Brīvzemju partija (Free Soil Party) — ASV pretverdzības partija 1848–1854
Brīvzemju partija (1848–1854) — ASV pretverdzības kustība, kas cīnījās pret verdzības izplatīšanos rietumos; ietekme uz politiku un Republikāņu partijas rašanos.
Brīvzemju partija (Free Soil Party) neilgu laiku bija politiskā partija Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā aktīvi piedalījās 1848. un 1852. gada prezidenta vēlēšanās, kā arī dažās štatu vēlēšanās. Lielāko daļu sava spēka tā guva Ņujorkā. Lielākā daļa nozīmīgo partijas biedru bija bijušie Vigu partijas un Demokrātu partijas biedri, kas bija noskaņoti pret verdzību. Tās galvenais mērķis bija apturēt verdzības izplatīšanos rietumu zemēs, apgalvojot, ka brīvi cilvēki brīvā zemē ir morāli un ekonomiski labāka sistēma nekā verdzība. Turklāt daudzi strādnieki baidījās, ka vergu darbs atņems darbu baltajiem strādniekiem.
1854. gadā partijas biedrus lielā mērā pārņēma Republikāņu partija.
Partijas izcelsme un dalībnieki
Brīvzemju partija radās 1848. gadā kā koalīcija starp vairākām pretverdzības grupām: „Barnburners” (antiverdzības Demokrāti, īpaši no Ņujorkas), daļu Vigu (Conscience Whigs — ētiski pretverdzības noskaņoti vigi) un bijušos Liberty Party aktīvistus. Partija centās apvienot dažādus pretverdzības elementus ap kopīgu mērķi — neļaut verdzībai izplatīties jaunajās teritorijās, kas pievienojās ASV pēc Meksikas–Amerikas kara.
Programma un pamatnostādnes
- Galvenais princips: nepieļaut verdzības izplatīšanos rietumos — partijas sauklis bieži izteikts kā „Free Soil, Free Speech, Free Labor, and Free Men”.
- Ekonomiskais aspekts: Brīvzemju piekritēji uzsvēra, ka brīva darbaspēka sistēma (mazi zemnieki, amatnieki un algotie strādnieki) ir ekonomiski stabilāka un taisnīgāka nekā vergu darba ekonomika.
- Politiskās reformas: daļa partijas atbalstīja bezmaksas zemes (homestead) politiku, rūpju par darba ņēmēju tiesībām un pret monopolizāciju, kas draudēja brīvam darbaspēkam.
- Dažādas pakāpes pretverdzības nostāja: partijā bija gan moderāti pretverdzinieki, kuri pieprasīja tikai ierobežojumus verdzības izplatībai, gan radikālāki abolitionisti, kuri vēlējās pilnīgu verdzības izskaušanu.
Vēlēšanu rezultāti un politiskā ietekme
Brīvzemju partija vēlēšanās parādīja, ka pretverdzības noskaņojums Ziemeļos ir pietiekami spēcīgs, lai ietekmētu nacionālo politiku. 1848. gada prezidenta vēlēšanās partija nominēja bijušo prezidenta amata kandidātu Martinu Van Bīrenu (kura kandidatūru atbalstīja daļa antiverdzības Demokrātu), un viņš saņēma ievērojamu balsu daļu — aptuveni 10% tautas balsu un dažas elektoru balsis — kas dažās štatu līmenī ietekmēja galveno partiju iznākumus. 1852. gadā partijas kandidāts bija senators John P. Hale, bet atbalsts saruka (ap 4–5% balsu), un partijai neveicās gūt ievērojamu pārstāvniecību prezidenta amatā.
Svarīgāks par vēlēšanu rezultātiem bija Brīvzemju partijas lomu politiskā lauka pārkārtošanā: tās pastāvēšana veicināja sabiedrisko diskusiju par verdzības jautājumu, piespieda galvenās partijas skaidrāk formulēt attieksmi pret verdzības izplatīšanos un radīja politisko bāzi, no kuras vēlāk izauga Republikāņu partija.
Galvenie līderi un pārstāvji
- Martin Van Buren — bijušais Demokrātu līderis un Brīvzemju prezidenta kandidāts 1848. gadā.
- John P. Hale — Ņūhempšīras senators un Brīvzemju kandidāts 1852. gadā.
- Salmon P. Chase — Ohajas politiķis, vēlāk nozīmīga figūra Republikas partijā un ASV finanšu ministrs; viens no Brīvzemju līderiem un ideju paudējiem.
- Vairāki citi vietējie un štatu līmeņa līderi — bijušie Vigi un Demokrāti, kā arī aktīvisti no Liberty Party — kas vēlāk pārgāja vai ietekmēja Republikāņu kustību.
Izjukšana un mantojums
1854. gada vidi būtiski ietekmēja notikumi kā Kansas–Nebraska likums, kas radīja jaunas sadursmes par verdzības paplašināšanu. Šajā laikā daudzu Brīvzemju partijas biedru politiskās intereses un principi sāka saplūst ar citām pretverdzinieciskām grupām, veidojot Republikāņu partijas kodolu. Līdz ar to Brīvzemju partija kā atsevišķa organizācija pārstāja pastāvēt, bet tās idejas — īpaši princips, ka jaunajās teritorijās nedrīkst atļaut verdzību — kļuva par būtisku daļu no republikāņu programmas.
Mantojums: Brīvzemju partija nav tikai īslaicīga politiska izpausme; tā veicināja politisko realignmentu 1850. gados, palīdzēja popularizēt jautājumu par verdzības izplatīšanos kā nacionālu problēmu un nodrošināja cilvēkus un idejas, kas vēlāk veicināja Republikāņu partijas izveidi un pieaugumu pirms Pilsoņu kara.
Šajā 1850. gada politiskajā karikatūrā mākslinieks uzbrūk abolicionistiem, brīvzemniekiem un citām 1850. gada interesēm kā draudiem Savienībai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija brīvās augsnes partija Amerikas Savienotajās Valstīs?
A: Brīvās augsnes partija (Free Soil Party) bija politiska partija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas darbojās neilgu laiku.
J: Kad Brīvzemju partija aktīvi piedalījās ASV prezidenta vēlēšanās?
A: Brīvzemju partija darbojās 1848. un 1852. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
J: Kur Brīvzemju partija ieguva lielāko daļu sava spēka?
A.: Brīvzemju partija visvairāk spēku guva Ņujorkā.
J: Kas bija svarīgi Brīvzemju partijas biedri?
A: Lielākā daļa no svarīgākajiem Brīvās augsnes partijas biedriem bija bijušie Vigu partijas un Demokrātu partijas biedri, kas bija noskaņoti pret verdzību.
J: Kāds bija galvenais Brīvās augsnes partijas mērķis?
A.: Brīvzemnieku partijas galvenais mērķis bija apturēt verdzības izplatīšanos rietumu zemēs, apgalvojot, ka brīvi cilvēki brīvā zemē ir morāli un ekonomiski labāka sistēma nekā verdzība.
J: Kāpēc daudzi strādnieki baidījās no vergu darba?
A: Daudzi strādnieki baidījās, ka vergu darbs atņems darbu baltajiem strādniekiem.
Jautājums: Kas notika ar Brīvzemnieku partijas biedru skaitu 1854. gadā?
A.: 1854. gadā Brīvzemnieku partijas biedrus lielā mērā pārņēma Republikāņu partija.
Meklēt