Stasi (VDR) — Austrumvācijas Valsts drošības dienests: vēsture un fakti
Stasi (VDR) — Austrumvācijas slepenpolicijas vēsture: represijas, izspiegošana, Markuss Wolfs, atklātie arhīvi un būtiskie fakti par VDR drošības dienestu.
Stasi bija oficiālais valsts drošības dienests Austrumvācijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā jeb VDR. Stasi oficiālais vācu nosaukums bija Ministerium für Staatssicherheit (MfS), latviski — Valsts drošības ministrija. Stasi devīze bija "Schild und Schwert der Partei" (Partijas vairogs un zobens). "Partija" bija Vācijas valdošā Sociālistiskā vienotības partija (SED). Galvenais Stasi uzdevums bija nepieļaut opozīcijas veidošanos pret partiju, kontrolēt sabiedrību un saglabāt režīmu.
Vēsture un organizācija
Stasi tika izveidota 1950. gadā un ātri vien kļuva par vienu no visstingrāk organizētajām un visaptverošākajām drošības iestādēm Padomju bloka valstīs. Tās darbību diktēja SED vadība, un tai bija plašas pilnvaras iekšējā uzraudzībā, tiesvedībā, kiberdarbībā (telefonu noklausīšanās, pasta atvēršana) un ārējā izlūkošanā. Stasi biroju un struktūru centrālā vieta bija Austrumberlīnē, ar ievērojamu ēku kompleksu Lihtenbergā un vairākām citām ēkām Berlīnē.
Darbinieku un sadarbības tīkli
Stasi sastāvu veidoja gan formālie darbinieki, gan plašs t.s. neoficiālo līdzstrādnieku tīkls (vācu valodā Inoffizielle Mitarbeiter, IM). Pirms 1990. gada, pēc dažādiem aprēķiniem, Stasi bija desmitiem tūkstošu pilna laika darbinieku un aptuveni simtiem tūkstošu sadarbības partneru vai ziņotāju. Par sadarbību ziņotāji bieži saņēma finansiālu atlīdzību, privilēģijas vai sociālas priekšrocības.
Metodes un taktikas
Tā bija viena no efektīvākajām un nežēlīgākajām slepenpolicijas aģentūrām pasaulē. Stasi izmantoja daudzpusīgas izsekošanas un spiegošanas metodes:
- pastāvīga novērošana un slēpta izsekošana;
- telefonu noklausīšanās, pastu atvēršana un dokumentu vākšana;
- psiholoģiskās ietekmes metodes, pazīstamas kā Zersetzung — sistemātiska pretinieku demoralizēšana, reputācijas graušana un sociālā izolēšana;
- likumīgas un nelikumīgas izmeklēšanas, izplatīta spiediena izmantošana pret ģimenēm un kolēģiem;
- tuvs sadarbības tīkls ar citu valstu drošības dienestiem, tostarp Padomju Savienības KGB.
Ārējā izlūkošana
Stasi darbojās arī kā spēcīga izlūkošanas aģentūra ārvalstīs. Īpaši atšķirīgu reputāciju ieguva tās ārējās izlūkošanas nodaļa (Hauptverwaltung Aufklärung, HVA), kuru vadīja Markusa Volfa vadībā — ilggadējā vadītāja Markusa Volfa (Markus Wolf) laikā HVA kļuva par vienu no efektīvākajām un bīstamākajām izlūkdienestiem Aukstā kara posmā, iegūstot informāciju Rietumu valstīs, infiltrējot organizācijas un veicot slepenas operācijas.
Pēdējie gadi, sabrukums un sekas
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā Stasi struktūras tika likvidētas. Daudzas Stasi amatpersonas tika sauktas pie kriminālatbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem, spiegošanu un citiem noziegumiem. Sabiedrībā sākās plašas debates par atbildību, notiesāšanu un rehabilitāciju. Tika atklātas un publiskotas miljoniem austrumvāciešu personas lietas, kuras Stasi bija vākusi un glabājusi.
Arhīvi un piekļuve informācijai
1990. gada beigās un 1991. gadā tika izveidotas institūcijas, lai saglabātu un pārvaldītu Stasi arhīvus. Šobrīd šīs lietas glabā un administrē federālais komisārs Stasi lietu jautājumos (Bundesbeauftragte für die Unterlagen des Staatssicherheitsdienstes der ehemaligen Deutschen Demokratischen Republik, saīsināti BStU). Pilsoņiem ir tiesības pieprasīt un iepazīties ar savām personu lietām, un BStU arī nodrošina pētījumus, izglītību un muzeju ekspozīcijas, lai atklātu Stasi darbību un tās upuru pieredzes. Viens no atsevišķiem upuru piemiņas un informācijas punktiem ir Hohenschönhausenas bijušā ieslodzījuma vieta Berlīnē, kas tagad ir muzejs un memoriāls.
Vēsturiskā nozīme
Stasi darbība atstājusi dziļas pēdas Vācijas sabiedrībā — gan personīgās dzīvēs, gan politiskajā kultūrā. Pētījumi par Stasi rāda, cik plašas var būt autoritāras drošības struktūras un kā tās ietekmē cilvēku brīvību. Atvērto arhīvu pieejamība joprojām ir svarīgs instruments atbildības noskaidrošanā, atmiņas saglabāšanā un sabiedrības izpratnē par pagātni, lai izvairītos no līdzīgu pārkāpumu atkārtošanās nākotnē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Stasi?
A: Stasi bija oficiālais valsts drošības dienests Austrumvācijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā jeb VDR.
J: Kāds bija Stasi devīze?
A: Stasi devīze bija "Schild und Schwert der Partei" (Partijas vairogs un zobens).
J: Kāds bija galvenais Stasi darbs?
A.: Galvenais Stasi uzdevums bija novērst opozīciju pret partiju.
J: Kur atradās Stasi galvenā mītne?
A: Stasi galvenā mītne atradās Austrumberlīnē, ar ēku grupu Lihtenbergā un vairākām citām ēkām Berlīnē.
J: Kā Stasi vāca informāciju par cilvēkiem?
A.: Stasi vāca informāciju par cilvēkiem, izspiegoja viņus, izmantojot plašu pilsoņu tīklu, kuri bija informatori ("ziņotāji").
J: Vai informatora darbs Stasi bija brīvprātīgs vai obligāts?
A.: Darbs Stasi informatorā bija brīvprātīgs. Informatoriem par to maksāja vai arī viņi saņēma labvēlību.
J: Kas notika ar Stasi pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā?
A.: Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā daudzas Stasi amatpersonas tika sauktas pie atbildības par saviem noziegumiem. Lietas, ko Stasi bija glabājusi par miljoniem austrumvāciešu, tika atklātas, un tagad pilsoņi pēc pieprasījuma var iepazīties ar savām personas lietām. Šīs lietas glabā Federālais komisārs, kas atbildīgs par Stasi arhīviem.
Meklēt