gleznām ir vienas no pasaulē pazīstamākajām gleznām: Mona Liza un "Pēdējais vakars". Viņš ir radījis daudz zīmējumu. Vispazīstamākais zīmējums ir Vitruvija cilvēks. Leonardo bieži domāja par jauniem izgudrojumiem. Viņš veica pierakstu klades ar piezīmēm un zīmējumiem par šīm idejām. Lielākā daļa viņa izgudrojumu nekad netika īstenoti. Dažas no viņa idejām bija helikopters, tanks, kalkulators, izpletnis, robots, telefons, evolūcija un saules enerģija.

Agrā dzīve un mākslinieciskā apmācība

Leonardo piedzima 1452. gadā Vinči ciematā kā neprecēta jurista pāra dēls. Bērnību un jaunību viņš pavadīja Florences apkārtnē, kur renesanses pilsēta bija bagāta ar mākslas un zinātnes aktivitātēm. Aptuveni 1466.–1476. gados viņš tika apmācīts pie meistara Verrokkio, kur apguva gleznošanu, tēlniecību, metāla darbu un citas praktiskas prasmes. No šīs pieredzes izauga viņa prasme savienot rūpīgu novērojumu ar tehnisku meistarību.

Galvenie mākslas darbi un paņēmieni

Leonardo radīja dažus no pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem mākslas darbiem pasaules vēsturē. Mona Liza ir slavena ar noslēpumaino smaidu, smalko gaismēnu pārejām un neatkārtojamo atmosfēru. "Pēdējais vakars" (The Last Supper) ir freska, kas atklāj viņa spēju attēlot cilvēku emocijas un kompozīcijas sarežģītību. Leonardo ieviesa un pilnveidoja paņēmienu, kas saucas sfumato — ļoti maigu pāreju starp gaismu un ēnu, kas ļauj vaibstiem izskatīties dzīviem un plūstošiem. Viņa glezniecībā bieži redzamas arī rūpīgas perspektīvas, anatomisku detaļu precizitāte un dziļa interese par gaismas ietekmi.

Zinātniskie pētījumi un pierakstu klades

Leonardo nebija tikai mākslinieks — viņš bija rūpīgs novērotājs un zinātnieks. Viņš veica cilvēka un dzīvnieku anatomijas izpēti, veicot disekcijas, lai saprastu muskuļu, kaulu un orgānu uzbūvi. Viņa anatomiskie zīmējumi ir izcili precīzi un sistemātiski. Leonardo interesējās arī par ģeoloģiju, hidrauliku, botāniku, optiku un lidošanu.

Viņa piezīmju klades — daudzas tūkstošu lapu — satur zīmējumus, eksperimentu aprakstus un inženiertehniskās skices. Dažas klades ir pazīstamas kā Codex Atlanticus vai Codex Leicester (pēdējo slavenā kārtā iegādājās Bils Geitss). Leonardo bieži rakstīja ar tā saukto spoguļrakstu (no kreisās uz labo), kas dažkārt apgrūtina tiešu lasīšanu.

Izgudrojumi, projektēšana un tehniskās idejas

Leonardo zīmēja daudzus mehānismus un idejas, no kurām daudzas uz priekšu izgudrojumos vai tehnoloģijās tika īstenotas daudz vēlāk. Viņa piezīmēs atrodamas skices un apraksti par:

  • helikopters — rotoru tipa lidojošs aparāts, kas bija vairāk teorētisks vīzija nekā praktisks ierīces modelis viņa laikā;
  • tanks — bruņots transports ar aprakstītu pārvietošanās un ieroču izvietojumu;
  • kalkulators — mehāniski saskaitīšanas un aprēķinu risinājumi;
  • izpletnis — idejas par drošu bremzēšanos no augstuma;
  • robots — mehāniskas figūras skices, piemēram, bruņinieka izstrādājumi;
  • telefonam līdzīgi koncepcijas un citi eksperimenti ar signālu pārvadi;
  • evolūcijas un saules enerģijas idejas — Leonardo novēroja un raksturoja dabu tādā veidā, kas dažkārt atgādina vēlāk attīstītas teorijas.

Lielākā daļa šo projektu neizkļuva no rasējumu stadijas — gan tehnisku ierobežojumu, gan finansējuma trūkuma dēļ — tomēr tie parāda viņa analītisko un radošo domāšanu.

Patroni, ceļojumi un pēdējie gadi

Leonardo strādāja pie dažādiem patroniem, tostarp pie Medici Florencē, kā arī pie Ludoviko Sforcas (Milāna hercoga), kur viņam tika uzticēti gan mākslas projekti, gan inženiertehniskie uzdevumi. Viņa radošā darbība aptvēra arī arhitektūras un militāras konstrukcijas projektus.

Pēdējos dzīves gados viņš uzturējās Francijā pie karaļa Franciska I, kur saņēma pensiju un dzīvesvietu. Leonardo nomira 1519. gada 2. maijā Amboāzā (Francija). Viņš tika apbedīts Francijas Amboāzas pils kapelā (Chapelle Saint-Hubert).

Mantojums un ietekme

Leonardo da Vinči atstāja milzīgu mantojumu gan mākslā, gan zinātnē. Viņa darbi un piezīmes iedvesmoja nākamās paaudzes māksliniekus, inženierus un pētniekus. Viņa pieeja — precīzs vērošanas darbs, mākslinieciska izteiksme un zinātniska analīze — kļuva par paraugu daudzām disciplīnām. Viņa zīmējumi, glezniecības meistardarbi un klades joprojām tiek pētīti un izstādīti visā pasaulē, un tie turpina raisīt interesi un apbrīnu.

Leonardo dzīvesstāsts atgādina, cik produktīvi un ietekmīgi var būt cilvēki, kuri apvieno radošumu ar zinātnisku ziņkāri. Viņa darbi — gan Mona Liza, gan "Pēdējais vakars", gan Vitruvija cilvēks — paliks kā simbols cilvēciskajai tieksmei saprast un attēlot pasauli.