Vācijas atkalapvienošanās: Rietum- un Austrumvācijas apvienošana 1990. gadā
Vācijas atkalapvienošanās 1990: Rietum- un Austrumvācijas apvienošana — politiskas, ekonomiskas un kultūras pārmaiņas, kas mainīja Eiropas vēsturi.
Vācijas atkalapvienošanās (vācu: Deutsche Wiedervereinigung) ir vēstures termins. Apvienošanās nozīmē divu vai vairāku daļu apvienošanu. Vācijas atkalapvienošanās ir divu Vācijas daļu apvienošanās.
Pēc Otrā pasaules kara Vācija bija sadalīta divās valstīs. Viena no tām bija Vācijas Federatīvā Republika (VFR), saukta arī par "Rietumvāciju". Otra daļa bija Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), ko sauca arī par "Austrumvāciju". Vācijas atkalapvienošanās notika 1990. gada 3. oktobrī, kad Austrumvācijas valstis kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas sastāvdaļu.
Vēsturiskais fons
Pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta okupācijas zonās, un galu galā izveidojās divas atsevišķas valstis — Rietumi ar demokrātisku un tirgus ekonomiku, un Austrumi ar sociālistisku politisko sistēmu un plānveida ekonomiku. 1961. gadā tika uzcelta Berlīnes siena, kas fiziski un simboliski sadalīja pilsētu un ierobežoja cilvēku kustību no Austrumiem uz Rietumiem. Austrumvācijā tika izveidota spēcīga drošības aparāta sistēma (tajā skaitā Valsts drošības komiteja — Stasi), kas ierobežoja politiskās brīvības.
Kā notika atkalapvienošanās
1980. gadu beigās notika plašas pārmaiņas: Padomju Savienībā pie varas nāca Mihails Gorbačovs ar reformu politiku, un Austrumvācijā pieauga sabiedriskās neapmierinātības viļņi. 1989. gada rudenī notika miermīlīgās revolūcijas — lielas demonstrācijas, tā dēvētie "pirmdienu demonstrācijas", kā arī masu bēgšana caur kaimiņu valstīm, piemēram, Ungāriju. 1989. gada 9. novembrī tika atvērta Berlīnes siena, un tas simboliski atklāja ceļu uz politiskām un juridiskām sarunām par apvienošanos.
Praktiski soļi 1990. gadā ietvēra valūtas savienību — 1990. gada 1. jūlijā Austrumvācija pārgāja uz Vācijas marku (Deutsche Mark), tādējādi tika ātrāk integrēta ekonomika. Tika parakstīti starpvalstu līgumi: vienošanās starp abām Vācijām (Einigungsvertrag) un tik nozīmīgais starptautiskais līgums, tā sauktais "Two‑Plus‑Four" līgums (prasības attiecībā uz Vāciju risināja divas vācu valstis un četras lielvaras), kas 1990. gada septembrī nostiprināja vienotas Vācijas ārpolitisko statusu un suverenitāti. Formāli apvienošanās notika 1990. gada 3. oktobrī, kad Austrumvācijas zemes juridiski iekļuva Vācijas Federatīvajā Republikā.
Politiskie un juridiskie aspekti
Juridiski apvienošanās īstenota tā, ka Austrumvācijas teritorijas tika integrētas Rietumvācijas tiesiskajā sistēmā un institūcijās. Pēc apvienošanās Berlīne kļuva par vienotas Vācijas galvaspilsētu; valdības pārcelšanās no Bonnas uz Berlīni tika pabeigta vēlākā periodā. Starptautiski svarīgs bija tas, ka lielvaras atteicās no īpašām tiesībām attiecībā uz Vāciju, ļaujot valstij atgūt pilnu suverenitāti.
Sociālās un ekonomiskās sekas
Atkalapvienošanās radīja gan pozitīvas, gan izaicinošas sekas. No vienas puses, beidzās valsts dalīšana un cilvēkiem vaļas tiesības ceļot, strādāt un politiski piedalīties visā valstī. No otras puses, Austrumvācijas ekonomika bija vāji konkurētspējīga, un notika masveida restrukturizācija — rūpnīcas tika privatizētas vai slēgtas, radot augstu bezdarbu un migrāciju uz rietumiem. Sākotnējās investīcijas un infrastruktūras atjaunošana bija ļoti dārgas; lai segtu izdevumus, tika ieviesti papildu nodokļu mehānismi un valsts atbalsta programmas rekonstrukcijai (t.s. "Aufbau Ost").
Ilgtermiņā Austrumvācija ir guvusi daudz uzlabojumu — pielīdzināta infrastruktūra, dzīves līmeņa celšanās un politiskā integrācija — taču reģionālās atšķirības ekonomikā, ienākumos un iedzīvotāju struktūrā dažviet joprojām ir jūtamas.
Simboliskā nozīme
Vācijas atkalapvienošanās tiek uzskatīta par vienu no Aukstā kara beigu svarīgākajiem notikumiem. Tā mainīja Eiropas politisko karti, nostiprināja Vāciju kā lielāko Eiropas ekonomiju un ietekmēja turpmāko Eiropas savienību un NATO izplešanos. Kopš 1990. gada 3. oktobra šī diena tiek svinēta kā Vācijas vienības diena (Tag der Deutschen Einheit).
Apvienošanās process bija gan ātrs, gan sarežģīts — tas prasīja gan iekšpolitisku gribu, gan starptautisku saskaņošanu. Rezultātā radās mūsdienīga, vienota demokrātiska Vācija, kuras iedzīvotāji vēl arvien strādā pie pilnvērtīgas sociālās un ekonomiskās izlīdzināšanas starp rietumu un austrumu reģioniem.
