Bonna ir pilsēta netālu no Ķelnes, izvietota pie Reinjas upes aptuveni 20 km uz dienvidiem no Ķelnes. Tā atrodas Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē un ilgstoši bijusi nozīmīgs reģionāls centrs gan kultūras, gan izglītības un administratīvajā jomā.

Bonna tika dibināta senā romiešu apmetnē (romiešu nosaukums Bonna bija Bonna), un šīs senās saknes vēl joprojām ir redzamas pilsētas muzejos un arheoloģiskajos izrakumos. Mūsdienās tajā dzīvo aptuveni 330 000 iedzīvotāju, un pilsēta piedāvā gan vēsturiskas ēkas, gan modernu infrastruktūru.

Pēc Otrā pasaules kara Bonna atradās britu okupācijas zonā. 1949. gadā Bonna tika izraudzīta par Rietumvācijas pagaidu galvaspilsētu, kas deva pilsētai īpašu politisku nozīmi un prasīja papildu teritorijas un ēku attīstību.

Bonna tika izvēlēta arī tāpēc, ka to atbalstīja pirmais Rietumvācijas kanclers Konrāds Adenauers — bijušais Ķelnes mērs — kurš nāca no šī reģiona. Frankfurtē pie Mainas jau bija lielākā daļa nepieciešamo objektu, tāpēc Bonnas izmantošana nozīmēja aptuveni 95 miljonu Vācijas marku iztērēšanu jaunu ceļu un ēku būvniecībai. Tomēr Frankfurte pie Mainas kara laikā bija nozīmīga pilsēta, un Bonnas izvēle simbolizēja jaunās Vācijas jauno sākumu.

Tā kā Bonna ir galvaspilsētai salīdzinoši maza, to dažkārt jokojot dēvēja par Federālo ciematu (Bundesdorf), reizēm arī par Bundesstadt. Bonna bija Rietumvācijas galvaspilsēta no 1949. līdz 1990. gadam, un pēc Vācijas atkalapvienošanās notika plašas diskusijas par galvaspilsētas nākotni. Bundestāgs 1991. gada 20. jūnijā nobalsoja par pārcelšanos uz Berlīni, un federālā prezidenta oficiālā rezidence tika noteikta Berlīnē (Schloß Bellevue). Nepieciešamie papildu celtniecības darbi nozīmēja, ka valdības pārcelšanās tika pabeigta 1999. gadā.

Pat pēc pārcelšanās uz Berlīni Bonnā palika daļa federālās administrācijas — vairākas ministrijas, aģentūras un starptautiskas organizācijas atstāja padziļinātu klātbūtni pilsētā. Bonnai tika piešķirts īpašs statuss kā "faktiskai federālajai pilsētai", un tur atrodas arī dažas valsts iestādes, kas turpina strādāt turpmāk.

Kultūra, izglītība un tūrisms. Bonna ir pazīstama kā kultūras un izglītības centrs. Šeit atrodas seno un mūsdienu mākslu krājumi, piemēram, Kunstmuseum Bonn, kā arī Vācijas vēsturi iepazīstinošs muzejs Haus der Geschichte. Vēsturiski nozīmīga ir Ludviga van Bēthovena dzimtā māja — Beethoven-Haus, kas piesaista daudzus mūzikas mīļotājus. Nozīmīga loma ir arī Rīniches Fīriha-Vilhelma Universitātei (Rheinische Friedrich-Wilhelms-Universität Bonn), kas dibināta 1818. gadā un ir viena no vadošajām Vācijas universitātēm.

Ekonomika un starptautiska klātbūtne. Bonnā darbojas gan vietējas, gan starptautiskas kompānijas, tostarp lielas telekomunikāciju un pakalpojumu nozares firmas. Pilsētā strādā arī vairāki starptautiskie un PVO (UN) veidojumi; Bonnā atrodas UN-Campus, kurā darbojas dažas Apvienoto Nāciju aģentūras, kas nodarbojas ar vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem.

Satiksme un pieejamība. Bonna ir labi savienota ar apkārtni un pārējo Vāciju — gan dzelzceļā (Bonn Hauptbahnhof), gan autotransporta ceļiem. Tuvu atrodas starptautiskā lidosta Köln/Bonn (Köln/Bonn Airport), kas nodrošina gan iekšzemes, gan starptautiskos reisus. No Bonnas ir ātras savienojuma iespējas ar Ķelni un citām lielajām Vācijas pilsētām.

Pilsētas īpatnības un apskates vietas. Starp populārākajiem objektiem ir Beethoven-Haus, Bonner Münster (vecākā katoļu katedrāle), Poppelsdorfas pils ar botānisko dārzu, Hofgarten parka zona un vairāki muzeji. Bonna regulāri rīko koncertus, festivālus (piem., Beethovenfest) un akadēmiskas konferences, kas padara to par dzīvīgu kultūras centru.

Kopumā Bonna ir pilsēta ar bagātu vēsturi — no romiešu apmetnes līdz Rietumvācijas galvaspilsētai un mūsdienu starptautiskam pilsētas centram. Tā apvieno vēsturisko mantojumu, akadēmisko dzīvi, starptautisku klātbūtni un labo savienojumu ar reģionu, kas padara to par nozīmīgu punktu Ziemeļreinas‑Vestfālenē.