Suns

Izskats un uzvedība

Suņiem ir četras kājas, un tie izdod "riešanu", "gauuuu" vai "arf". Suņi bieži vajā kaķus, un lielākā daļa suņu aportēs bumbu vai nūju.

Suņi labāk par cilvēkiem spēj sajust un dzirdēt, taču neredz krāsas, jo ir krāsu akli. Acu anatomijas dēļ suņi labāk nekā cilvēki redz vājā apgaismojumā. Viņiem ir arī plašāks redzes lauks.

Tāpat kā vilki, arī savvaļas suņi pārvietojas grupās, ko sauc par bariem. Suņu baru saimes ir sakārtotas pēc ranga, un suņi ar zemāku rangu pakļaujas citiem suņiem ar augstāku rangu. Visaugstākā ranga suni sauc par alfa tēviņu. Grupas suns palīdz un rūpējas par citiem. Pieradināti suņi bieži uzskata savu saimnieku par alfa tēviņu. ^[]

Dzīves ilgums

Dažādām suņu šķirnēm ir atšķirīgs dzīves ilgums. Kopumā mazāki suņi dzīvo ilgāk nekā lielāki. Suņa lielums un šķirne ietekmē to, cik ilgi suns vidēji dzīvo. Tādas šķirnes kā taksis parasti dzīvo piecpadsmit gadus, čivavas var sasniegt divdesmit gadu vecumu. Savukārt vācu dogu vidējais dzīves ilgums ir seši līdz astoņi gadi; daži vācu dogi ir nodzīvojuši desmit gadus.

Šis grafiks parāda sakarību starp svaru un mūža ilgumu.

Suņu izcelsme

Visi suņi ir cēlušies no vilkiem, tos pieradinot un mākslīgi selekcionējot. Tas ir zināms, jo ir veikta DNS genoma analīze, lai to atklātu. Tos ir izaudzējuši cilvēki. Senākais zināmais mājas suņa fosilijas atradums ir no Beļģijas pirms 31 700 gadiem. Suņi ir dzīvojuši kopā ar cilvēkiem vismaz 30 000 gadu. 2013. gadā tika publicēts pētījums, kurā tika atklāts, ka pirms 33 000 gadu datēta suņveidīgā suņa galvaskausam un zobiem ir īpašības, kas tuvākas sunim, nevis vilkam, un autori secināja, ka "šis īpatnis varētu būt suns ļoti agrīnā domesticēšanās stadijā, t. i., "iesācējs" suns". Pētnieki turpina, ka tā tomēr bija līnija, kas nenoveda pie mūsdienu suņiem. Ģenētiski šis materiāls ir tuvāks mūsdienu sunim nekā vilkam. Citas pieradināšanas pazīmes ir tādas, ka dažkārt suņi tika apbedīti kopā ar cilvēkiem. Par to liecina Bonnas kapsēta, kurā tika atrasts apmēram 50 gadus vecs vīrietis, apmēram 25 gadus veca sieviete, suņa atliekas un citi artefakti. Radiokarbona datēšana parādīja, ka cilvēku kauli bija vecumā no 13 300 līdz 14 000 gadu.

Suņi un cilvēki

Suņi bieži tiek dēvēti par "cilvēka labākajiem draugiem", jo tie ir piemēroti cilvēka dzīvei. Cilvēks attiecas uz cilvēci, nevis tikai uz puišiem (senangļu valodā). Suņi var kalpot cilvēkiem dažādos veidos. Piemēram, ir sargsuņi, medību suņi, ganāmpulku suņi, neredzīgo cilvēku suņi-pavadoņi un policijas suņi. Ir arī suņi, kas ir apmācīti sajust slimības cilvēka organismā vai atrast bumbas vai nelegālas narkotikas. Šie suņi dažkārt palīdz policijai lidostās vai citās vietās. Šim darbam dažkārt tiek apmācīti meklēšanas suņi (parasti bīgli). Krievi pat ir sūtījuši suņus kosmosā dažus gadus pirms cilvēka. Pirmo nosūtīto suni nosauca vārdā Laika, bet viņa nomira dažu stundu laikā.

Suņu šķirnes

Skatīt arī Suņu šķirņu saraksts.

Pastāv vismaz 800 suņu šķirnes (veidi). Suņi, kuru vecāki ir vienas šķirnes suņi, arī būs šīs šķirnes suņi: šos suņus sauc par tīršķirnes vai tīršķirnes suņiem. Suņi, kuru vecāki ir dažādu šķirņu suņi, vairs nepieder nevienai šķirnei: tos sauc par muttiem, jauktiem suņiem, hibrīdiem vai tīršķirnes suņiem. Dažas no populārākajām šķirnēm ir aitu suņi, kollijs, pūdeļi un retrīveri. Aizvien populārāka kļūst divu dažādu šķirņu suņu krustošana un jaunā suņa šķirnes nosaukuma maiņa, kas ir abu vecāku šķirņu vārdu sajaukums. Kucēnu, kura vecāki ir pūdeļi un pomerāņi, varētu saukt par pomapoo. Šādus suņus nevis sauc par mutuļiem, bet gan par dizaineru suņu šķirnēm. Šādus suņus parasti izmanto godalgotās izstādēs un dizaineru izstādēs. Tie var būt suņi-pavadoņi.

Suņi tiek audzēti ļoti dažādās šķirnēs: šeit ir vācu dogs un maza čivava.

Fotogalerija

Saistītās lapas

• Kucēnu bļoda