ASV Republikāniskā partija

Vēsture

Republikāņu partija tika dibināta 1854. gadā Riponā, Viskonsinas štatā, ar Frānsisa Prestona Blēra palīdzību. Republikāņu partiju izveidoja cilvēki, kuriem nepatika 1854. gada Kanzasas-Nebraskas likums, kas paredzēja katrā teritorijā atļaut verdzību. Republikāņu partiju dibināja bijušie Brīvzemnieku partijas un Vigu partijas biedri, kuri vēlējās apturēt verdzības paplašināšanos. Republikāņu partijas dibinātāji vēlējās apturēt verdzības paplašināšanos, jo uzskatīja, ka tā ir pretrunā Konstitūcijas un Neatkarības deklarācijas ideāliem. Daži Republikāņu partijas dibinātāji vēlējās atcelt verdzību visā ASV teritorijā. Republikāņu partijas pirmais kandidāts uz ASV prezidenta amatu 1856. gadā bija Džons K. Frēmonts.

Sabrūkot vaigu partijai, republikāņi kļuva par vienu no divām lielākajām politiskajām partijām ASV (otra lielākā politiskā partija bija Demokrātu partija). 1860. gadā tika ievēlēts pirmais republikāņu prezidents Abrahams Linkolns. Pārējā 19. gadsimta otrajā pusē valstī prezidenti bija galvenokārt republikāņi. No 1860. gada līdz 1912. gadam republikāņi prezidenta vēlēšanās zaudēja tikai divas reizes (1884. un 1892. gadā, kad uzvarēja demokrāts Grovers Klīvlends).

Republikāņi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā ticēja protekcionismam (uzskatam, ka nodokļu paaugstināšana tirdzniecībai ar citām valstīm pasargās ekonomiku).

Pēc Pirmā pasaules kara 20. gadsimta 20. gados bija trīs republikāņu prezidenti: Vorens Hārdings, Kalvins Kūlindžs un Herberts Hūvers. Tāpēc to dēvēja par republikāņu desmitgadi. Hārdings un Kūlindžs izstrādāja ekonomikas plānu, kas samazināja nodokļus, lika valdībai tērēt mazāk naudas un atbrīvojās no noteikumiem un likumiem, kas ietekmēja ekonomiku.

20. gadsimta 20. gadu beigās akciju tirgus piedzīvoja sabrukumu un sākās Lielā depresija. Lielās depresijas laikā Republikāņu partija kļuva mazāk populāra. No 1933. līdz 1953. gadam, kad Dvaits Eizenhauers sāka savu pirmo no diviem pēc kārtas sekojošiem prezidenta pilnvaru termiņiem, neviens republikānis nav bijis prezidents. (Viņš tika pārvēlēts 1956. gadā.) Ričards Niksons zaudēja vēlēšanās 1960. gadā, bet tika ievēlēts par prezidentu ar republikāņu biļeti 1968. gadā un vēlreiz 1972. gadā.

1980. gadā par prezidentu tika ievēlēts Ronalds Reigans, aktieris un konservatīvs politiskais aktīvists. Ronalds Reigans kļuva par pirmo republikāņu prezidentu, kurš agrāk bija Demokrātu partijas biedrs. Ronalds Reigans nostrādāja divus termiņus, bet viņa pēctecis Džordžs Bušs - vienu termiņu. Reigans vēlējās, lai mazāk likumu ietekmētu ekonomiku, un vēlējās, lai būtu spēcīgāka armija.

1992. gadā par prezidentu tika ievēlēts Bils Klintons (demokrāts), kurš 1996. gadā tika ievēlēts atkārtoti. Tomēr 1994. gadā tika ievēlēts jauns Kongress, un republikāņi ieguva kontroli gan Pārstāvju palātā, gan Senātā. Viņi balsoja pret daudzām Klintona idejām un ierosināja savas idejas, piemēram, pozīciju veto un līdzsvarota budžeta grozījumu.

