Britu okupācijas zona

Sabiedroto lielvalstis, kas Otrajā pasaules karā sakāva nacistisko Vāciju, no 1945. līdz 1949. gadam sadalīja valsti četrās okupācijas zonās.

Britu zonā ietilpa Šlēsvigas-Holšteinas, Hamburgas, Lejassaksijas un tagadējās Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes. Britu militārā valdība atradās Bādē Zēnhauzenē.

Brēmene un Brēmerhāfena bija britu zonas ielenkumā, taču tās tika nodotas ASV, lai amerikāņiem būtu osta. Tagadējā Reinzeme-Pfalca bija jāiekļauj britu zonā. Tā tika atdota, lai iekļautos Francijas okupācijas zonā.

1949. gada maijā Lielbritānijas, Francijas un Amerikas zonas tika apvienotas, izveidojot Vācijas Federatīvo Republiku. Militāros gubernatorus nomainīja civilie augstie komisāri. Augstie komisāri bija daļēji gubernatori un daļēji vēstnieki. Okupācija oficiāli turpinājās līdz 1955. gadam. Tad Federatīvā Republika kļuva par pilnībā suverēnu valsti, rietumu okupācijas zonas beidza pastāvēt, un augstos komisārus nomainīja parastie vēstnieki. Taču četrām sabiedrotajām valstīm joprojām bija īpašas tiesības un pienākumi Vācijā līdz 1990. gada galīgajam noregulējumam.

Tomēr Berlīnes pilsēta nebija nevienas no šīm valstīm daļa, un tā turpināja būt sabiedroto okupācijā līdz pat 1990. gadam.

Militārie gubernatori un komisāri

Militārie gubernatori

1945. gada 22. maijs - 1946. gada 30. aprīlis Sir Bernard Law Montgomery, 1st Viscount Montgomery of Alamein|Bernard Law Montgomery

1946. gada 1. maijs - 1947. gada 31. oktobris William Sholto Douglas

1947. gada 1. novembris - 1949. gada 21. septembris Ģenerālis sers Braiens Robertsons, Bt.

Augstie komisāri

1949. gada 21. septembris - 1950. gada 24. jūnijs Ģenerālis sers Braiens Robertsons, Bt.

1950. gada 24. jūnijs - 1953. gada 29. septembris Sir Ivone Kirkpatrick

1953. gada 29. septembris - 1955. gada 5. maijs Sir Frederick Hoyer-Millar

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kādas valstis veidoja britu okupācijas zonu?

A: Britu okupācijas zonā ietilpa Šlēsvigas-Holšteinas, Hamburgas, Lejassaksijas un tagadējās Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes.

J: Kur atradās britu militārā valdība?

A.: Britu militārā valdība atradās Bād-Oeinhauzenē.

J: Kā izturējās pret Brēmeni un Brēmerhāfenu?

A: Brēmene un Brēmerhāfena atradās britu zonas ielenkumā, bet tika nodotas Amerikas Savienotajām Valstīm, lai tām būtu osta.

J: Kas notika ar Reinzemi-Pfalcu?

A.: Reinzeme-Pfalca sākotnēji bija daļa no britu zonas, bet to atdeva, lai iekļautu Francijas okupācijas zonā.

J: Kad sabiedroto lielvalstīm pārtrauca būt īpašas tiesības un pienākumi Vācijā?

A.: Sabiedroto lielvalstīm pārtrauca būt īpašas tiesības un pienākumi Vācijā līdz ar 1990. gada galīgo vienošanos.

J: Kad beidzās sabiedroto okupācija Berlīnē?

A: Sabiedroto okupācija Berlīnē beidzās 1990. gadā, kad tā kļuva par vienotās Vācijas valsts daļu.