Vācijas Sociālistiskā vienotības partija
Vācijas Sociālistiskā vienotības partija (vācu: Sozialistische Einheitspartei Deutschlands, saīsinājumā SED) bija Austrumvācijas valdošā partija no 1949. gada, kad tika izveidota Austrumvācija, līdz 1990. gada vēlēšanām.
SED tika izveidota 1946. gada aprīlī Berlīnes Admiralspalastā, kad Padomju Savienība piespieda Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) un Vācijas Komunistiskās partijas (KPD) biedrus, kuri dzīvoja padomju okupētajās Vācijas daļās un Berlīnē. Pēc 1990. gada partija reformējās kā Demokrātiskā sociālisma partija (vēlāk 2005. gadā - Kreisā partija.PDS). Daļā bijušās Austrumvācijas teritorijas tā joprojām ir diezgan populāra, bieži iegūstot mandātus valsts un pašvaldību vēlēšanās. Bundestāga vēlēšanās 2005. gada septembrī PDS bija koalīcijā ar WASG (Darba un sociālā taisnīguma vēlēšanu alternatīvu), ko izveidoja no SPD aizgājušais Oskars Lafontēns. PDS un WASG apvienojās 2007. gadā.
Slavens SED plakāts vēstīja: Mācīties no Staļina nozīmē mācīties, kā uzvarēt. Vēlāk vārds "Staļins" tika aizstāts ar "PSRS". Kad par PSRS prezidentu kļuva Gorbačovs, no slavenā saukļa atteicās, jo SED neuzskatīja, ka no viņa idejām par perestroiku būtu ko mācīties.
Sākotnēji SED bija nodaļa Rietumberlīnē, bet 1962. gadā Rietumberlīnes nodaļa tika atdalīta no pašas SED un kļuva par "atsevišķu" partiju ar nosaukumu Rietumberlīnes Sociālistiskā vienotības partija (Sozialistische Einheitspartei Westberlins - SEW), taču ar tādām pašām idejām kā mātespartija.
Pēdējās dienas
Starp Berlīnes mūra krišanu 1989. gada novembrī un vēlēšanām 1990. gada martā vecā Sociāldemokrātiskā partija tika atjaunota kā atsevišķa partija, bet pārējā SED zaudēja daudz biedru un 1989. gada decembrī īpašā partijas sapulcē pārdēvēja sevi par Demokrātiskā sociālisma partiju (PDS). Kļuvusi par PDS, partija pārdzīvoja Austrumvācijas un Rietumvācijas atkalapvienošanos un galu galā atkal sāka augt, panākot, ka tās pārstāvji tiek ievēlēti Bundestāgā.
1989. gada 1. decembrī SED bija spiesta atteikties no 40 gadus ilgušā varas monopola, kad Valsts padome (Volksammer) atcēla VDR konstitūcijas pantu, kas garantēja SED kā vienīgajai likumīgajai partijai Austrumvācijā. Tās vadītājs un viss politbirojs trīs dienas vēlāk atkāpās no amata, un 1989. gada 16. decembrī partija tika galīgi likvidēta.
SED Centrālās komitejas ģenerālsekretāri
(no 1953. līdz 1976. gadam pazīstams kā "pirmais sekretārs")
- Valters Ulbrihts (1950. gada jūlijs - 1971. gada 3. maijs)
- Erihs Honekers (1971. gada 3. maijs - 1989. gada 18. oktobris)
- Egons Krencs (Egon Krenz) (1989. gada 18. oktobris - 1989. gada 3. decembris)
Šie trīs partijas līderi bija līdzvērtīgi premjerministram vai prezidentam citās valstīs; viņi patiešām vadīja valdību, kā arī galveno, juridiski spēcīgo partiju, kas citās komunistiskajās valstīs nebija tik bieži sastopams.
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauca Austrumvācijas valdošo partiju?
A: Vācijas Sociālistiskā vienotības partija (SED).
Q: Kad tā tika izveidota?
A: Tā tika izveidota 1946. gada aprīlī, gadu pēc Otrā pasaules kara beigām.
J: Kā tā radās?
A: Tā tika izveidota, kad Padomju Savienība piespieda Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) un Vācijas Komunistiskās partijas (KPD) biedrus, kas dzīvoja padomju okupētajās Vācijas un Berlīnes daļās, apvienoties.
J: Kas notika ar SED pēc 1990. gada?
A: Pēc 1990. gada partija pārveidojās par Demokrātiskā sociālisma partiju (vēlāk, 2005. gadā, par Kreiso partiju.PDS).
J: Kur tā joprojām ir populāra?
A: Daļās bijušās Austrumvācijas teritorijas tā joprojām ir diezgan populāra, bieži iegūstot vietas valsts un pašvaldību vēlēšanās.
J: Ko teica viens slavens SED plakāts?
A: Uz viena slavena SED plakāta bija rakstīts: "Mācīties no Staļina nozīmē mācīties, kā uzvarēt". Vēlāk vārds "Staļins" tika aizstāts ar "PSRS".
J:Kas notika, kad Gorbačovs kļuva par PSRS prezidentu? A:Kad par PSRS prezidentu kļuva Gorbačovs, slavenais sauklis tika atmests, jo SED neuzskatīja, ka no viņa idejām par perestroiku būtu ko mācīties.
