Tējas partija ir amerikāņu populistiska politiska kustība, kas parādījās 2009. gadā. Lielākā daļa tās atbalstītāju un komentētāju šo kustību raksturo kā konservatīvu un libertārisku, jo tā uzsver ierobežotu valdības lomu, ekonomisko brīvību un individuālās tiesības.

Galvenās nostājas

  • kopš 2009. gada ir sponsorējusi protestus un atbalstījusi politiskos kandidātus;
  • veicina valdības izdevumu samazināšanu un ierobežotu valsts iejaukšanos ekonomikā;
  • dažādā mērā iebilst pret nodokļiem un ārkārtīgi augstiem publiskajiem izdevumiem;
  • vēlas samazināt valsts parādu un federālā budžeta deficītu;
  • uzsver stingru ASV konstitūcijas interpretāciju, pieprasot, lai tiesību normas tiktu saprātīgi piemērotas bez to būtiskas pārdefinēšanas atbilstoši mūsdienu idejām.

Nosaukuma izcelsme

Nosaukums "Tējas partija" cēlies no vēsturiskās Bostonas Tējas ballītes — 1773. gadā notikušas kolonistu protesta akcijas pret britu uzliktajiem nodokļiem uz tējai. Kā viesmīlīga atsauce uz šo simbolu, mūsdienu kustības dalībnieki uzsvēra nodokļu un valdības atbildības jautājumus. Angļu valodā izplatīta arī vārdu spēle Tea Party — to daži skaidro kā saīsinājumu "Taxed Enough Already" ("Nodokļi jau pietiek").

Organizācija un politiskā ietekme

Tējas partijas kustībai nav vienotas centrālās vadības. Tā pastāv kā tīklojums no nacionālām un vietējām grupām, kas pašas nosaka savas platformas un aktivitātes. Kustība tiek minēta gan kā piemērs masveidīgai tautas politiskai aktivitātei, gan — kritiski — kā astroturfinga (sponsoru organizēta, mākslīgi radīta gribas izpausme) piemērs.

Tējas partijas aktīvisti un frakcijas ir ieguvuši vietu ASV likumdevējinstitūcijās — gan Pārstāvju palātā, gan Senātā. Daudzi tās pārstāvji pirmo reizi tika ievēlēti 2010. gada starptermiņa vēlēšanās; daļa no viņiem iepriekš nav ieņēmuši valsts amatus, kas uzsvēra kustības spēju mobilizēt jaunas vēlētāju grupas.

Personības un saistības ar Republikāņu partiju

Tējas partijas kustību publiski atbalstīja un popularizēja vairāki labi zināmi konservatīvie politiķi, tostarp republikāņu līderi kā Sāra Palina, Rons Pols un Mišela Bachmane. Kopš 2010. gada kustība nav oficiāla nacionāla partija, taču tā bieži atbalstīja un ietekmēja republikāņu kandidātu izvēli un politiku.

Pozīcijas sabiedrībā un kritika

Gallup aptaujas liecina, ka liela daļa Tējas partijas atbalstītāju sevi identificē kā republikāņus — aptuveni 70–80 % aptaujāto. Komentētāji un aptauju analītiķi ir norādījuši, ka kustība vairāk pārstāv un pārkārto tradicionālo republikāņu ideju loku, nevis veido pilnīgi jaunu politisku spēku. Washington Post 2010. gada aptaujā daudzi vietējo Tējas partijas organizatoru minēja "neapmierinātību ar galvenajiem Republikāņu partijas līderiem" kā nozīmīgu iemeslu atbalsta pieaugumam. Tajā pašā laikā spēcīga kritika bija vērsta arī pret prezidentu Obama — dažiem kustības dalībniekiem bija arī ekstrēmākas pozīcijas, tostarp aplami apgalvojumi par viņa izcelsmi (neskatoties uz publiski pieejamu dzimšanas apliecību, kas liecina, ka viņš ir dzimis Havaju salās)).

Parāda griesti un budžeta politika

Viena no izteiktākajām Tējas partijas nostājām bija spēcīga pretestība parāda griestu (maksimālā aizņemšanās summas) celšanas iniciatīvām. Kustības pārstāvji bieži balsoja pret parāda griestu paaugstināšanu un pieprasīja ievērojamas izdevumu samazināšanas programmas. Daļa aktīvistu arī atbalstīja grozījumu ASV Konstitūcijā ieviešanu, kas paredzētu obligātu līdzsvarotu budžetu.

Kopumā Tējas partija ir daudznozaru un dažādi interpretējama kustība — tai ir nozīmīga ietekme uz ASV politisko diskursu, īpaši jautājumos par nodokļiem, valsts parādu, izdevumu ierobežošanu un Konstitūcijas interpretāciju, tomēr tā ir arī pakļauta kritikai par polarizāciju, dezinformāciju un dažkārt pretrunīgām iekšējām pozīcijām.