Pēc 2006. gada vēlēšanām republikāņi zaudēja kontroli pār Kongresu. 2008. gadā tika ievēlēts demokrāts Baraks Obama, kurš tika atkārtoti ievēlēts 2012. gadā. Par Pārstāvju palātas spīkeru 2010. gadā tika ievēlēts republikānis Džons Bīns (John Boehner), kurš 2012. gadā tika pārvēlēts amatā. Republikāņi 2014. gadā ieguva kontroli pār Senātu un Pārstāvju palātu. Bēners 2015. gada oktobra sākumā atkāpās no amata, un 2015. gada 29. oktobrī viņu nomainīja Pols Raiens no Viskonsinas štata. 2016. gada 9. novembrī Donalds Tramps tika ievēlēts par prezidentu, Vēlētāju kolēģijā uzvarot demokrāti Hilariju Klintoni. Tramps bija pirmais republikānis, kas stājās prezidenta amatā kopš 2001. gada 20. janvāra, kad tika inaugurēts Džordžs Bušs. Republikāņi 2018. gadā zaudēja Pārstāvju palātu un uzvarēja Senātā. Pols Raiens 2019. gadā atkāpās no amata, un viņa vietā stājās Nensija Pelosi, kura ir Demokrātu partijas biedre.

1874. gada karikatūra žurnālā Harpers Weekly, kurā pirmo reizi izmantots zilonis kā republikāņu partijas simbols.


Ronaldu Reiganu uzskata par "konservatīvo ikonu" un varoni.

Pašreizējie republikāņu uzskati

Pašlaik Republikāņu partiju identificē ar klasisko liberālismu, konservatīvismu un labējo politiku.

Ne visi republikāņi tic vienām un tām pašām lietām, taču kopumā daudzi republikāņi atbalsta tieši šīs lietas:

• Federālisms un subsidiaritāte
• Individuālā atbildība, stipras ģimenes vērtības un sabiedriskās organizācijas.
• Kapitālisms, laissez-faire un izaugsmi veicinoša jeb piedāvājuma puses ekonomika.
• Samazināti valdības izdevumi
• Palīdzība Izraēlas valstij, ASV sabiedrotajai, un Amerikas interešu aizstāvība Tuvajos Austrumos.
• Samazināt nodokļus visam un visiem.
• Spēcīga armija un spēcīga valsts aizsardzība, palielinot militāros izdevumus.
• 2. grozījums un iespēja cilvēkiem aizsargāt sevi ar šaujamieroci.
• Nāvessods noteiktos gadījumos
• Izglītības izvēle, piemēram, kuponu sistēma, piemēram, Kalifornijas iespēju stipendiju programma.
• Iebilst pret nelegālo imigrāciju un atbalsta nelegālo imigrantu likumīgu deportāciju.
• Iebilst pret valdības vadītu veselības aprūpi
• iebilst pret abortiem visos vai vai vairumā gadījumu.

Lielākā daļa Republikāņu partijas atbalstītāju nāk no ASV dienvidu, dziļo dienvidu, vidusrietumu (īpaši Kanzasas) un ziemeļaustrumu lauku rajoniem, kā arī no Montānas, lai gan viņi nāk no visām Amerikas Savienoto Valstu daļām, tostarp Kalifornijas ziemeļu daļas.

ASV prezidenti

Republikāņu prezidenti 1800. gados:

• Abraham Lincoln (1861 - 1865)
• Uliss S. Grants (1869 - 1877)
• Roterfords Birčards Hejss (1877 - 1881)
• Džeimss Ābrams Garfīlds (James Abram Garfield, 1881 - 1881)
• Česteris Alans Artūrs (1881 - 1885)
• Bendžamins Harisons (1889 - 1893)
• Viljams Makkinlijs juniors (1897 - 1901)

Republikāņu prezidenti 1900. gados:

• Teodors Rūzvelts (1901 - 1909)
• Viljams Hovards Tafts (1909 - 1913)
• Vorens Gamaliels Hārdings (1921 - 1923)
• J. Kalvins Koluidžs (1923 - 1929)
• Herberts Klārks Hūvers (1929 - 1933)
• Dvaits Deivids Eizenhauers (1953 - 1961)
• Ričards Milhuss Niksons (1969-1974)
• Džeralds Rūdolfs Fords jaunākais (1974-1977)
• Ronalds Vilsons Reigans (1981-1989)
• Džordžs Herberts Vokers Bušs (1989 - 1993)

Republikāņu prezidenti 2000. gados

• Džordžs Vokers Bušs (2001 - 2009)
• Donalds Džons Tramps (Donald John Trump) (2017- pašlaik)

