Libertāriešu partija (ASV): vēsture, ideoloģija un ietekme
Libertāriešu partija ir Amerikas Savienoto Valstu politiskā partija, kas dibināta 1971. gadā. Pašreizējais Libertāriešu nacionālās komitejas priekšsēdētājs kopš 2014. gada jūnija ir Nikolass Sarvārks no Arizonas.
Tā ir trešā lielākā partija Amerikas Savienotajās Valstīs pēc balsu skaita valsts vēlēšanās un kandidātu skaita vēlēšanās, un daudzi to uzskata arī par visstraujāk augošo politisko partiju Amerikas Savienotajās Valstīs.
Vēsture
Libertāriešu partija tika dibināta 1971. gadā, kad grupa aktīvistu, tostarp Davids Nolans, sāka organizēt politisku spēku, kas aizstāvētu individuālās brīvības un ierobežotas valdības principus. Pirmo nacionālo kongresu partija rīkoja 1972. gadā un nominēja savu pirmo prezidenta kandidātu — Džonu Hospersu. Sākotnēji partija bija neliela, taču pakāpeniski izplatījās pa štatiem, izveidoja štatu organizācijas un centās nodrošināt kandidātu klātbūtni vietējā, štatu un federālā līmeņa vēlēšanās.
Ideoloģija un politiskie principi
Libertāriešu partijas ideoloģija balstās uz plašu individuālās brīvības un ierobežotas valdības aizstāvību. Galvenie principi parasti ietver:
- Ekonomiskā brīvība: brīvs tirgus, mazāks nodokļu slogs, regulu samazināšana un valsts iejaukšanās minimizēšana ekonomikā.
- Civilās brīvības: spēcīga uzsvara likšana uz vārda brīvību, privātumu, tiesībām uz bruņošanos un citām individuālām tiesībām.
- Krietnība un privatizācija: valsts funkciju samazināšana, pakalpojumu privatizācija un vietējā pārvaldība.
- Kriminālās justīcijas reformas: dekriminalizācija daļai narkotiku, soda politikas pārskatīšana un ieslodzījumu samazināšana par nelieliem pārkāpumiem.
- Neiejaukšanās ārpolitikā: pret militarismu un plašām ārpolitiskām intervencēm, atbalsts brīvai tirdzniecībai un bezaliansiskām attiecībām.
Partijas platformā parasti ietilpst arī liberālas nostājas attiecībā uz imigrāciju, reproduktīvām tiesībām un pilsoniskajām brīvībām, vienlaikus stingri aizstāvot īpašuma tiesības un ekonomisko brīvību.
Organizācija un darbība
Libertāriešu partija darbojas caur valsts un vietējo nodaļu tīklu. Nacionālā līmeņa vadību nodrošina Libertāriešu nacionālā komiteja, kuru vada priekšsēdētājs un valde. Partija regulāri rīko nacionālas konvencijas, kurās tiek apstiprināta programma, izvirzīti prezidenta kandidāti un pieņemti iekšējie lēmumi.
Laika gaitā partijas vadībā ir bijušas dažādas personības. Nikolass Sarvārks (Nikolass Sarwark) bija nacionālās komitejas priekšsēdētājs no 2014. līdz 2020. gadam; vēlāk partijas vadība ir mainījusies, un atsevišķos posmos notikušas arī ideoloģiskas pārmaiņas un iekšējās kustības ietekmes pieaugums.
Vēlēšanu sniegums un ietekme
Libertāriešu partija bieži startē prezidenta, kongresa, štatu un pašvaldību vēlēšanās. Visplašāk zināmais prezidenta kandidātu panākums ir bijis Gērijs Džonsons (Gary Johnson), kurš 2016. gada prezidenta vēlēšanās saņēma aptuveni 3% balsu — tas bija viens no augstākajiem rādītājiem partijas vēsturē. Citi nozīmīgi kandidāti ir bijuši arī 2012. gada un 2020. gada kandidāti, kā arī daudzi lokāli ievēlēti amatpersonas.
Partijas ietekme ne vienmēr izpaužas kā uzvaras augstākajās amatēs; tā bieži virza publisku diskusiju par jautājumiem, kuri vēlāk nonāk pie plašāku partiju politikas — piemēram, narkotiku dekriminalizācija, kriminālās justīcijas reforma, personisko brīvību stiprināšana un kritika pret masveida uzraudzību.
Strīdi un iekšējās frakcijas
Kā daudzās politiskajās kustībās, arī Libertāriešu partijā pastāv dažādas frakcijas: no pragmatiskiem kandidātiem, kas cenšas paplašināt partijas atbalstu, līdz radikālākām grupām, kas pieprasa stingrāku antiliberālas valdības nostāju. Pēdējos gados partiju ietekmēja debates par taktiku, ideoloģiju un pieeju vēlēšanām, kas reizēm noveda pie nesaskaņām un vadības maiņas.