Vācijas sadalīšana, 1949. gads. Rietumvācija (zilā krāsā) sastāv no Amerikas, Lielbritānijas un Francijas zonas (bez Zāras), Austrumvācija (sarkanā krāsā) veidojas no Padomju Savienības zonas.
Aukstā kara laikā (1945-1989)
Pēc Otrā pasaules kara uzvarētāji izveidoja četras sabiedroto okupācijas zonas Vācijā. 1949. gadā Francijas, Lielbritānijas un ASV zonas tika apvienotas Vācijas Federatīvajā Republikā, kas pazīstama arī kā "Rietumvācija", savukārt padomju zona tika izveidota par atsevišķu valsti, kas pazīstama kā Vācijas Demokrātiskā Republika jeb "Austrumvācija".
Aukstā kara laikā Rietumvācija bija demokrātiska valsts (politiķi tika ievēlēti brīvās vēlēšanās), tā bija sabiedrotā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un tajā pastāvēja kapitālistiska ekonomiskā sistēma (uzņēmumi piederēja pilsoņiem). Austrumvācija bija komunistiska valsts, vienpartijas valsts. Komunistiskā partija valdīja visu laiku, vēlēšanas bija tikai priekšnesums, un visi uzņēmumi piederēja valstij. Tāpat kā citas padomju bloka valstis, arī šo valsti kontrolēja Padomju Savienība.
Pēc tam, kad 20. gadsimta 50. gados Rietumvācijas ekonomika sāka attīstīties arvien straujāk un straujāk, bet Austrumvācijas ekonomikai neveicās tik labi, daudzi cilvēki pārcēlās no Austrumvācijas uz Rietumvāciju. Lai apturētu šo emigrāciju, 1961. gadā Austrumvācijas spēki slēdza robežu starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Šī robeža bija daļa no dzelzs priekškara. No 1961. līdz 1989. gadam izceļošana no Austrumvācijas bija ļoti sarežģīta un bīstama. Oficiālai izceļošanai no Austrumvācijas vajadzēja vairākus gadus, lai saņemtu atļauju, un cilvēkus, kuri iesniedza pieteikumus, bieži izspiegoja Austrumvācijas policija. Daudzi cilvēki, kas mēģināja aizbēgt pāri robežai, tika nošauti un nogalināti.
Sienas krišana (1989)
1989. gadā padomju līderis Mihails Gorbačovs sāka atvērt Padomju Savienību Rietumiem. Viņa piemēram sekoja daudzas komunistiskās valstis. Austrumvācija centās ignorēt šo tendenci, bet 1989. gadā valstī pieauga sabiedrības protesti. Pēc dažām pūlēm, lai saglabātu stabilitāti valstī, robeža beidzot tika atvērta 1989. gada 9. novembrī. Austrumvācijas pārveidošana par demokrātisku valsti sākās gandrīz nekavējoties. Turpmāko 11 mēnešu laikā starp Austrumvāciju un Rietumvāciju, Franciju, Lielbritāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienību notika sarunas par apvienošanās nosacījumiem, un Līgums par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, saukts arī par līgumu "divi plus četri", ko parakstīja abas Vācijas valstis un četri kara laika sabiedrotie, pavēra ceļu uz atkalapvienošanos.
Atkalapvienošanās
Rietumvācijas konstitūcijā (Grundgesetz) bija ierakstīti divi atkalapvienošanās varianti:
- Jaunas valsts izveide ar jaunu konstitūciju.
- ļaut jaunajām federālajām zemēm pievienoties esošajai Vācijas Federatīvajai Republikai.
Tika izvēlēts otrais variants, un 1990. gada 3. oktobrī plkst. 00.01 piecas jaunās federālās zemes - Brandenburga, Meklenburga-Priekšpomerānija, Saksija, Saksija-Anhalte, Tīringene un apvienotā Berlīne - oficiāli pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai. Vācijas Demokrātiskā Republika šajā brīdī beidza pastāvēt.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē termins "Vācijas atkalapvienošanās"?
A: Vācijas atkalapvienošanās ir vēsturisks termins, kas apzīmē divu Vācijas daļu apvienošanos.
J: Kad notika Vācijas atkalapvienošanās?
A: Vācijas atkalapvienošanās notika 1990. gada 3. oktobrī, kad Austrumvācijas valstis kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu.
J: Kādas bija abas Vācijas daļas pēc Otrā pasaules kara?
A: Pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta divās valstīs - Vācijas Federatīvajā Republikā (VFR), kas pazīstama arī kā "Rietumvācija", un Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR), ko dēvē arī par "Austrumvāciju".
J: Kā Rietumvācija un Austrumvācija kļuva vienotas?
A: Rietumvācija un Austrumvācija apvienojās, kad 1990. gada 3. oktobrī Austrumvācijas valstis pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai.
J: Kādi citi nosaukumi tiek lietoti Rietumvācijai un Austrumvācijai?
A: Rietumvācija dažkārt tiek dēvēta par "Vācijas Federatīvo Republiku" jeb "VFR", savukārt Austrumvācija dažkārt tiek dēvēta par "Vācijas Demokrātisko Republiku" jeb "VDR".
J: Kāpēc 1990. gadā bija nepieciešama Vācijas atkalapvienošanās?
A: 1990. gadā bija nepieciešama atkalapvienošanās, jo abas puses bija vienojušās, ka abām valstīm būtu izdevīgi, ja tās apvienotos zem vienas valdības.
Meklēt