2016. gada ASVprezidenta vēlēšanas notika otrdien, 2016. gada 8. novembrī. Par Amerikas Savienoto Valstu 45. prezidentu un 48. viceprezidentu. Bijušais prezidents Baraks Obama nevarēja pretendēt uz pārvēlēšanu uz trešo termiņu saskaņā ar ASV Konstitūcijas divdesmit otro grozījumu, kurā noteikts, ka prezidents var būt ievēlēts ne vairāk kā divus termiņus.

Pēc vēlēšanām Donalds Tramps tika iecelts par ievēlēto Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, bet viņa kandidāts Maiks Penss - par ievēlēto viceprezidentu. Tramps saņēma 304 elektorāta balsis, par 34 balsīm vairāk, nekā bija nepieciešams uzvarai, bet Klintone saņēma 227 balsis. Lai gan Klintone uzvarēja tautas nobalsošanā, vēlēšanu faktisko uzvarētāju nosaka vēlētāju balsis. Tramps stājās amatā 2017. gada 20. janvārī.

Kandidāti un partijas

Galvenie pretendentu pāri bija Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps ar kandidātu uz viceprezidenta amatu Maiku Pensu, un Demokrātu partijas kandidāte Hilārija Klintone ar viceprezidenta kandidātu Timu Keinu. Primārajās sacensībās pirms galvenās cīņas piedalījās arī daudzi citi — Demokrātiem nozīmīgākais konkurents bija Bernijs Sanderss, republikāņu priekšvēlēšanu cīņā piedalījās tādas pazīstamas figūras kā Teds Krūzs, Marks Rubio un citi.

Primāras, nominācijas un kampaņa

Primārajās sacensībās kandidāti centās iegūt partiju delegātu atbalstu uz partiju nacionālajām konvencijām. Pēc nominācijām sākās intensīva vispārējā kampaņa, kuras centrālās tēmas bija ekonomika, darba vietas, imigrācija, tirdzniecība, veselības aprūpe, nacionālā drošība un Augstākās tiesas nominācijas. Kampaņu raksturoja plašas diskusijas medijos, televīzijas debatēs un intensīvas sociālo tīklu aktivitātes.

Galvenie strīdi un skandāli

  • Klintones e-pastu lieta: Federālais izmeklēšanas birojs (FBI) rūpīgi izmeklēja Hilārijas Klintones privāto e-pasta serveri un saistītās ziņojumu apmaiņas, kas būtiski ietekmēja sabiedrisko viedokli vēlēšanu priekšvakarā.
  • Aizdomas par ārējo iejaukšanos: ASV izlūkdienesti secināja, ka Krievija mēģinājusi ietekmēt vēlēšanu procesu, izmantojot kiberuzbrukumus, nopludinātas informācijas publicēšanu un dezinformācijas kampaņas sociālajos tīklos.
  • Publiskas pretrunas un retorika: Trampa uzrunas un sociālo tīklu ziņas bieži raisīja diskusijas un kritiku par valodas stilu, imigrācijas politiku un attieksmi pret minoritātēm.

Trešās puses kandidāti

Vēlēšanās piedalījās arī trešo pušu kandidāti, kas kopumā ieguva nelielu, tomēr vietām svarīgu vēlētāju atbalstu. Vispazīstamākie no viņiem bija Libertāņu partijas kandidāts Gerijs Džonsons un Zaļo partijas kandidāte Džila Steina. Tiem bija nozīme, īpaši vietās, kur balsojuma rezultāts bija ļoti tuvs.

Vēlēšanu rezultāti un vēlētāju balsis

ASV vēlēšanas notiek, izmantojot elektorāta sistēmu — katā valstī un District of Columbia ir noteikts skaits elektoru, un par galveno uzvarētāju sadali izšķirošās ir elektorātu balsis. Lai uzvarētu, kandidātam ir jāiegūst vismaz 270 no 538 elektorāta balsīm. 2016. gadā Donaldam Trampam pietika ar elektorātu balsīm, lai sasniegtu nepieciešamo slieksni un kļūtu par ievēlēto prezidentu.

Tautas nobalsošanā lielākais balsu skaits tika atdots par Hilāriju Klintoni, taču saskaņā ar elektorātu sistēmu tas nenoteica uzvarētāju. Klintone uzvarēja tautas balsojumā aptuveni par 2,1 procentpunkta pārsvaru (tas atbilst aptuveni apmēram 2,9 miljoniem balsu vairāk), tomēr Tramps nodrošināja vairāk elektorāta balsu un tādējādi prezidenta amatu.

Atsevišķi jautājumi pēc vēlēšanām

  • Pārcelšanās un inaugurācija: Tramps stājās amatā 2017. gada 20. janvārī, kā to paredz Konstitūcija.
  • Pārrēķini un tiesvedības mēģinājumi: Pēc vēlēšanām notika pārrēķini dažās valstīs un tiesvedības iniciatīvas, kā arī atsevišķu trešo pušu kandidātu finansētas pārrēķinu kampaņas. Šie pārrēķini nemainīja gala iznākumu.
  • Politiskā un sabiedriskā atbilde: Vēlēšanu rezultāts izraisīja spēcīgas diskusijas ASV un pasaulē par elektorāta sistēmas ietekmi, mediju lomu, dezinformācijas kampaņu ietekmi un demokrātijas noturību.
  • Turpmākās izmeklēšanas: Pēc vēlēšanām sekoja papildu izmeklēšanas un kongresa komisiju darbība saistībā ar ārējām iejaukšanās pazīmēm un iespējamiem sakariem starp ārvalstu aktieriem un atsevišķām kampaņas personām.

Nozīme un ietekme

2016. gada vēlēšanas bija būtisks punkts ASV politiskajā vēsturē — tās iezīmēja pāreju uz jaunu politisku kursu, spēcīgu polarizāciju un plašāku sabiedrības diskusiju par vēlēšanu taisnīgumu un tehnoloģiju lomu politikā. Rezultāts ietekmēja iekšpolitiku, ārpolitiku, tirdzniecības sarunas un Augstākās tiesas sastāvu nākamajos gados.

Ja vēlaties, varu pievienot precīzus tautas balsojuma skaitļus pa valstīm, detalizētu elektorātu karti vai hronoloģisku notikumu līniju no primārajām vēlēšanām līdz inaugurācijai.