Ietekme uz ASV politiku un sabiedrību
Libertāriešu partija ir ietekmējusi ASV politisko diskursu, īpaši jautājumos par privātumu, brīvdomību un valdības varas ierobežošanu. Lai gan tā reti iegūst plašu atbalstu federālā līmeņa vēlēšanās, tās idejas bieži tiek pārņemtas vai diskutētas arī tradicionālajās lielajās partijās. Vietējā līmenī libertāriešu idejas ir palīdzējušas virzīt reformas, kas saistītas ar soda politiku, uzņēmējdarbības atvieglojumiem un atklātāku iestāžu darbību.
Nākotnes perspektīvas
Partijas turpmākais attīstības kurss būs atkarīgs no spējas piesaistīt jaunas vēlētāju grupas, risināt iekšējās domstarpības un izstrādāt reālistiskas stratēģijas, kā gūt ievērojamu pārstāvniecību valsts un štatu līmeņos. Libertāriešu partijas ietekme, iespējams, saglabāsies gan kā tiešs politisks spēks, gan kā ideju avots, kas ietekmē plašākas sabiedriskās diskusijas.
Idejas
Libertāriešu partijas politiskās idejas atspoguļo liberārisma idejas: atbalsts mazāk regulētiem tirgiem, mazāk spēcīgai valstij, spēcīgām pilsoniskajām brīvībām (atbalsts viendzimuma laulībām un citām LGBT tiesībām), marihuānas legalizācijai, baznīcas un valsts nodalīšanai, atvērtai imigrācijai, neitralitātei diplomātiskajos jautājumos, neiejaukšanās citu valstu karos, tirdzniecības un ceļošanas brīvība uz visām ārvalstīm un labāka demokrātija. Viņi atbalsta arī maigākus ieroču likumus.
Libertāriešu partija ir atbalstījusi arī ASV izstāšanos no Apvienoto Nāciju Organizācijas un citām organizācijām. Lai gan šai partijai nav "kreisā" vai "labējā" spārna apzīmējuma, daudzi uzskata, ka tā ir kreisāka par Republikāņu partiju, bet labējāka par Demokrātu partiju. Daudzi biedri apgalvo, ka sociāli liberālāki nekā demokrāti, bet naudas ziņā konservatīvāki nekā republikāņi.
2016. gada martā par liberāriešiem bija reģistrējušies vairāk nekā 410 000 vēlētāju. Simtiem libertāriešu kandidātu ir ievēlēti vai iecelti valsts amatos, un tūkstošiem ir kandidējuši uz amatiem ar libertāriešu karogu.
Idejas
Libertāriešu partijas politiskās idejas atspoguļo liberārisma idejas: atbalsts mazāk regulētiem tirgiem, mazāk spēcīgai valstij, spēcīgām pilsoniskajām brīvībām (atbalsts viendzimuma laulībām un citām LGBT tiesībām), marihuānas legalizācijai, baznīcas un valsts nodalīšanai, atvērtai imigrācijai, neitralitātei diplomātiskajos jautājumos, neiejaukšanās citu valstu karos, tirdzniecības un ceļošanas brīvība uz visām ārvalstīm un labāka demokrātija. Viņi atbalsta arī maigākus ieroču likumus.
Libertāriešu partija ir atbalstījusi arī ASV izstāšanos no Apvienoto Nāciju Organizācijas un citām organizācijām. Lai gan šai partijai nav "kreisā" vai "labējā" spārna apzīmējuma, daudzi uzskata, ka tā ir kreisāka par Republikāņu partiju, bet labējāka par Demokrātu partiju. Daudzi biedri apgalvo, ka sociāli liberālāki nekā republikāņi, bet konservatīvāki attiecībā uz naudu nekā demokrāti.
2016. gada martā par liberāriešiem bija reģistrējušies vairāk nekā 410 000 vēlētāju. Simtiem libertāriešu kandidātu ir ievēlēti vai iecelti valsts amatos, un tūkstošiem ir kandidējuši uz amatiem ar libertāriešu karogu.
Prezidenta vēlēšanas
Libertāriešu partijai ir bijuši vairāki rekordi, piemēram, tā ir pirmā partija, kas ASV prezidenta vēlēšanās ieguva vēlēšanu balsojumu par sievieti. 2012. gada 5. maijā Garijs Džonsons saņēma Libertāriešu partijas oficiālo kandidatūru 2012. gada ASV prezidenta vēlēšanām. 2016. gadā Džonsons atkal kļuva par partijas kandidātu kopā ar savu līdzgaitnieku Viljamu Veldu (William Weld). Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās 2016. gadā viņi ieguva vairāk vēlētāju balsu nekā jebkad agrāk.
Prezidenta vēlēšanas
Libertāriešu partijai ir bijuši vairāki rekordi, piemēram, tā ir pirmā partija, kas ASV prezidenta vēlēšanās ieguva vēlēšanu balsojumu par sievieti. 2012. gada 5. maijā Garijs Džonsons saņēma Libertāriešu partijas oficiālo kandidatūru 2012. gada ASV prezidenta vēlēšanām. 2016. gadā Džonsons atkal kļuva par partijas kandidātu kopā ar savu līdzgaitnieku Viljamu Veldu (William Weld). Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās 2016. gadā viņi ieguva vairāk vēlētāju balsu nekā jebkad agrāk.