Amerikas Savienoto Valstu prezidenta un viceprezidenta ievēlēšana ir netiešs balsojums, kurā pilsoņi balso par ASV Vēlētāju kolēģijas locekļu kopumu. Šie vēlētāji pēc tam balso tieši par prezidentu un viceprezidentu. Ja abas balsis iegūst absolūto balsu vairākumu, vēlēšanas ir beigušās. Ja vairākums elektoru nebalso par prezidentu, prezidentu izvēlas Pārstāvju palāta; ja vairākums elektoru nebalso par viceprezidentu, balso Senāts. Prezidenta vēlēšanas notiek reizi četros gados vēlēšanu dienā, kas kopš 1845. gada ir otrdiena pēc novembra pirmās pirmdienas, sakrītot ar vispārējām vēlēšanām dažādās citās federālajās, štatu un pašvaldību vēlēšanās. Piemēram, 2016. gada vēlēšanas notika 2016. gada 8. novembrī.

Kā darbojas Vēlētāju kolēģija

Vēlētāju kolēģiju veido kopā 538 elektoru: 435 Pārstāvju palātas locekļu skaitam atbilstoši štatu apdzīvotībai, 100 Senāta locekļu skaits (katram štats pa diviem elektoriem) un 3 elektori, ko piešķir Kolumbijas apgabalam (Vašingtonai) saskaņā ar 23. grozījumu. Lai kļūtu par prezidentu vai viceprezidentu, kandidātam jāiegūst vairākums elektoru balsu — vismaz 270 no 538.

Kā tiek sadalīti elektori

  • Lielākajā daļā štatu elektorus piešķir pēc principa "uzvarētājs saņem visu" (winner-take-all): visi štata elektori dodas tam kandidātam, kurš uzvarējis štata vēlēšanās.
  • Maine un Nebraska izmanto jaukto sistēmu: divi elektori tiek piešķirti uzvarētājam štata līmenī (par katru Senāta vietu pa vienam), bet pārejošie elektori tiek piešķirti pēc rezultātiem katrā Kongresa apgabalā.
  • Partijas vai politiskie kandidāti parasti izvirza elektoru sarakstus; vēlētāji balsotājā biļetenā tehniski atbalsta šos elektorus, nevis tieši prezidenta kandidātu.
  • Kolumbijas apgabals (DC) saņem trīs elektorus saskaņā ar 23. grozījumu.

Kad un kā elektori balso

Oficiāli izvēlētie elektori pulcējas savos štatos decembrī, parasti pirmajā pirmdienā pēc otrās trešdienas decembrī (tas ir noteikts federālajā likumdošanā), lai nobalso par prezidentu un viceprezidentu. Elektoru balsis tiek ierakstītas sertifikātos un nosūtītas uz Kongresu. Kongress sanāk kopā janvārī (parasti 6. janvārī pēc jaunākajiem likumiem un praksi) un oficiāli saskaita elektoru balsis; kongresa sesijas laikā paziņo, kurš ieguvis nepieciešamo vairākumu un tādā veidā nosaka uzvarētājus. Ienākšana amatā un inaugurācija notiek 20. janvārī.

Kas notiek, ja neviens neiegūst vairākumu

Ja neviens no kandidātiem nesaņem vismaz 270 elektoru balsu:

  • Prezidentu izvēlas Pārstāvju palāta. Katram štata delegācijai ir viens balss; par prezidentu var balsot to trīs kandidātu vidū, kuri ieguvuši visvairāk elektoru balsu. Balsu vairākums starp štatiem izraisa uzvaru.
  • Viceprezidentu izvēlas Senāts; katram senatoram ir viena balss, un par viceprezidentu tiek izvēlēts no diviem kandidātiem, kuri ieguvuši visvairāk elektoru balsu viceprezidenta balsojumā.

Elektoru uzticība un "faithless electors"

Elektori parasti ir partiju locekļi vai partijas izvirzītās personas, un daudzi ir publiski solījušies balsot par konkrētiem kandidātiem. Tomēr reizēm daži elektori izdara atšķirīgu izvēli — tos sauc par "faithless electors" (neuzticīgie elektori). Daudzi štati paredz likumus, kas liedz vai soda neuzticīgos elektorus un/vai automātiski nomaina tos pret citiem, ja tie nevēlas ievērot štata rezultātu. Augstākās tiesas precedenti ir atbalstījuši štatu tiesības saistīt elektoru balsis ar valsts vēlētāju gribu.

Kandidātu prasības un ierobežojumi

  • Prezidentam jābūt dabiskam ASV pilsonim, vismaz 35 gadus vecam un vismaz 14 gadus dzīvojošam ASV iedzīvotājam.
  • 22. grozījums ierobežo prezidenta pilnvaru skaitu — persona parasti var ieņemt amatā ne vairāk kā divus pilnus termiņus (izņēmumi pastāv atsevišķos gadījumos, kad persona stājas amatā pēc cita prezidenta atstāšanas amata pusceļā).
  • Viceprezidentam jāatbilst tai pašai konstitucionālajai kvalifikācijai kā prezidentam; turklāt viceprezidents nevar būt štata iedzīvotājs, ja viņam jābūt arī senatora vai Pārstāvju palātas locekļa lomai tajā pašā laikā.

Praktiskas piezīmes un vēsturiskie piemēri

Vēlētāju kolēģija nereti rada situācijas, kurās uzvarētājs tautas balsī nezaudē sarakstā ar elektoru balsīm — tas notika, piemēram, 2000. gada vēlēšanās (Bush vs. Gore). Sistēma ir tēmām reforma un kritikas objekts: kritiķi norāda uz disproporcionālu štatu nozīmi un iespējamām rezultātu neatbilstībām, atbalstītāji uzsver federālo principu un štatu interešu aizsardzību. Vairāki priekšlikumi reformas veikšanai tiek apspriesti jau gadiem — no elektoru balsu sadales proporcionālākas izlīdzināšanas līdz pilnīgai pārejai uz tiešu tautas balsojumu.

Ko vēlētāji balso praktiski

Balsojot sabiedrībā, lielākā daļa pilsoņu izvēlas prezidenta un viceprezidenta kandidātu sarakstu uz vietējās vēlēšanu biļetena. Taču svarīgi saprast, ka formāli notiek vēlēšana par elektoru slēgtām sarakstēm. Tādēļ kandidātu kampaņas fokusējas uz štatu līmeņa stratēģiju, īpaši uz "salaisto" (swing) štatu iegūšanu, kur neliels balsu skaits var izšķirt elektoru balsu sadalījumu.

Šis skaidrojums sniedz pārskatu par to, kā ASV Vēlētāju kolēģija darbojas praksē, kā tiek sadalītas un skaitītas elektoru balsis, kādas procedūras stājas spēkā neparedzētu rezultātu gadījumā un kāpēc sistēma dažkārt rada plašas debatēs sabiedrībā un politikā.