Britu okupācijas zona Vācijā (1945–1955): teritorija, pārvaldība, vēsture

Britu okupācijas zona Vācijā (1945–1955): detalizēta teritorijas, pārvaldības un vēstures izpēte — militārā un civilā vara, reģionālās pārmaiņas un ilgtermiņa sekas.

Sabiedroto lielvalstis, kas Otrajā pasaules karā sakāva nacistisko Vāciju, no 1945. līdz 1949. gadam sadalīja valsti četrās okupācijas zonās. Šī sadalījuma mērķis bija nodrošināt demilitarizāciju, denacifikāciju, ekonomisko kontroli un politisko pārveidi pēc kara postošajām sekām.

Teritorija

Britu zonā ietilpa gan ziemeļu, gan ziemeļrietumu Vācijas daļas: Šlēsvigas-Holšteinas, Hamburgas, Lejassaksijas un tagadējās Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes. Šī teritorija bija nozīmīga lauksaimniecības, ostu un rūpniecības resursu (jo īpaši daļa Ruhras reģiona) ziņā, tāpēc britu administrācijai bija svarīga loma Vācijas ekonomiskās atjaunošanas un ražošanas kontroles jautājumos.

Brēmene un Brēmerhāfena atradās britu zonas ielenkumā, taču tās tika nodotas ASV, lai amerikāņiem būtu pieejama osta un loģistikas atbalsts. Savukārt tagadējā Reinzeme-Pfalca bija jāiekļauj britu zonā, bet tā tika atdota, lai iekļautos Francijas okupācijas zonā — šādas robežu un teritoriju korekcijas bija daļa no sabiedroto sarunām par administratīvajām ērtībām un piegādes maršrutiem.

Pārvaldība un politiskās reformas

Britu militārā valdība uzraudzīja nodalīto zonu no Bādē Zēnhauzenē — tur atradās britu militārais štābs un pārvaldes centrs. Pārvaldības pamatprincipi ietvēra:

• Denacifikācija — nacisma pārstāvju un struktūru atcelšana no valsts pārvaldes, tiesu procesu un izmeklēšanu īstenošana;
• Demilitarizācija — ieroču atņemšana, armijas likvidēšana un kara rūpniecības ierobežošana;
• Decentralizācija — Prūsijas centrālās varas vājināšana un jaunu zemju (Länder) veidošana vai atjaunošana, lai samazinātu iepriekšējo centralizācijas risku;
• Sociālās un ekonomiskās reformas — agrārreformas, rūpniecības pārvaldība, ierobežota privatizācija un atjaunošanas programmas;
• Mediju un izglītības atjaunošana — brīvas preses atļaušana un skolu sistēmas pārveidošana, lai izplatītu demokrātiskas vērtības.

Svarīgi notikumi, kas skāra arī britu zonu: bizone (Britu un Amerikas zonas apvienošana) 1947. gadā, vēlāk — paplašināšanās, kad pievienojās Francijas zona, veidojot trizona struktūru. Nozīmīga bija arī 1948. gada valūtas reforma Rietumzonās, kuras mērķis bija stabilizēt ekonomiku ar jaunas markas ieviešanu; šī reforma izraisīja spriedzi ar PSRS un kļuva par vienu no cēloņiem Berlīnes blokādei 1948.–1949. gadā.

Ekonomika un drošība

Britu administrācija centās kontrolēt rūpniecības atjaunošanu, īpaši enerģētikas un ogļu sektorus. Starptautiskas un sabiedroto institūcijas — piemēram, International Authority for the Ruhr (izveidota 1949. gadā) — regulēja rūpniecības produkciju, lai novērstu Vācijas militāru potenciālu, vienlaikus ļaujot pakāpenisku ekonomisko atveseļošanos. Militāri briti saglabāja spēkus Rietumvācijā, kas vēlāk integrējās NATO struktūrās.

No okupācijas uz suverenitāti (1949–1955)

1949. gada maijā Lielbritānijas, Francijas un Amerikas zonas tika apvienotas, izveidojot Vācijas Federatīvo Republiku (Rietumvācija). Pēc valsts izveides militāros gubernatorus pakāpeniski nomainīja civilie augstie komisāri — amatpersonas, kuras bija daļēji gubernatori un daļēji vēstnieki, uzraugot suverenitātes pakāpenisku atgriešanos un starptautiskās saistības.

Okupācijas režīms oficiāli turpinājās līdz 1955. gadam, kad Federatīvā Republika ieguva plašāku suverenitāti un rietumu okupācijas zonas juridiski beidza pastāvēt; augstos komisārus nomainīja parastie vēstnieki. Tomēr sabiedrotajām valstīm — ASV, Lielbritānijai, Francijai un PSRS — saglabājās īpašas tiesības un pienākumi Vācijā, kas formāli nepastāvēja līdz 1990. gada galīgajam noregulējumam (Divi plus četri līgums un Berlīnes statuss), kas atbrīvoja Vāciju no pēdējiem okupācijas aspektiem.

Berlīnes īpašais statuss

Jāuzsver, ka Berlīnes pilsēta netika pilnībā iekļauta nevienā no šīm rietumu vai austrumu zonām: tā turpināja būt sadalīta sabiedroto sektoru sistēmā un faktiski palika četrpusi okupēta līdz 1990. gadam. Berlīnes specifiskā situācija bija centrāla gan aukstā kara konfliktā (piem., Berlīnes blokāde), gan diplomatiskajās sarunās par Vācijas nākotni.

Sekas un nozīme

Britu okupācijas zonas administrācija atstāja ilgstošas ietekmes uz Rietumvācijas politisko karti — decentralizētu federālo sistēmu, spēcīgām zemēm (Länder), demokrātiskas partiju struktūras izveidi un integrāciju Rietumu ekonomiskajās un drošības institūcijās. Lēmumi un prakse šajā periodā ietekmēja arī Eiropas atkopšanos un aukstā kara ģeopolitiku.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas valstis veidoja britu okupācijas zonu?

J: Kur atradās britu militārā valdība?

J: Kā izturējās pret Brēmeni un Brēmerhāfenu?

J: Kas notika ar Reinzemi-Pfalcu?

J: Kad sabiedroto lielvalstīm pārtrauca būt īpašas tiesības un pienākumi Vācijā?

J: Kad beidzās sabiedroto okupācija Berlīnē?

Meklēt pēc burta