ASV ievēlētais prezidents: statuss no vēlēšanām līdz inaugurācijai

ASV jaunievēlētais prezidents ir tituls, ar ko apzīmē topošo ASV prezidentu laikā no vispārējām vēlēšanām vēlēšanu dienā novembrī līdz 20. janvāra pusdienlaikam pēc Austrumu standarta laika inaugurācijas dienā (Inaugurācijas diena). Šajā laikā ievēlētais kandidāts vēl nav stājies amatā.

Tā kā ASV prezidenta vēlēšanas nenotiek tautas nobalsošanas kārtībā, šis tituls tiek lietots acīmredzamajam uzvarētājam. Lēmums tiek pieņemts pēc tam, kad decembrī nodotās Vēlētāju kolēģijas balsis tiek saskaitītas janvāra sākumā Kongresa kopsēdē.

Ja pašreizējais prezidents ir uzvarējis atkārtotās vēlēšanās, viņam netiek piešķirts jaunievēlētā prezidenta tituls, jo viņš vai viņa jau ir amatā un negaida, kad kļūs par prezidentu. Ja ir plānota jauna prezidenta stāšanās amatā, tad tiek teikts, ka pašreizējais prezidents ieņem amatu kā klibo pīle.

No vēlēšanām līdz inaugurācijai — galvenie posmi

• Vēlēšanu diena (novembris) — tautas nobalsošana nosaka, kā Vēlētāju kolēģijas delegāti parasti balsos. Mediji bieži tik ļoti ātri paziņo par uzvarētāju, ka sabiedrībā veidojas priekšstats par uzvarētāju kā par "jaunievēlēto".
• Decembra sēde — Vēlētāju kolēģija — attiecīgo štatu delegāti sanāk un formāli nobalsos par prezidentu un viceprezidentu. Šīs balsis tiek nosūtītas Kongresam.
• Kongresa kopsēde (janvāra sākums) — abām palātām kopā jāskaita Vēlētāju kolēģijas balss akti; pēc šīs skaitīšanas rezultāts tiek oficiāli apstiprināts.
• Atklātā pārejas darba posms — līdz jaunā prezidenta stundai notiek plašs pārejas process: drošības un izlūkošanas briefingi, administrācijas resursu nodošana, amata kandidātu kandidēšana un sagatavošana Senāta apstiprināšanai.
• Inaugurācija (20. janvāris) — pēc ASV Konstitūcijas 20. grozījuma jaunais prezidents stājas amatā pulksten 12:00 pēc Austumu laika, sniedzot zvērestu.

Formālais statuss un titula lietošana

"Jaunievēlētais prezidents" ir gan prakses, gan mediju lietots termins. Praktiski sabiedrībā to parasti izmanto jau pēc tam, kad viens kandidāts ir acīmredzami ieguvis vairākumu Vēlētāju kolēģijā vai pēc plašu mediju prognozēm par uzvaru. Tomēr juridiski prezidenta vēlēšanu rezultāts kļūst galīgs tikai pēc Vēlētāju kolēģijas balsojuma un Kongresa apstiprināšanas.

20. grozījums Konstitūcijā nosaka inaugurācijas laiku — 20. janvāra pusdienlaiks pēc Austrumu standarta laika. Ja 20. janvāris iekrīt svētdienā, parasti notiek privāta zvēresta nodošana 20. janvārī, bet publiskā ceremonija — nākamajā dienā.

Pārejas process — kas notiek praktiski

• GSA apstiprinājums (ascertainment) — federālā General Services Administration atzīst "uzvarētāju" un ar to saistītā pārejas resursu piešķiršanu. Tas aktivizē oficiālu pārejas procesu un pieeju līdzekļiem.
• Drošības un izlūkošanas briefingi — jaunievēlētajam dažkārt jau pēc vēlēšanām tiek sniegtas izlūkošanas informācijas un nacionālās drošības prezentācijas.
• Personāla atlase un verifikācija — topošais prezidents veido pārstāvniecības komandu, nominē kabineta locekļus un citus augstākos ierēdņus, kuriem bieži nepieciešama Senāta apstiprināšana.
• Finanses un administratīvais atbalsts — pārejas periodā tiek piešķirti līdzekļi, biroji un personāls, lai nodrošinātu, ka jaunā administrācija var uzsākt darbu no pirmās dienas.
• Sadarbība ar izejošo administrāciju — nākamajai amatā stājoties, ir svarīgi nodrošināt informācijas nodošanu, operacionālo pāreju un nepārtrauktību valsts pārvaldē.

Iespējamie sarežģījumi un juridiskās procedūras

• Strīdi, pārsūdzības un pārskaitījumi — ja ir domstarpības par balsu skaitīšanu, var sekot atkārtoti skaitījumi un tiesvedība, kas var uz laiku aizkavēt skaidru rezultātu.
• Vēlētāju kolēģijas neatbilstības — retos gadījumos faithless electors (delegāti, kas neievēro štata rezultātu) vai citi procedūru jautājumi var radīt neskaidrību.
• Kongresa loma — Kongresa kopsēde formāli skaita un apstiprina Vēlētāju kolēģijas balsis; ja rodas iebildumi, process var būt sarežģītāks.
• Ja nav skaidras vairākuma — ja neviens kandidāts neiegūst vairākumu Vēlētāju kolēģijā, lēmumu pieņem Kongress: prezidents tiek izvēlēts Pārstāvju palātas balsojumā pa štatu delegācijām, bet viceprezidents — Senātā.

Klibā pīle — laiks starp diviem prezidentiem

Periods starp vēlēšanām un inaugurāciju bieži tiek saukts par klibo pīles situāciju, kad esošajam prezidentam joprojām ir pilnvaras, taču viņa politiskais spēks var būt ierobežots. Tomēr juridiski esošais prezidents saglabā visus savus pienākumus līdz jaunā prezidenta zvērestam.

Īsi par galveno

• “Jaunievēlētais prezidents” ir gan praktisks, gan kulturāls statuss, ko lieto laika posmā starp vēlēšanām un inaugurāciju.
• Oficiāls rezultāta apstiprinājums notiek pēc Vēlētāju kolēģijas balsojuma un Kongresa skaitīšanas.
• Pārejas periods ietver daudzus praktiskus soļus — no drošības briefingu saņemšanas līdz amata kandidātu virzīšanai Senātā un administrācijas resursu nodošanai.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir definīcija jēdzienam "ievēlētais ASV prezidents"?

J: Kad ievēlētais prezidents vēl nav stājies amatā?

J: Kāda ir ievēlētā prezidenta nosaukuma nozīme?

J: Kad tiek pieņemts galīgais lēmums par ievēlēto prezidentu?

J: Kam netiek piešķirts ievēlētā prezidenta tituls, ja viņš uzvar atkārtotās vēlēšanās?

Jautājums: Kā tiek raksturots pašreizējais prezidents, ja ir plānota jaunā prezidenta stāšanās amatā?

J: Kas ir "klibošā pīle"?

Meklēt pēc burta