Vēlēšanas — definīcija, veidi, balsošanas sistēmas un manipulācijas

Uzzini vēlēšanu definīciju, veidus, balsošanas sistēmas un manipulācijas — kā izvēle ietekmē demokrātiju, riski un aizsardzība pret krāpšanu.

Vēlēšanas ir process, ar kuru sabiedrība izvēlas savu pārstāvniecību vai pieņem politiskas lēmumu pieņemšanas institūcijas sastāvu. Ar vēlēšanām iedzīvotāji nodod savu gribu, lai izraudzītos kandidātu vai izteiktu politiskas preferences pārstāvnieciskajā demokrātijā un citās pārvaldes formās. Vēlēšanas ir viens no galvenajiem demokrātijas mehānismiem, jo tās saista varas leģitimitāti ar vēlētāju gribu.

Kur un kad notiek vēlēšanas

Lielākajā daļā demokrātisko valstu ik pēc noteikta laika rīkoja jaunas valsts likumdevēja vēlēšanas, kā arī vietējā vai reģionālā līmeņa vēlēšanas. Ar vēlēšanām tiek izraudzīti vietējie pārstāvji; piemēram, Lielbritānijas parlamentārajā sistēmā tos sauc par parlamenta deputātiem (MP). Parlamentārajās sistēmās var pastāvēt atšķirība starp valdības vadītāju (premjerministru) un valsts vadītāju (prezidentu vai monarhu), bet dažkārt abas funkcijas veic viena persona.

Dažās valstīs likumdevēji izraugās valdību, parasti ar balsu vairākumu likumdevējā sapulcē. Citās tiek tieši ievēlēts prezidents, kuram ir tiesības veidot valdību. Daudzviet notiek arī reģionālas, provinču vai štatu vēlēšanas, kā arī vietējo pašvaldību vēlēšanas—piemēram, iedzīvotāji ievēl vietējo vadītāju (mēru)).

Vēlēšanu veidi

Vēlēšanas var būt ļoti dažādas, atkarībā no mērķa un kārtības:

• Prezidenta vēlēšanas — tiesības noteikt valsts galvu.
• Parlamenta vai likumdevēja vēlēšanas — ievēl parlamenta deputātus vai citas likumdošanas iestādes locekļus.
• Pašvaldību vēlēšanas — vietējo domju un mēru izvēle.
• Referendumi — tieša tautas balsošana par konkrētu likumu vai politisku jautājumu.
• Eiropas Parlamenta un citas starptautisku institūciju vēlēšanas.

Balsošanas sistēmas

Iemesls, kāpēc vēlēšanas izskatās dažādi, ir tas, ka valstis izmanto dažādas balsošanas sistēmas. Galvenie tipi:

• Vienvietīgās lielākuma sistēmas (First-Past-The-Post) — vēlētāji izvēlas vienu kandidātu, un uzvar tas, kuram ir visvairāk balsu. Šī sistēma parasti rada skaidru saiti starp vēlētājiem un pārstāvi.
• Divu kārtu sistēma (two-round) — ja neviens kandidāts neiegūst vairākumu, rīko otru kārtu starp diviem vadošajiem kandidātiem.
• Vienstāvokļa vai alternatīvā balsošana (instant-runoff, preferential) — vēlētāji rangē kandidātus pēc prioritātes; skaitot pakāpeniski, tiek izslēgti vājākie kandidāti un pārdalītas balsis.
• Proporcionālā pārstāvības sistēma — partijas saņem vietas proporcionāli saņemtajām balsīm; var izmantot sliekšņus un dažādas dalīšanas metodes (piem., D'Hondt, Sainte-Laguë).
• Slēgtie un atvērtie partiju saraksti — vēlētāji balsot var par partiju sarakstu (slēgtais saraksts nozīmē, ka partijas nosaka kārtību; atvērtajā sarakstā vēlētāji var ietekmēt kandidātu secību).
• Jauktas sistēmas — apvieno elementus no proportionālām un vienvietīgajām sistēmām.