Prezidents Abraham Lincoln


PrezidentsRonalds Reigans


Prezidents Donald J.Trump

Citi slaveni republikāņi

• Spiro T. Agnija (viceprezidents prezidenta Niksona laikā)
• Buzz Aldrin (ASV astronauts)
• Sūzena B. Entonija (sieviešu tiesību aktīviste, abolicionisma aktīviste)
• Klāra Bartone (Savienības armijas Pilsoņu kara medmāsa, humānās palīdzības sniedzēja, Sarkanā Krusta dibinātāja)
• Džebs Bušs (bijušais Floridas gubernators, bijušā prezidenta Džordža Buša dēls un bijušā prezidenta Džordža Buša brālis)
• Džana Brūvera (bijusī Arizonas gubernatore)
• Dr. Ben Carson (ASV HUD ministrs prezidenta Trampa vadībā, pensionēts neiroķirurgs)
• Diks Čeinijs (prezidenta Džordža Buša viceprezidents)
• Kriss Kristijs (bijušais Ņūdžersijas gubernators)
• Bings Krosbijs (amerikāņu dziedātājs un aktieris)
• Tomass Djūijs (prezidenta amata kandidāts 1944. un 1948. gadā)
• Bobs Dols (1996. gada prezidenta amata kandidāts, bijušais Kanzasas senators)
• Elizabete Dola (bijusī senatore no Ziemeļkarolīnas, bijusī ASV darba ministre prezidenta Džordža Buša laikā, bijusī ASV transporta ministre prezidenta Reigana laikā).
• Džons Fords (amerikāņu kinorežisors un producents)
• Ņūts Gingrihs (bijušais ASV Pārstāvju palātas spīkers)
• Rūdijs Džuliāni (bijušais Ņujorkas mērs, bijušais prezidenta amata kandidāts, bijušais ASV prokurors)
• Barijs Goldvoters (Barry Goldwater, 1964. gada prezidenta amata kandidāts, bijušais Arizonas senators)
• Čaks Heigels (bijušais senators no Nebraskas štata, bijušais ASV aizsardzības ministrs)
• Nikija Heilija (ANO vēstniece, bijusī Dienvidkarolīnas gubernatore)
• Šons Hanitijs (pazīstams sarunu šovu vadītājs telekanālā Fox News)
• Deniss Hasterts (bijušais ASV Pārstāvju palātas priekšsēdētājs)
• Orrin Hatch (bijušais Senāta pro-tempore)
• Džeks Kemps (viceprezidenta amata kandidāts 1996. gadā)
• Džeina Kirkpatrika (bijusī ANO vēstniece, profesore)
• Henrijs Kisindžers (bijušais ASV valsts sekretārs)
• Rušs Limbo (radio sarunu šova vadītājs)
• Ričards Lugars (bijušais senators no Indiānas štata)
• Džons Makeins (Džons Makkeins (2008. gada prezidenta amata kandidāts, bijušais Arizonas senators)
• Mičs Makkonels (Senāta vairākuma līderis)
• Sāra Palina (2008. gada viceprezidenta amata kandidāte, bijusī Aļaskas gubernatore)
• Dr. Rends Pols (senators no Kentuki, ārsts)
• Dr. Rons Pols (bijušais ASV Teksasas kongresmenis, ārsts, rakstnieks)
• KolinsPauels (ģenerālis Persijas līča kara laikā, valsts sekretārs)
• Pols Robesons (amerikāņu dziedātājs, aktieris un pilsonisko tiesību aktīvists)
• Nelsons Rokfellers (bijušais viceprezidents, bijušais Ņujorkas gubernators)
• Mits Romnijs (bijušais Masačūsetsas gubernators, 2012. gada prezidenta amata kandidāts, Jūtas senators)
• Pols Raiens (bijušais ASV Pārstāvju palātas spīkers, 2012. gada viceprezidenta amata kandidāts, ASV kongresmenis)
• Kondolīza Raisa (bijusī ASV valsts sekretāre)
• Karls Rovs (bijušais prezidenta Džordža Buša stratēģis)
• Donalds Rumsfelds (ASV aizsardzības ministrs prezidenta Džordža Buša laikā)
• Marks Sanfords (Dienvidkarolīnas gubernators)
• Elizabete Keidija Stantone (Elizabete Keidija Stantone, sieviešu tiesību aktīviste)
• Kenets Starrs (ASV prokurors Bila Klintona laikā)
• Maikls Stīls (bijušais Republikāņu nacionālās komitejas priekšsēdētājs)
• Teds Stīvenss (bijušais Aļaskas senators)
• Harieta Tubmena (abolicionisma aktīviste, politiskā aktīviste, sieviešu tiesību aktīviste, medmāsa)
• Dr. Mērija Edvarda Valkere (Savienības armijas Pilsoņu kara ārste un ķirurģe, abolicionisma aktīviste, sieviešu tiesību aktīviste)
• Džons Veins (amerikāņu aktieris)

Senators Barijs Goldvoters


Senators Džons Makeins