Bonna

Bonna ir pilsēta netālu no Ķelnes. Tā atrodas Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.

Bonna tika dibināta senā romiešu apmetnē. Mūsdienās tajā dzīvo aptuveni 310 000 iedzīvotāju.

Pēc Otrā pasaules kara Bonna atradās britu okupācijas zonā. 1949. gadā Bonna tika izraudzīta par Rietumvācijas pagaidu galvaspilsētu.

Bonnu bija izvēlējies bijušais Ķelnes mērs un pirmais Rietumvācijas kanclers pēc Otrā pasaules kara Konrāds Adenauers, kurš nāca no šī reģiona. Frankfurtē pie Mainas jau bija lielākā daļa nepieciešamo objektu, tāpēc Bonnas izmantošana nozīmēja aptuveni 95 miljonu Vācijas marku iztērēšanu jaunu ceļu un ēku būvniecībai. Tomēr Frankfurte pie Mainas kara laikā bija nozīmīga pilsēta, un Bonnas izvēle simbolizēja jaunās Vācijas jauno sākumu.

Tā kā Bonna ir galvaspilsētai salīdzinoši maza, to dažkārt jokojot dēvēja par Federālo ciematu (Bundesdorf).

Bonna bija Rietumvācijas galvaspilsēta no 1949. līdz 1990. gadam. Pēc asām debatēm Bundestāgs 1991. gada 20. jūnijā nobalsoja par pārcelšanos uz Berlīni. Federālais prezidents jau bija nolēmis par savu galveno oficiālo rezidenci izraudzīties Berlīnē esošo Schloß Bellevue. Nepieciešamie papildu celtniecības darbi nozīmēja, ka valdības pārcelšanās tika pabeigta 1999. gadā.

Akadēmiskais mākslas muzejsZoom
Akadēmiskais mākslas muzejs

Galvenie apskates objekti

Bēthovena dzimtā māja atrodas Bonngasse. Blakus tirgus laukumam atrodas vecais rātsnams, kas celts 1737. gadā rokoko stilā Bavārijas Klemensa Augusta valdīšanas laikā. To izmanto pilsētas viesu pieņemšanām un kā mēra biroju. Netālu atrodas Kurfürstliches Schloss, kas celta kā prinča-lektora rezidence un mūsdienās ir Bonnas Universitātes galvenā ēka.

Kastaņu koku ieskautā Poppelsdorfa aleja savieno Kurfürstliches Schloss ar Poppelsdorfa pili, kas 18. gadsimta pirmajā pusē tika uzcelta kā kūrorts princešu elektoriem. Šo asi pārtrauc dzelzceļa līnija un Bonnas centrālā stacija, kas celta 1883/84. gadā.

Trīs augstākās ēkas pilsētā ir WDR radio masts Bonnā-Venusbergā (180 m), Deutsche Post galvenā mītne Post Tower (162,5 m) un bijusī Vācijas parlamenta deputātu ēka Langer Eugen (114,7 m), kas mūsdienās ir ANO Campus jaunā atrašanās vieta.

Baznīcas

  • Bonnas Minsteres baznīca [1]
  • Doppelkirche (Dubultbaznīca) Schwarzrheindorf, celta 1151. gadā
  • Bonnas vecie kapi, vieni no pazīstamākajiem kapiem Vācijā

Pilis un rezidences

  • Godesburgas cietokšņa drupas [2]

Mūsdienu ēkas

  • Bundesviertel (federālais kvartāls) ar daudzām valdības struktūrām, tostarp
    • Pasta tornis, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes augstākā ēka, kurā atrodas Deutsche Post AG galvenā mītne.
    • Deutsche Telekom galvenā mītne
    • T-Mobile galvenā mītne
    • Maritim Bonna, 5 zvaigžņu viesnīca un konferenču centrs
    • Schürmann-Bau, Deutsche Welle galvenā mītne
    • Langer Eugen, kopš 2006. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas pilsētiņas centrs, kurā agrāk atradās Vācijas parlamenta deputātu biroji.

