Līgums par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju
Līgums par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju (vācu valodā: Vertrag über die abschließende Regulung in bezug auf Deutschland franču valodā: Traité portant règlement définitif concernant l'Allemagne krievu val: Līgums par Almēniju (franču: The 2 + 4 Treaty) (angļu: The 2 + 4 Treaty).
To 1990. gada 12. septembrī Maskavā (PSRS) parakstīja abas Vācijas (Rietumvācija un Austrumvācija) un četri kara laika sabiedrotie (Francija, ASV, Apvienotā Karaliste un Padomju Savienība (PSRS).
Līgums oficiāli izbeidza Otro pasaules karu. Otrā pasaules kara sabiedrotie atteicās no pilnvarām un pienākumiem, kas tiem bija abās Vācijā un Berlīnē kopš nacistu kapitulācijas 1945. gadā, kas pārtrauca Otrā pasaules kara cīņas.
Līgumu parakstīja sešas valstis, bet tikai piecas to ratificēja (apstiprināja). Tas notika tāpēc, ka 1990. gada 3. oktobrī, trīs nedēļas pēc līguma parakstīšanas, Vācija apvienojās vienā valdībā.
Līgums ļāva Austrumvācijai un Rietumvācijai atkal apvienoties vienā valstī. Tajā bija teikts, ka Vācija būs miermīlīga un nesāks karus. Vācija apsolīja ierobežot savas armijas, flotes un gaisa spēku lielumu un neražot kodolumbas.
Līgumā tika noteiktas arī pamatnostādnes par ārvalstu karaspēka pārvietošanu, kas atradās Vācijā. PSRS līdz 1994. gadam bija jāizved visi tās karaspēki no Austrumvācijas un Austrumberlīnes. Trīs Rietumu sabiedrotie tika aicināti paturēt savus karaspēkus Berlīnē, līdz padomju karaspēks būs aizgājis. Vācija arī apsolīja neļaut NATO karaspēkam pārcelties uz Austrumvāciju, kā arī neļaut Austrumvācijā ievest noteikta veida ieročus.
Līgums noteica arī Vācijas robežas, un Vācijas valdība apstiprināja, ka 1970. gadā noslēgtais līgums ar Poliju par robežu starp valstīm paliek spēkā.
1991. gada 15. martā līgums stājās spēkā, un Vācija kļuva pilnībā suverēna (tas ir, varēja kontrolēt visu savā teritorijā, tostarp Berlīni).
Līguma 2+4 ratifikācija Vācijā
Jautājumi un atbildes
J: Kā dažkārt sauc Līgumu par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju?
A: Līgumu par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju dažkārt dēvē par 2 + 4 līgumu.
J: Kas parakstīja šo līgumu?
A: Līgumu parakstīja abas Vācijas (Rietumu un Austrumu) un četri kara laika sabiedrotie (Francija, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un Padomju Savienība).
J: Kad līgums stājās spēkā?
A: Līgums stājās spēkā 1991. gada 15. martā.
J: Ko tas paredzēja?
A: Līgums ļāva Austrumvācijai un Rietumvācijai atkal apvienoties vienā valstī.
J: Kādus solījumus Vācija deva attiecībā uz saviem militārajiem spēkiem?
A: Vācija apsolīja ierobežot savas armijas, flotes un gaisa spēku lielumu un neražot kodolumbas.
J: Ko ārvalstu karaspēks bija spiests darīt saistībā ar šo līgumu?
A: PSRS tika lūgts līdz 1994. gadam izvest visus savus karaspēkus no Austrumvācijas un Berlīnes austrumu daļas, savukārt trīs Rietumu sabiedrotajiem tika lūgts paturēt savus karaspēkus Berlīnē līdz brīdim, kad padomju karaspēks būs aizgājis.
J: Ko šis līgums noteica attiecībā uz valstu robežām?
A: Šis līgums noteica pamatnostādnes par ārvalstu karaspēka, kas atradās Vācijā, pārvietošanu, kā arī Vācijas robežu noteikšanu; tas arī apstiprināja, ka iepriekšējais 1970. gada robežlīgums starp Poliju un Vāciju paliek spēkā.
