Vēlēšanas
Vēlēšanas ir veids, kā cilvēki var izvēlēties savu kandidātu vai savas vēlmes pārstāvnieciskajā demokrātijā vai citā pārvaldes formā.
Lielākajā daļā demokrātisko valstu ik pēc dažiem gadiem tiek rīkotas jaunas valsts likumdevēja vēlēšanas. Ar vēlēšanām tiek izraudzīti vietējie pārstāvji. Lielbritānijas parlamentārajā sistēmā tos sauc par parlamenta deputātiem (MP). Parlamentārajās sistēmās var būt valdības vadītājs un valsts vadītājs, bet dažkārt abus amatus ieņem viena un tā pati persona.
Likumdevēji izraugās valdību, parasti ar balsu vairākumu likumdevējā sapulcē. Dažās demokrātiskās valstīs tiek ievēlēts prezidents, kurš pēc tam izraugās valdību. Daudzās demokrātiskās valstīs notiek arī reģionālas, provinču vai štatu vēlēšanas.
Dažādās valstīs ir dažādi veidi, kā organizēt vēlēšanas. Vēlētāji var balsot par atsevišķu personu vai par politisko partiju (partiju sarakstu). Tas ir tāpēc, ka dažādās valstīs izmanto dažādas balsošanas sistēmas.
Vēlēšanas var rīkot arī valstis, kas nav demokrātiskas. To parasti dara, lai ļautu iedzīvotājiem izvēlēties vietējo pārstāvi (piemēram, mēru). Daudzas valstis sevi dēvē par demokrātiskām, bet aizkulisēs tajās valda autokrātiskāka pārvaldes forma.
Vēlēšanas nodrošina demokrātiskas valsts funkcionēšanu, jo tās dod iedzīvotājiem tiesības izvēlēties savu valdību. Tomēr ir veidi, kā valdība var "sagrozīt" vēlēšanas. Bijušajās PSRS valstīs opozīcijas kandidāti ir atļauti, taču parasti viņiem tiek liegta iespēja izmantot raidorganizācijas vai laikrakstus. Tas nozīmē, ka faktiski valdošais prezidents nekad netiek apstrīdēts. Fiksētas vēlēšanas dažkārt sauc par fiktīvām vai šova vēlēšanām.
Psefoloģija ir pētījums par vēlēšanām.
Šodien vēlēšanas Vācijā nozīmē izvēlēties vienu no vairākām iespējām (vai kandidātiem). Paziņojumā vēlētājiem ir teikts, ka "katra vēlēšanu biļetena ir jāsalocās vairākas reizes un jānogādā atsevišķi".
Katrs salocītais papīrs tiek iemests kastē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir vēlēšanas?
A: Vēlēšanas ir process, kurā cilvēki var izvēlēties sev vēlamo kandidātu vai kandidātus pārstāvnieciskās demokrātijas vai citā valdības formā.
J: Kas ir deputāti?
A: Deputāti ir parlamenta deputāti, kas Lielbritānijas parlamentārajā sistēmā ir vietējo apgabalu pārstāvji.
J: Kā demokrātiskās valstīs ievēl prezidentu?
A: Demokrātiskās valstīs tauta balso, lai ievēlētu prezidentu, kurš pēc tam izraugās valdību.
J: Kas ir partiju sarakstu balsošana?
A: Partiju sarakstu balsošana ir tad, kad vēlētāji balso par politisko partiju, nevis par atsevišķu kandidātu.
Vai visās valstīs balsošana ir obligāta?
A: Nē, ne visās valstīs ir obligātas balsošanas likumi, un dažādās valstīs tas ir atšķirīgi.
J: Vai ir fiktīvas vēlēšanas?
Jā, fiktīvas vēlēšanas ir vēlēšanas, ko nosaka valdošā valdība, lai opozīcijas kandidāti nevarētu tās apstrīdēt.
J: Kas ir pseidoloģija? A:Psefoloģija ir pētījums par vēlēšanām un to norisi.