Muzeji

  • Muzeju jūdze ar
    • Vācijas Federatīvās Republikas Mākslas un izstāžu zāle (Kunst- und Ausstellungshalle der Bundesrepublik Deutschland), kurā 2006.-2007. gadā tika eksponēta Gugenheima kolekcija [3].
    • Bonnas Modernās mākslas muzejs (Bonnas Modernās mākslas muzejs) [4]
    • Haus der Geschichte der Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvās Republikas vēstures muzejs) [5]
    • Kēniga muzejs, kurā pirmo reizi tikās Parlamentāriešu žurkas (Parlamentarischer Rat)
  • Bēthovena nams, Ludviga van Bēthovena dzimtā māja [6]
  • Ēģiptes muzejs (Ēģiptes muzejs) [7]
  • Akadēmiskais mākslas muzejs (Akademisches Kunstmuseum) [8]
  • Arithmeum, diskrētās matemātikas pētniecības institūts ar muzeju [9]
  • Reinzemes reģionālais muzejs Bonnā (Rheinisches Landesmuseum Bonn)

Universitātes

  • Rheinische Friedrich-Wilhelms-Universität Bonn (Bonnas Universitāte) ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā
  • Bonnas universitātes atrodas galvenokārt Bonnas centrā, bet dažas ēkas ir izvietotas visā pilsētā. Tāpēc Bonnu dēvē par universitāšu pilsētu.

Skolas

  • Aloisiuskolleg, jezuītu privātā skola Bad Godesbergā

Daba

  • Botāniskajā dārzā (Botanischer Garten), kur Titāna arums sasniedza pasaules rekordu.
  • Rheinaue (Bonna), atpūtas parks Reinas krastā.
  • Reinas promenāde un Alter Zoll (Vecā nodevu iekasēšanas stacija)
  • Pašos dienvidos no pilsētas, uz robežas ar Vachtbergu un Reinzemi-Pfalcu, atrodas izdzisušais Rodderbergas vulkāns.
Godesburgas cietoksnis.Zoom
Godesburgas cietoksnis.

Hofgarte (Hofgarten) ar Kurfürstliches Schloss (Kurfürstliches Schloss), kas kalpo kā Bonnas Universitātes galvenā ēka. Fonā redzams Bonnas Minsteres baznīcas tornis.Zoom
Hofgarte (Hofgarten) ar Kurfürstliches Schloss (Kurfürstliches Schloss), kas kalpo kā Bonnas Universitātes galvenā ēka. Fonā redzams Bonnas Minsteres baznīcas tornis.

Pasta tornis, Deutsche Post AG un DHL galvenā mītne.Zoom
Pasta tornis, Deutsche Post AG un DHL galvenā mītne.

Dvīņu pilsētas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bonna?


A: Bonna ir pilsēta netālu no Ķelnes Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.

J: Kad tika dibināta Bonna?


A: Bonna tika dibināta senā romiešu apmetnē.

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Bonnā?


A: Bonnā dzīvo aptuveni 327 000 cilvēku.

J: Kāpēc Konrāds Adenauers izvēlējās Bonnu par Rietumvācijas pagaidu galvaspilsētu?


A: Konrāds Adenauers izvēlējās Bonnu par Rietumvācijas pagaidu galvaspilsētu, jo tā simbolizēja jaunās Vācijas jaunu sākumu, un Frankfurtē pie Mainas jau bija lielākā daļa nepieciešamo objektu, tāpēc Bonnas izmantošana nozīmēja aptuveni 95 miljonu Vācijas marku iztērēšanu jaunu ceļu un ēku būvniecībai.

J: Kāda iesauka tika piešķirta Bonnai, ņemot vērā tās salīdzinoši nelielo izmēru galvaspilsētas gadījumā?


A: Tā kā Bonna ir galvaspilsētai salīdzinoši maza, to dažkārt jokojot sauca par Federālo ciematu (Bundesdorf).

J: Kad Bundestāgs nobalsoja par to, ka no 1990. gada tas pārcelsies no Berlīnes?


A: Bundestāgs nobalsoja par pārcelšanos no Berlīnes 1991. gada 20. jūnijā.

Jautājums: Kad tika pabeigta valdības pārcelšanās no Berlīnes?


A:Nepieciešamie papildu celtniecības darbi nozīmēja, ka valdības pārcelšanās tika pabeigta 1999. gadā.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3