Procesa elementi

• Vēlētāju reģistrācija — prasības par balsstiesībām un iekļaušanu vēlētāju sarakstos.
• Balsošanas kārtība — klātienes balsošana, iepriekšējā balsošana, balsošana pa pastu, balsošana ārvalstīs, elektroniskā balsošana.
• Noslēpuma princips — slepena balsošana nodrošina iespēju vēlēt bez spiediena.
• Skaitīšana un rezultātu paziņošana — balsu skaitīšanas kārtība, pārskaitīšanas un revīzijas mehānismi.
• Novērotāji — starptautiskie un vietējie novērotāji vērtē vēlēšanu godīgumu.

Vēlēšanu manipulācijas un traucējumi

Vēlēšanas var tikt ietekmētas vai sagrozītas vairādos veidos. Daži no izplatītākajiem traucējumu veidiem:

• Mediju kontrole un priekšrocības — opozīcijai liedz piekļuvi raidorganizācijām vai preses izdevumiem, tā ierobežojot informācijas plūsmu (to piemin arī tekstā par bijušajām PSRS valstīm).
• Balsošanas tiesību ierobežošana — diskriminējoša reģistrācija, balsstiesību atsaukšana vai grūtības reģistrēties.
• Balsošanas kastes piepildīšana (ballot stuffing) un balsu pārrakstīšana skaitīšanas laikā.
• Gerrymandering — vēlēšanu apgabalu robežu manipulācija, lai nodrošinātu noteiktai partijai priekšrocības.
• Vēlētāju ietekmēšana un spiediens — draudi, korupcija vai pirkšana par balsīm.
• Elektronisko sistēmu vājās vietas — hakeri vai tehniskas kļūmes var apdraudēt e-balsošanas uzticamību.
• Fiktīvas vai šova vēlēšanas — formālas vēlēšanas autoritārās valstīs, kur opozīcijai tiek ļauts startēt, bet tai tiek liegts reāls resurss un piekļuve medijiem, tāpēc rezultāts ir iepriekš zināms.

Kā samazināt manipulāciju riskus

• Neatkarīgas vēlēšanu komisijas un caurspīdīga procedūra.
• Brīvi un daudzveidīgi mediji, līdzsvarota piekļuve publicitātei.
• Vēlētāju izglītošana un skaidra informācija par balsošanas iespējām.
• Starptautiska un vietēja novērošana, neatkarīgas audits un balsu pārskaitīšana.
• Drošas tehnoloģijas, kriptogrāfijas mehānismi un publiski pārbaudāmi e-sistēmu kodi, ja izmanto elektronisko balsošanu.
• Juridiskas sankcijas par vēlēšanu pārkāpumiem un ātra tiesiskuma nodrošināšana strīdu gadījumos.

Papildus aspekti

Vēlēšanu kvalitāti ietekmē arī: vēlētāju aktivitāte (turnout), sabiedrības uzticēšanās institūcijām, politiska pluralitāte, vēlētāju tiesību vienlīdzība, un sociālā iekļaušana. Ir valstis ar obligātu balsošanu, kur par neierašanos var piemērot sodu, un citur balsošana ir pilnīgi brīvprātīga.

Psefoloģija ir zinātne par vēlēšanām — tā ietver vēlēšanu pētīšanu, datu analīzi, balsu sadalījuma modeļus, nepilnību un anomāliju meklēšanu, kā arī vēlēšanu ietekmes izvērtēšanu uz politisko sistēmu.

Vēlēšanas ir komplekss process, kura godīgums un caurspīdība ir svarīga demokrātiskas sabiedrības pazīme. Lai tās darbotos labi, nepieciešamas skaidras normas, efektīvi uzraudzības mehānismi un aktīva sabiedrības iesaiste.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir vēlēšanas?

J: Kas ir deputāti?

J: Kā demokrātiskās valstīs ievēl prezidentu?

J: Kas ir partiju sarakstu balsošana?

Vai visās valstīs balsošana ir obligāta?

J: Vai ir fiktīvas vēlēšanas?

Meklēt pēc burta